Ivars Viks - MŪSU DIŽĀ SENATNE

Saules meita gauži raud, Zelta zarus lasīdama; Salasīja zelta zarus, Ietin baltā lakatā, Ietin baltā lakatā, Ienes Māras baznīcā: Še tev, Māra, glabā, Māra, Tev būs, Māra, jumpraviņa.

V 17, 29672

Šī ir pāratdzimšanas daina ar ļoti dziļu simbo­lisku jēgu un sasaucas ar Kalevalas vēstījumu. Šaurākā nozīmē tā stāsta par laiku, kad izkliedētās zināšanas tika savāktas un noglabātas svētvietā, kas simboliski dēvēta par Māras baznīcu. Tās tul­ko viedie zintnieki, jo, tikai apgūstot pamatus, var sasniegt pašas augstākās zināšanas - galotnīti.

Bet atgriezīsimies pie seno zināšanu - zelta zaru savākšanas, papildinot nule teikto vēl ar divām dainām.

Trīs gadiņus Saule raud, Zelta zarus lasīdama. Ceturta' gadiņā Uzņem pašu galotnīti.

LTdz. 1048

Saules meita nopinuši Zelta zaru vainadziņu; Nopinuši galvā lika, Noiet Māras baznīcā.

LTdz. 10483 v4

Lielajā pavērsienā iesaistās arī paši augstākie zintnieki.

Saule cirta Mēnestiņu Ar aso zobentiņu: Kam paņēma Auseklim Saderētu līgaviņu.

OL 94, 5202

Ar simboliem, kurus var novērot dabā, šeit domā­ta Saules civilizācijas un Mēness pārstāvētās kul­tūras cīna.

Brāli dodas cīnās. Par viedo zintnieku darbu » »

vairāk vēsta tā sauktās kara dainas. Uzmanīgi iedzi­ļinoties, jāatzīst, ka daļā no tām nav runa par karu un karošanu šo vārdu vispārpieņemtajā nozīmē.

Apzeltīta zīle dzied Staļļa spāres galiņā.

- Ej, māmiņa, pavaicā, Kādu ziņu zīle dzied.

- Zīle dzied tādu ziņu, Būs brālam karā iet.

- Ej, māsiņa, dārziņā, Pušķo brāļa cepurīti…

LD 31933 v 2

Šī daina, šķiet, vēsta par kāda karavīra aizvadī­šanu karā. Patiesībā Dieva vēstnesis -Apzeltītā zīle dod ziņu zintniekiem par tautai ļoti nozīmīgas ga­rīgās cīņas sākumu.

Es redzēju sav' bāliņu Vidū kara līgojam: Tumšs zirdziņš, zelta segli, Sudrabiņa iemauktiņi; Pieci pušķi aiz cepures, Sešas zvaigznes zobenam. No cepures gaisma ausa, No zobena Saule lēca…

LD 32004 V 4

Tumsa ir garīgais pagrimums, bailes un no­māktība. To kliedēt zintniekam palīdz zvaigžņu sega - gara gaismas simbols.

Tumsa, tumsa, kas par tumsu, Es par tumsu nebēdāj': Pie vārtiem pastāvēju, Uguntiņu rādīdams. Lai uguņu, kam uguņu, Man uguņu nevajaga: Man bij tāda līgaviņa,

Zvaigžņu deka audējiņa; Man bij tāds kumeliņš, Zvaigžņu dekis mugurā…

LTdz. 10483, v 3

Zvaigžņu segas spēks. Kam bija tāds kumeļš un tāda zvaigžņu sega, tas gara gaismu saskatīja ne tikai pats, bet spēja to rādīt un dot arī citiem. Fiziskā veidā zvaigžņu sega ieraugāma Pokaiņos, kur to veido ap 300 ha liela zvaigžņu karte ar 3600 gaišo akmeņu krāvumiem. Bet kartei - zvaigžņu segai ir daudz svarīgāks uzdevums nekā zvaigžņo­tās debess iepazīšana.

…Sagaid' manu kumeliņu Pār kalninu pārskrejam, Pār kalninu pārskrejam, Zvaigžņu sega mugurā. Tā nebija zvaigžņu sega, Tā bij' brāļa dvēselīte.

K 1198, 4802

Dieva baltais karavīrs atgriežas, nesdams gaismu citiem. Daudzās dainās vārds brālis ir jāsaprot ne­vis kā fiziska persona, bet gan kā senču gars, ener­ģētiskais dzīvības veids - bāliņš.

Likteņdaina turpina savu ritējumu. Ir laiks pēc Kurbada nāves, kad zemi pārvalda Erra.

Likteņdaina vēsta par nozīmīgākajiem notiku­miem, sniedzot īsu pārskatu par to būtību. Šajā vietā Likteņdainas stāstījumu papildina vēsturiskā varoņ- pasaka par Kurbadu, kam veltīsim atsevišķu nodaļu.

