Ivars Viks: MŪSU DIŽĀ SENATNE

Tā kā galvenās ziņas par mūsu tautas dižo senat­ni ir mazpazīstamas un prasa izvērsumu, grāmata dalīta deviņos apcirkņos. Četri no tiem (1., 3., 6., 8.) rāda visticamāko senatnes notikumu gaitu, bet pārējie uzskatāmi par papildinājumiem. Apcirkņi savukārt dalīti numurētās sadalās, bet tās - nodalās.

Tajos gadījumos, kad valdošie uzskati nespēj at­klāt patieso notikumu gaitu, ziņu iegūšanai izman­tots Gētes ieteikums, ka senatne jāpēta ar senatnes metodēm. No iespējamām versijām esmu centies izvēlēties ticamākās.

A - austrumi (u)

apm. - apmēram

att. - attēls

D - dienvidi (u)

g. - gads

gs. - gadsimts

gt. - gadu tūkstotis

p.m.ē. - pirms mūsu ēras

R - rietumi (u) sk. - skatīt t.s. - tā saucamais tūkst. - tūkstotis vjl. - virs jūras līmeņa Z - ziemeļi (u) zīm. - zīmējums

Pēc valdošajiem uzskatiem, cilvēce savā attīstībā pašreiz ir sasniegusi vēl nebijušu līmeni. Zinātne un tehnika sevišķi strauji attīstījusies 20. gs. otrajā pusē; šo laiku pat dēvē par zinātnes un tehnikas revolūciju. Šī attīstība pavērusi iespēju ielūkoties gan bezgalīgajos Kosmosa plašumos, gan atomu uz­būvē, gan arī spriest par pašas cilvēces rašanos un attīstību, ieskatoties vēl dziļāk - bioloģiskās dzīvī­bas sākotnē un pašas Zemeslodes tapšanā. Astro­nomijas, atomfizikas, bioloģijas un ģeoloģijas spe­ciālistu sadarbība šajās jomās devusi cilvēcei zinā­šanas, par kādām tā nevarēja sapņot pat vēl 19. gad­simtā.

Pēdējos gadu desmitos veiktie pētījumi liek domāt, ka Zeme radīta vai radusies pirms 4,6 miljardiem gadu. Tā kā cilvēces vecums mērojams miljonos gadu, kas ir tikai tūkstošā daļa no Zemeslodes ve­cuma, tad pat paši pirmie cilvēki nevarēja būt lie­cinieki nedz Zemes, nedz arī Saules sistēmas sāku­miem. Tomēr, lai cik tas šķiet neticami, mūsu senči prata iegūt un saglabāt tādas ziņas par notikumiem pirms miljardiem gadu, pie kurām mūsdienu zinātne nonāca tikai 20. gs. beigās vai arī tās vēl tikai apgūst. Tas mudina domāt, ka mūsu sākotne ir daudz sarežģītāka un iesniedzas daudz dziļāk senatnē nekā pieņemts uzskatīt līdz šim.

Patlaban valda uzskats, ka saprātīgais cilvēks (homo sapieris) attīstījies tikai pēdējā leduslaikme- ta beigās. Tomēr daudzi fakti liek domāt, ka vis­maz šeit, Baltijā, jau iepriekšējos - starpleduslaik- metos dzīvoja ne tikai saprātīgi, bet vēl jo vairāk - cilvēki ar tik dziļām un plašām zināšanām, ka vai­rākos virzienos 21. gs. zinātne līdz tām vēl nav tiku­si. Par to liecina gan mūsu garamantas, gan pirms­leduslaikmeta milzīgie zemes darbi un dažādi no akmens darināti mākslas priekšmeti. Tajos izpau­žas augsta kultūra, kuras pamatā ir izcils garīgums, dziļa dabas un aizvēstures kopsakarību izpratne.

Mūsdienu cilvēkam vārds zināšanas izsaka tikai zinātnes pētījumu un tehnikas sasniegumu pār­stāstu. Tomēr latvju garamantās ietvertas arī citas, pagaidām vēl nezināmas izcelsmes, ļoti nozīmīgas zināšanas, piemēram, par Saules sistēmas un Ze­mes radīšanu.

Vērtējot kopumā tās un arī citas šajā apcirknī la­sāmās ziņas par pirmsleduslaikmeta kultūras lie­cībām mūsu zemē, ir jāatzīst, ka vēl pirmsleduslaik- metā baltu zemēs pastāvējusi kāda izcila civilizācija, kurn turpmāk dēvēsim par senbaltu civilizāciju, tāpēc šo grāmatu sāksim ar atmiņām, kuras nedrīkstam aizmirst.

Tehnikas progress kopā ar jaunām zinātniskā darba metodēm, jauniem materiāliem un precīziem instrumentiem ļāvis ne tikai labāk izprast dabu, bet arī apjaust mūsu senatni, iepazīt vairāku seno kultūrtautu garamantu saturu. Izrādās, ka gan latvju dainas, pasakas un teikas, gan arī citu tautu senie mīti ietver tādas būtiskas ziņas par Visumu, tā enerģētisko uzbūvi un Saules sistēmu, ko mūs­dienu zinātne atklāja samērā nesen, un pat tādas, kurām tā vēl tikai tuvojas. Tādējādi jāsecina, ka tālā senatnē cilvēces zināšanu līmenis vairākās jomās bijis daudz augstāks, nekā to vērtēja līdz šim.

