Robins Šarma - Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari

«Tātad, ja vēlos atrast sevī iekšēju spēku, lai agrāk celtos, mazāk ēstu, vairāk lasītu, mazāk raizētos, kļūtu pacietīgāks vai mīlošāks, tad vienīgais, kas man darāms, ir sakopot gribasspēku, lai savās domās atbrīvotos no negācijām.»

«Kad tu kontrolē savas domas, tu vienlaikus kontrolē arī prātu. Kad tu kontrolē prātu, tu kontrolē savu dzīvi. Un, tiklīdz tu esi visā pilnībā apguvis prasmi kontrolēt savu dzīvi, tu kļūsti noteicējs pār savu likteni.»

Man vajadzēja to visu dzirdēt. Šajā vienā vienīgajā, dīvainajā, bet reizē arī iedvesmojošajā nakti es biju nogājis ceļu no skeptiski noskaņota aizstāvības advokāta, kurš rūpīgi iedziļinājās sava bijušā kolēģa, bet tagad joga stāstījumā, līdz patiesi ticīgajam, kuram pirmo reizi daudzu gadu gaitā vērušās acis. Man būtu gribējies, lai arī Dženija būtu to dzirdējusi. Īstenībā es vēlējos, lai arī mani bērni būtu to dzirdējuši. Es zināju, ka Džūljena stāsts būtu viņus ietekmējis tikpat dziļi kā mani. Es vienmēr biju ilgojies kļūt labāks ģimenes tēvs un dzīvot piepildītāku dzīvi. Bet vienmēr izrādījās, ka es biju pārāk aizņemts, lai apdzēstu visus tos lielos raižu uzkurinātos ugunskurus, kas man līdz šim likās tik svarīgi. Iespējams, ka tas bija mans vājums un paškontroles trūkums. Iespējams, ka tā bija mana nespēja ieraudzīt aiz kokiem mežu. Dzīve paskrēja kā viens vienīgs acumirklis. Liekas, es vēl tikai vakar biju pavisam jauns Hārvarda universitātes Juridiskās fakultātes students, pārpilns enerģijas un entuziasma. Tolaik es sapņoju kļūt par ievērojamu politiķi vai par Augstākās tiesas tiesnesi. Bet, laikam ritot, es ieslīgu ikdienas rutīnā. Vēl būdams pašpārliecināts advokāts, Džūljens mēdza man sacīt, ka pašapmierinātība cilvēku nogalina.

Jo biežāk es par to domāju, jo vairāk sāku apzināties, ka esmu pazaudējis izsalkuma sajūtu sevī. Tas nebija izsalkums nolūkā iegūt lielāku māju vai automašīnu. Nē, mans izsalkums bija nesalīdzināmi dziļāks. Tas bija saistīts ar vēlmi piepildīt savu dzīvi ar mērķtiecību un jēgu. Nodzīvot to ar svētku sajūtu, izjūtot gandarījumu par padarīto.

Kamēr Džūljens turpināja runāt, es sāku sapņot vaļējām acīm. Izklaidīgi ieklausīdamies viņa teiktajā, vispirms iztēlojos sevi kā piecdesmitgadīgu un pēc tam vēl par desmit gadiem vecāku vīru. Vai es vēl aizvien darīšu to pašu darbu? Vai būšu kopā ar tiem pašiem cilvēkiem? Vai man nāksies risināt tādas pašas problēmas kā tagad? Tas mani biedēja. Es vienmēr biju vēlējies kaut kādā veidā uzlabot pasauli, bet pašlaik es neko tādu nedarīju. Es domāju, ka izmainījos tieši tobrīd, kad sēdēju tajā tveicīgajā naktī kopā ar Džūljenu uz manas dzīvojamās istabas grīdas. Japāņi šādu stāvokli apzīmē ar vārdu satori. Tas nozīmē «pamošanās vienā mirklī».. Un tieši tā arī bija. Es nolēmu īstenot savus sapņus un padarīt savu dzīvi daudz pilnskanīgāku. Tāds bija mans pirmais solis ceļā uz patiesu atbrīvotību. Uz tādu atbrīvotību, kādu izjūti, kad reizi par visām reizēm izlem ņemt dzīves grožus, visplašākajā nozīmē, pats savās rokās.

