Ivars Viks: MŪSU DIŽĀ SENATNE

Te jāatzīmē, ka neviens no tiem, tostarp arī cilvēks, nevar pastāvēt bez vienšūnas or­ganismiem. Tādējādi vienšūnas organismi bija, ir un paliek visas Zemes bioloģiskās dzī­vības pamats.

Pirms miljardiem gadu Zemeslodes atmosfērā galvenokārt bija ogļskābā gāze. Tālaika pirmās bio­loģiskās radības - vienšūnas organismi, vēlāk arī augi un koki ieelpoja ogļskābo gāzi, bet skābekli izvadīja kā indīgu atkritumu. Nākamās bioloģiskās būtnes - kustīgie radījumi varēja attīstīties tikai tad, kad Zemes atmosfērā šā atkrituma - skābekļa bija sakrājies pietiekami daudz.

Latvijas zeme pacēlās no seklas un siltas jūras dibena. Valda uzskats, ka tas notika devona laik­meta beigās - pirms kādiem 370 miljoniem gadu. Vēlākie Permas perioda nogulumi atrodami tikai Dienvidkurzemē. Gan devona laikmeta smilšak­mens, gan māla slāņos atrastas bruņuzivju pārak­meņojušās paliekas. Lodes māla karjerā atrastas unikālas veselas bruņuzivis un pat zivju mazuļi, kas patiesi liecina par strauju Zemes garozas celšanos.

Izcilie krievu zinātnieki V Dokučajevs un V Ver- nadskis uzskatīja, ka gan dzīvības aizsākumi, gan jauni dzīvības veidi var rasties tikai vietās ar paaug­stinātu bioenerģētiskās mikroplazmas strāvojumu. Daudzi zinātnieki secinājuši, ka pirms 3,5 miljar­diem gadu jūrā radās pirmās bioloģiskās dzīvās būtnes uz Zemeslodes un sākās to tālāka attīstība. Pirms 1,5 miljardiem gadu dzīvei uz sauszemes sāka pielāgoties kādreizējie jūras iemītnieki.

Ņemot vērā V Dokučajeva viedokli, gan klima­tiski, gan bioenerģētiski visticamākā vieta cilvēku baltās rases un jaunu civilizāciju radīšanai varētu būt Baltija.

Var mainīties cilvēki vai viņu paražas. Zemes bioenerģētiskais starojums nemainās, un nemainās arī mūsu senču garamantās paustie dabas likumi, kas pārbaudīti ilgstošā cilvēces attīstības gaitā.

Ieskatoties tālā senatnē, var izdalīt trīs lielus lai­kus - gaismas, zaļo un tumsas laiku. Tie aptuveni atbilst grieķu mītos minētajam zelta, sudraba un vara laikam, kuru pamatā likta cilvēku laika izjūta. Mūsu dalījums ir dziļāks, jo latvju dainas saglabā­jušas ziņas par pašiem nozīmīgākajiem tālās senat­nes notikumiem, bez kuriem vispār nav skaidro­jama cilvēces vēsture.

Ar patlaban valdošajiem uzskatiem, ka visus Zemes reljefa veidojumus radījusi tikai dabas spē­ku darbība, nav iespējams skaidrot ne milzīgos rak­stos veidotos zemes darbus, ne labi apstrādātos un pārvietotos svētakmeņus, ne senos ziņu avotus, kas par tiem vēsta.

Mēs šajā grāmatā daudzas reizes salīdzinām jaunākos zinātnes atzinumus ar latvju garamantās vēstīto. Turklāt runa ir par tām zinātnes atziņām, kas iegūtas daudzu rūpīgu mērījumu gaitā, strādā­jot ar sarežģītu un savam laikam modernu aparatūru. No tā jāsecina, ka mūsu senčiem tāltālā senatnē bija augsti attīstīta zinātne un kultūra.

Senču zinātne. Arī ziņas par Saules sistēmas, tostarp Zemes, radīšanu nekādi nevarēja sagla­bāties cilvēku atmiņā, jo cilvēkus radīja tikai pēc vairākiem miljardiem gadu. Šīs ziņas nevarēja sa­glabāt arī Zemes iežu kristāliskās struktūras, jo tās radās tikai apmēram pēc kāda miljarda gadu. Ziņas par Saules sistēmas rašanos un attīstību varēja uztvert tikai citu - vecāku zvaigžņu informatīvās sistēmas, kuru sajūgumu pagaidām nosauksim par astronetu. Minētie fakti liek domāt, ka cilvēce pirmsleduslaikmetā pratusi pieslēgties astronetam un iegūt pašas svarīgākās ziņas par Visumu, tā at­tīstību un nozīmīgākajām norisēm. Tomēr arī ziņu iegūšanu šādā veidā varēja veikt tikai ļoti attīstīta civilizācija.

Mūsdienu tehniskie līdzekļi datu (informācijas) uztveršanai, pierakstīšanai, uzkrāšanai, apstrādei, pārveidošanai un noraidīšanai balstās uz elektro­magnētismu. Šī visai rupjā enerģijas veida iespējas ir samērā nelielas. Tātad senčiem bija kādi labāki tehniskie risinājumi.