Tātad mūsu senčiem tālajos aizlaikos bijuši kādi mūsu vēl neapzināti izcilu zināšanu avoti. Patiesību par mūsu dižo senatni mēs varēsim sākt apzināt tikai tad, ja apjēgsim, ka šādi avoti ir bijuši.

Senie notikumi. Dainas un teikas simbolos vēsta par tik seniem notikumiem Kosmosā, kurus zinātne apjēdza tikai 20. gs., lai gan dažiem sena­jiem vēstījumiem šobrīd vēl nav ne laika, ne telpas apzīmējuma. Mēs varam vienīgi pieņemt, ka šo zināšanu avoti bija jau pirms pēdējā leduslaikmeta.

Seno garamantu saturu nevarēja izprast vēl 20. gs. sākumā, jo tālaika zinātnes līmenis vēl nesniedzās tik augstu, lai varētu apjēgt tajās pausto. Piemēru ir daudz, tāpēc minēsim tikai dažus galvenos.

Galaktiku modeļi. Gan Pokaiņos (Dobeles rajons), gan citur atrastie akmens diski vērtējami kā Galaktikas vai vismaz Saules sistēmas modeļi. Lat­vju garamantas apliecina, ka senči izprata Saules sistēmas uzbūvi un izcelsmi. Daudzi mūsu zemes seno svētvietu izmēri ir Saules sistēmas ķermeņu diametru decimāldaļas. Zemgalē, Kurzemē un Teotiuakanā (Centrālamerika) atrastas veidojumu kopas, kuru savstarpējie attālumi atbilst noteiktos mērogos iz­teiktiem Saules sistēmas planētu attālumiem.

Senās mērvienības. 20. gs. sasniegumi zinātnē un tehnikā ļauj izvērtēt mērvienību sistēmu, ko senat­nē lietoja tagadējās Latvijas teritorijā. Tā ietvēra sevī collas, pēdas, verstis un t.s. angļu, krievu un zviedru jūdzes. Šīs mērvienības samērā bieži nācies sastapt, mērot senos svētakmeņus, svētvietas un to savstar­pējos attālumus. Savstarpējo attālumu ritmika vēlreiz apliecina, ka mūsu senči zināja Saules sistēmas gal­veno ķermeņu lielumu, attālumu līdz tiem, to kustī­bas ātrumu un varbūt pat gaismas ātrumu vakuumā.

Precesija. Senie cilvēki zināja ari par Zemes ass stāvokļa izmaiņām - precesiju un tās ciklu ilgumu. Latvju dainās un karēļu un somu eposā Kalevala šīs ziņas izteiktas Kosmisko dzirnavu motīvos. Ja ziņas par precesiju nebūtu pārmantotas no senatnes, tad tās no jauna atklātu labākajā gadījumā tikai 20. gs. beigās.

Torsionu plūsmas. Latvju dainas pārliecinoši rāda, ka senie cilvēki zināja par torsionu plūsmām - līdz šim mazpazīstamu enerģijas veidu, ko zinātne vēl tikai sāk pētīt. Dainās šīs plūsmas izteiktas ar simboliem - zelts un sudrabs. Vēl vairāk - senči prata tās radīt, pārveidot un izmantot.

Šo t.s. smalko enerģiju ietekme visā dabā ir ļoti nozīmīga. Mūsdienu progresīvākie zinātnieki sa­prot, ka ļoti daudzas parādības un notikumus nevar izskaidrot tikai ar līdz šim pazīstamajiem mate­riālās pasaules likumiem. Daži zinātnieki runā par sarežģītas konfigurācijas vakuumu, tomēr šie izteikumi vēl nesniedzas līdz tai izpratnei, kādu at­rodam latvju dainās par neredzamo un netveramo Visuma telpas uzbūvi un darbību.

Senās zināšanas. Latvju garamantās tās sagla­bājušās labāk nekā citu tautu mītos. Vēl vairāk - latvju garamantās saglabātās ziņas veido pašu pilnīgāko seno ziņu kopumu, kuras turklāt cita citu papildina. Kaut arī vairākām citām tautām, it īpaši Rietumāfrikas dogoniem un Amerikas indi­āņiem, ir vērtīgas ziņas, kas papildina mūsu gara­mantas, tomēr tāda vērtīga seno ziņu kopuma nav nevienai citai tautai pasaulē. Tas vedina domāt, ka mūsu senči bijuši galvenie lielo zināšanu pārmanto­tāji un glabātāji. Kaut ari nav zināms, kas bija šo zinā­šanu radītāji, tomēr nav ari šaubu, ka ilgstoši tās sagla­bāt varēja tikai cilvēki ar ļoti augstu garīgo kultūru.