Ivars Viks - MŪSU DIŽĀ SENATNE

Latvija - Eiropas centrs. 19. gs. vidū K. Valde­mārs, savienojot Eiropas galējos punktus ar divām taisnēm, kas savstarpēji krustojās, pierādīja, ka latvju zeme atrodas pašā Eiropas centrā. Vēl jo vairāk - senajās kartēs vārds Eiropa attiecināms tikai uz senajām baltu zemēm, kas aizņēma Eiropas centrālo daļu. Bet zemes dienvidos no tām dēvētas par Galliju. Visbeidzot, mūsu zeme un tās iedzīvo­tāji daudzas reizes ar vislielāko cieņu pieminēti vis­senākajos Eiropas rakstu pieminekļos.

Svešvarām kalpojošie vēsturnieki radījuši iespai­du, it kā mūsu zeme esot atradusies pašā Eiropas malā, tāpēc par tās senatni nekādu ziņu neesot. Šādi apgalvojumi ir pagalam nekorekti.

Daudzi fakti liek domāt, ka aizlaikos Eiropas iedzīvotāji bija daudz vienotāki, nekā to varam iedo­māties. Senie cilvēki no Urāliem līdz Britu salām, no Skandināvijas līdz Tuvējiem Austrumiem prata savstarpēji sazināties. Atradumi Pokaiņos liecina par daudziem aizlaiku svētceļniekiem. Savukārt mūsu dainas un pasakas stāsta par tēva dēlu, t.i., mūsu senču, tālajām gaitām.

Antīko grieķu un romiešu autoru raksti attiecas gan uz pirmsleduslaikmeta, gan pēcleduslaikmeta varoņiem un viņu darbiem. Sevišķi daudz vērtīgu ziņu ir sengrieķu mītos, jo viņi paguva pierakstīt tās ziņas, kas citur jau sāka izplēnēt un zust. Šajā grāmatā saglabāta atmiņu būtība, kas stāsta par mūsu zemi un tās viedajiem ļaudīm.

Senatnē mūsu zemi vērtēja ļoti augstu, jo šeit dzīvoja un strādāja daudzi izcili viedi zintnieki. Tieši mūsu zemē bija slavenākie dziednieki. Nejau velti seno grieķu autori vēstīja par šo zemi kā gud­rāko cilvēku zemi.

Turklāt Latvija atrodas visai nozīmīgā ziemeļu puslodes sauszemes daļu centrā. Velkot ap mūsu dzimto zemi apli, kura rādiuss ir 9000 km, tajā pār­steidzoši labi iekļaujas Amerikas un Āzijas ziemeļu daļas un Āfrika.

Senie zemesceļi līkumoja pa ūdensšķirtnēm, šķērsojot upes braslu vai pārcelšanas vietas. Bez simta ceļā pavadītām dienām no Grieķijas aizsniegt Ietu zemi nevarēja, un šis ceļš nebija viegli veicams. Senajiem romiešiem nekādi neizdevās iekarot Centrālo Eiropu. Savas neveiksmes viņi aizbildi­nāja ar bieziem, necaurejamiem mežiem. Romiešu lielā armija tā arī nesasniedza Baltiju, kuru gan līdz, gan arī pēc tam apmeklēja daudzi romiešu tir­gotāji, kas šeit pirka dzintaru.

Par senbaltu ietekmi liecina tūkstoši baltiskas cilmes vietvārdu, kas sastopami ārpus Latvijas un Lietuvas. Tos atrodam gan Rietumeiropā, gan Krievijā līdz patUrāliem. Indijā, ziemeļos no Bom- bejas, 20. gs. vidū atrada ļoti senas ostas - Lat- holas drupas. Bet Austrumāzijas dienvidos zināmi vietvārdi, kuri līdzīgi nule minētajam un kuru iz­celsmi nevar izskaidrot ar vietējām valodām. No teiktā secināms, ka senbaltu civilizācijas ietekme bijusi ne tikai dziļa un plaša, bet arī visai ilgstoša.

Mūsu zemei kā seno civilizāciju šūpulim bijušas ilgas un dziļas sasaistes ar citām senajām kultūras zemēm. Sevišķi izteikti sakari pastāvējuši ar seno Grieķiju (Hellādu), Šumeru un Indiju. Būtisku Ietu senču ietekmi atrodam visās indoeiropiešu apdzī­votās teritorijās, mūsdienu jēdzienos runājot, tas būtu no Urāliem līdz Spānijai un no Skandināvijas līdz Tuvajiem Austrumiem. Šajā grāmatā turpmāk aplūkosim arī mūsu senču darbības pēdas Amerikā, senajā Ēģiptē, Babilonijā un Šumerā. Bet šajā no­daļā īsi raksturosim dažas sasaistes ar Hellādu, kā senatnē sauca šo zemi, pirms tajā ieradās grieķi.

Viena no būtiskām pierādījumu kopām par pirmsleduslaikmeta zināšanu līmeni ir mūsu seno svētvietu līniju tiešās sasaistes ar seno Hellādu.