Pārspēka vara. Kaut liels ir brāļu spēks, tomēr arī pretinieki ir ļoti spēcīgi. -Tāpēc brālis saka:

… Nu ar Dievu, tēvs, māmiņa, Jūs vairs mani neredzēsit; Par deviņām vasarām Pārnāks manis kumeliņis. Paprasaiti kumeļam, Kur palika jājējiņš? Tur palika jājējiņš, Kur asiņu upe tek, Kur asiņu upe tek, Kur gul vīri kā ozoli. Sārtam krauti zobentiņi, Krustiem krautas cepurītes, No kauliem tiltu taisa.

LD 31933 vl6

Brāļi ir kaujā krituši, bet cīņa turpinās. Brāļu vietā uz kaujas lauku dodas māsa.

Daudzas garamantas stāsta par jaunas meitenes- māsas varoņdarbu. Dainas vēsta, ka viņa devusies uz kaujas lauku, lai cīnītos ar ļaunajiem spēkiem, kuri nogalējuši viņas brāļus. Pasaku vēstījumos māsa dodas garā, grūtā un ļoti bīstamā ceļā, lai at­rastu un atdzīvinātu savus apburtos brāļus.

Iepriekšējās sadaļās jau runājām par gara gais­mas nesēju Apsu, kuru nogalināja Eija. Sākās pūķa Marduka valdīšanas laiks. Latvju dainās un pasa­kās minētā Apšu (lasi: Apsu) meita ir simbols, nevis Apsu un viņa sievas Tiamatas bērns. Apsu un viņa meitas laikus šķir daudzi gadu tūkstoši. Apšu meita ne tikai nozīmē Apsu piemiņas atjaunošanu, bet pat Saules spēku uzvaru. Tas, ka ziņas par šo varoni ar japāņu izcelsmes vārdu saglabātas gan latvju, gan šumeru garamantās, gan arī materiālā veidojumā - Pokaiņu Dižajā sejā, liek domāt, ka Pokaiņi tālā senatnē bijusi ļoti nozīmīga Zemes­lodes vieta. Vēl piebildīsim, ka turpmāk minētās dainas sākums ir izkropļots, tāpēc sniedzam tikai tās vēsturiski būtisko daļu.

Pati galvenā varone Apšu meita ir senās dievības Apsu zintnieču simbols.

.. .Apšu meita seglo zirgu, Grib par varu karā iet. Apseglojsi kumeliņu, Piejož zelta zobentiņu. - Ar Dieviņu, tēvs, māmiņa, Jaunākie bāleliņi! Pirmo birzi es izjāju, Kā bitīte dziedādama; Otru birzi izjājusi, Satiek karu karojam. Es padevu dievpalīgu Kara vīru virsniekam. Saka veci kara vīri: Tas nav mūsu bāleliņš! Jāj, māsiņa, sētiņā, Godā tēvu, māmuliņu. Tev pieder tēva zeme, Tēva bēri kumeliņi.

Klaustiņa krājums, 1299

Tas nebūt nav vēstījums par īpašu gadījumu, kad jauna meitene kritušo brāļu vietā padzen ienaid­niekus, pat nepaceļot savu zelta zobenu. Daina vēsta par lielu un tēvzemei nozīmīgu garīgo uzvaru. Dainā minētās birzis - tā ir pāreja uz paralēlajām enerģētiskajām pasaulēm.

Par lielajiem notikumiem mūsu aizvēsturē stās­ta arī citas dainas. Pati nozīmīgākā dainu kopa vēsta par Visuma uzbūvi, iekļaujot ziņas par nere­dzamajām un netveramajām enerģētiskajām tel­pām. Visai plašajā šo dainu klāstā var atšķirt vai­rākas atsevišķas kopas, kas vienlaikus vēsta arī par pašas Zemes un cilvēces aizvēsturi, piemēram, par lielajiem cikliem - Kosmiskajām dzirnavām. Vēs­turiski ļoti nozīmīgo dainu kopās ietilpst: dainas par Ausekli un gara gaismas nesējiem-, deviņu brāļu māsas nolaupīšana; māsas vainaga nozagšana; tālie ceļojumi;

zintniecības vēsture putnu dainās. Kaut arī šumeru eposos ir daudz mistikas, pār­spīlējumu un izkropļojumu, tie atspoguļo patiesus notikumus mūsu zemes aizvēsturē, tostarp Ietu zemes iekarošanu un tās valdnieku Apsu un Tia- matas nogalināšanu. Tālākie notikumi aprakstīti Džūkstes pasakās par varoni Kurbadu, kas, darbo­damies grūtos laikos, uzvar pūķus. Kurbads aiz­trenc arī pašu nelabo, kas jāsaprot kā svešo pries­teru padzīšana no Pokaiņiem.

Šī sadaļa savā būtībā ir Likteņdainas papildi­nājums. Par Kurbadu stāsta vairākas vēsturiskās pasakas.

Gan latvju garamantas, gan citu tautu mīti lie­cina, ka arī tālajos aizlaikos mūsu zemē notikušas lielas un pat visai dramatiskas cīņas. Pūķa Mar­duka valdīšanas laiku izbeidza zeltmatis Kurbads (arī Kurpats, Kormats). Lielākā daļa varoņpasaku par Kurbadu saistāma ar Pokaiņu apkārtni. Neat­kārtojot visu garo pasaku, akcentēsim tikai nozī­mīgākās vietas.