Ābelkoka laivu daru, Abi gali pazeltīti. Dieva dēli īrējiņi Saules meitas vizina.

Daina stāsta par īrējiem - darba darītājiem. Latvijā patiešām ir saglabājušies daudzi pārsteidzoši milzīgi zemes darbi, kurus nespēja veikt parastie cilvēki. Tālākajos šā darba apcirkņos minēsim gan Popes sistēmas veidojumus, gan Lielo trīsstūru svētkalnus, gan Kangaru un citus mākslīgi veidotos kalnus.

Pilnīgi izslēgts, ka lielos, desmitos miljonu kubik­metros vērtējamos zemes darbus būtu veikuši pir­matnējie cilvēki, rokot ar aļņa lāpstiņas kaulu un pār­nēsājot zemi klūgu grozos. Turklāt runa ir ne tikai par fiziskā spēka izmantošanu. Lai zinātu, kur un ko veidot, bija vajadzīgas precīzas kartes, zemes mērī­šanas instrumenti, aprēķinu metodes un, pats par sevi saprotams, teicamas matemātikas zināšanas. Teikas stāsta, ka lielos darbus esot veikuši milži. Tomēr, dzirdot vārdu milzis, nevajadzētu iedomāties tikai liela auguma cilvēku. Ir zināms, ka ļoti gara auguma cil­vēku darbaspējas ir visai ierobežotas. Tāpēc, lai cik tas liekas fantastiski, aplūkojot mūsu rīcībā esošās ziņas, nonākam pie secinājuma, ka milzīgos darbus tālā senatnē veikuši dainās pieminētie Dieva dēli. Savukārt viedās Saules meitas arī uzskatāmas par senbaltu civilizācijas pamatlicējām.

Manā rožu dārziņāi, Simtiem sārtas rozes zied; Simtiem sārtas rozes zied, Simtiem zelta ābelītes. Saules meitas spēlējāsi Sārtiem rožu ziediņiem; Dieva dēli rotājāsi Zeltītiem āboliem.

Rožu dārziņš un zelta ābelītes simbolizē svēt­vietas, kuras aprūpē zintnieces - Saules meitas. Daina norāda uz nepārprotamu Dieva dēlu saistību ar senajām svētvietām.

Es redzēju Dieva dēlu Migliņā zvejojot; Zīda tīklis, vara laiva, Sudrabiņa zēģelīte.

Dieva dēlus piemin vairāki simti dainu. Dažās dainās ienākuši jaunāku laiku izkropļojumi, jo par Dieva dēliem tās dēvē tādas Dieva izpausmes kā Ūsiņu vai Jāni. Uz to, ka Jānīt's nav Dieva dēls, norāda nākamā daina.

Jānīt's kannu sadauzīja,

Uz akmeņa sēdēdams;

Dieva dēls sastīpoja

Sudrabiņa stīpiņām.

Citi minējumi. Etnogrāfs Matīss Šiliņš (1861 - 1942) izteica domu, ka Dieva dēli varētu būt zvaig­znes, tomēr šai domai kaut cik atbilst tikai dažas dainas, kuras var izprast arī citādi. No otras puses, mūsu viedie senči labi apzinājās, ka tādu lielu darbu kā Saules sistēmas, tostarp arī Zemes, radīšana, tās reljefa veidošana, cilvēka radīšana, milzīgo zemes darbu veikšana ir apzinīgu būtņu darbība. Teikās par šo darbu veicējiem dažkārt minēts pats Dievs, tomēr tā ir Dieva nozīmes mazināšana. Citās, jau jau­nākās teikās par lielo darbu darītāju dēvē Vellu, kas ir pilnīgi nepieņemami pašā būtībā, bet vēl citās - milžus.

Pašreiz nav pieņemama doma, ka varētu pastā­vēt tādas būtnes, kas spētu veikt iepriekš minētos darbus, tāpēc jādomā, ka Dieva dēli ir apzinīgas būtnes, kas pastāv paralēlajās pasaulēs kā ener­ģētiski veidojumi. Tomēr jāņem vērā, ka ari enerģē­tisko dzīvības veidu iespējas ir ierobežotas, tāpēc, lai veiktu darbības šajā fiziskajā Dieva pasaulē, Dieva dēliem bija jāsadarbojas ar mūsu viedajām zintniecēm - Saules meitām. Tomēr vēl plašākā no­zīmē šis simbols varēja arī apzīmēt senbaltu civi­lizāciju kopumā.

Dieva dēlu atspulgi un mūsdienu zinātne. Minējām daudzus faktus par Saules sistēmas, tās ķermeņu, tostarp arī Zemes, radīšanu, kā arī senču neparastajām zināšanām šajās jomās. Mūsdienās šos faktus nespēj izskaidrot, tāpēc cenšas par tiem klusēt. Pirms runājam par seno notikumu zināt­nisku skaidrojumu, mēģināsim vispirms apjēgt, kas ar to būtu jāsaprot.