Mūsu seno svētvietu sasaistes ar Hellādu. 1. 4. sadaļā jau' stāstījām par seno svētvietu līnijām, kas saista mūsu zemi ar seno Hellādu. Atgādi­nāsim, ka pirmā līnija jeb Pasaules meridiāns saista Idus Panteni (Valmieras rajons) ar Idus kalna pa­kāji Grieķijā, kur dzimis grieķu dievību Panteona valdnieks Zevs. Ģeogrāfiski tā atrodas uz 25. aus­trumu meridiāna. Šo līniju pavada vēl divas lielas sānu līnijas. Bet Pasaules meridiāna Māras līnija saista Pokaiņus ar Olimpu un Delfiem.

Uz pasaules meridiāna, 230 km ziemeļos no Krē- tas, atrodas Dēlas sala, kur Lēto dzemdējusi dēlu Apollonu. Hellādā šo salu uzskatīja par mūsu senču koloniju.

Uz Pokaiņu meridiāna, kas atbilst austrumu garuma 22" Grieķijā, Peloponēsas pussalas dienvidu daļā atrodas senatnē ļoti nozīmīgas svētvietas - divi Apollona tempļi un viens Apollona dēla - dziedniecības tēva Asklēpija templis. Tie ir saistīti ar Latvijas sensenās svētvietas Pokaiņu centru. Vi­sas šīs četras vietas atrodas uz jau minētā 23° 05' austrumu garuma meridiāna.

Uz šā meridiāna vērojamas arī dažas papildu sakarības. Fotografējot no Kosmosa, ap Pokaiņiem konstatēts mikroviļņu starojuma aplis, kura rā­diuss ir 170 km. Dienvidos no Pokaiņiem šis aplis pieskaras Nemunai - upei, kuru grieķi dēvēja par Kronosu, t.i., Zeva tēva Krona vārdā. Grieķijā, Argo- lidā, Asklēpija templis atrodas 170 km ziemeļos no Apollona tempļiem. Te saskatāma līdzība ar jau mi­nēto Dēlas salas novietojumu pret Krētas salu. Abos gadījumos dievību dēlu dzimšanas vietas grieķu mītos ir ziemeļos pret tēvam veltīto vai viņa dzimša­nas vietu. Senie mīti un vietvārdi pietiekami pār­liecinoši rāda, ka 2 tūkstoši km tālās sakarības se­najiem cilvēkiem bija labi zināmas. Mēs varam tikai apbrīnot pārsteidzošo precizitāti, ar kādu šīs vietas izveidotas uz vairāku tūkstošu km garajām svēt- līnijām.

Gan sengrieķu mīti, gan viņu antīko vēsturnieku, filozofu un rakstnieku darbi ne reizi vien aplieci­nājuši ļoti ciešās abu zemju saites un seno grieķu lielo cieņu pret mūsu zemi kā visaugstākās kultūras nesēju un glabātāju.

Sengrieķu svētvietu sasaistes. Pasaules me­ridiāns bija zināms arī senajiem grieķiem. Delfu svētvietā, kur Apollona templī atradās slavenais orākuls, ir īpaši atzīmēta vieta, kuru grieķi uzskatīja par pasaules centru. Teika vēsta, ka Zevs pavēlējis diviem ērgļiem lidot vienādā ātrumā - vienam no pasaules rietumu, bet otram no austrumu malas - līdz tie satiksies, lai tādā veidā noteiktu pasaules viduspunktu. Ērgļi satikušies Delfos. Kaut arī šis punkts par trim ģeogrāfiskā garuma grādiem novirzīts uz rietumiem no pasaules Galvenā meri­diāna, šī ziņa apliecina seno zināšanu atblāzmu. Bet varbūt tā vienkāršotā veidā vēstīts par Māras līniju.

Starp nozīmīgākajām sengrieķu svētvietām vēro­jamas nepārprotamas sasaistes (sk. zīm.). Teikto papildināsim ar nelielu ieskatu par citu dižo vietu saistību. Tā, piemēram, Delfu orākuls atrodas uz viena 22" 5' austrumu meridiāna ar Peloponēsas pussalas augstāko punktu - Olimpu, ko uzskatīja par dievību mītni. Turpinot šo līniju uz ziemeļiem, Latvijā tā šķērsos milzīgo, īpaši izveidoto valni - joni zīmi ap Cieceres ezeru.

Uz Pasaules meridiāna atrodas Dēlas (Dēlos) sala, Ios sala un Idus kalna pakāje Krētas salā, kur dzimis Zevs. Dēlas sala šķiet centrālā, jo tur dzimusi vienā no vissenākajām dievībām - Apol- lons. Bet Ios sala liek domāt par aizmirstu saistību ar vēl vienu teiku varoni - Zeva mīļāko īo. Vina Zevam dzemdēja dēlu Epafu - daudzu varoņu ciltstēvu. Divi viņa dēli - Hērakls un Persejs ieradās arī Ietu zemē. No tā izriet, ka Dēlas sala ir nozīmīgs centrs Pasaules meridiāna svētvietu rindā.

Domu par Dēlas salu kā centru apliecina arī citas sakarības. Sala atrodas uz tā paša 37,4 ziemeļu platuma grāda kā jau minētais Asklēpija templis, dienvidaustrumos no Olimpa, un atbilst pasaules telpas astoņu virzienu dalījumam, kas iekļaujas mūsu zemes svētvietu plānojumos. Skatoties no Olimpa, tā saistāma ar Dieva piedzimšanu Ziemas Saulgriežos. No sacītā redzam, ka Hellādas gal­venās svētvietas cieši saistītas ne tikai ar mūsu senajām svētvietām, bet arī savstarpēji (sk. zīm.).