«Pateikšu tev formulu gribasspēka veidošanai,» sacīja Džūljens, kuram nebija ne mazākās nojausmas par tām iekšējām pārmaiņām, kādas biju tikko kā izjutis. «Gudrība bez pielietojuma vispār nav nekāda gudrība.»

Tad viņš turpināja, «Es gribētu, lai tu katru dienu ceļā uz darbu atkārtotu kādu vienkāršu frāzi.»

«Vai tā ir viena no mantrām, par kurām man pirmīt stāstīji» es pavaicāju.

«Jā. Tieši tā. Turklāt tāda, kas pastāvējusi vairāk nekā piectūkstoš gadu garumā, lai gan par tās pastāvēšanu zināja tikai pavisam neliela saujiņa Sivanas Lielo Skolotāju. Jogs Ramans man sacīja, ka, atkārtojot šo mantru, man īsā laika periodā izdosies sevī attīstīt paškontroli un nelokāmu gribu. Atceries, ka vārds spēj ietekmēt cilvēka dzīvi. Vārds ir verbāla spēka izpausme. Piepildot savu prātu ar cerību vārdiem, cilvēks kļūst cerīgs. Piepildot savu prātu ar labestīgas laipnības vārdiem, cilvēks kļūst laipns. Piepildot prātu ar drosmi, cilvēks kļūst drosmīgs. Vārdiem piemīt liels spēks,» Džūljens uzsvēra. «Lai notiek. Esmu pati uzmanība.» «Mantra, kuru es tev iesaku atkārtot vismaz reizes trīsdesmit dienā, ir šāda: «Es esmu kas vairāk, nekā šķietu esam. Manī slēpjas visas pasaules spēks un enerģija.» Tā rosinās dziļas pārmaiņas tavā dzīvē. Lai gūtu ātrāku rezultātu, šo mantru vajadzētu apvienot ar Radošās Iztēles tehniku, par kuru jau esmu runājis. Atrodi, piemēram, kādu klusu vietiņu, apsēdies, aizver acis un neļauj domām klejot, kā pagadās. Sēdi nekustīgi, jo nemierā esošs ķermenis liecina par pazeminātām prāta spējām Un tad atkārto mantru vairākas reizes skaļā balsī. To darot, iztēlojies sevi kā disciplinētu, stipru un apņēmīgu personību, kura pilnībā spēj kontrolēt savu prātu, fizisko ķermeni un garu. Iztēlojies sevi rīkojamies tā, kā šajā situācijā būtu rīkojies Gandijs vai Māte Terēze. Un tavā dzīvē sāksies radikālu pārmaiņu laiks.»

«Tik vien?» es pārvaicāju, pārsteigts par šīs formulas šķietamo vienkāršību. «Vai tiešām ar šāda vienkārša vingrinājuma palīdzību iespējams atbrīvot sevī milzīgu gribasspēka rezervi?»

«Šo metodi Austrumu Garīgie Skolotāji praktizējuši un mācījuši gadsimtiem ilgi. Līdz mūsu dienām tā saglabājusies viena vienīga iemesla dēļ, proti, tā iedarbojas. Par metodes iedarbīgumu vienmēr spriež pēc iegūtā rezultāta. Ja šī tēma tevi interesē, ir vēl dažas tehnikas, ko varu piedāvāt. Arī praktizējot tās, tiek mobilizēta cilvēka griba un attīstīta pašdisciplīna. Bet man tevi jābrīdina, ka iesākumā tās var likties visai dīvainas.»

«Nu, Džūljen, tu ar savu stāstu esi mani pilnībā ieinteresējis. Tā kā esi sācis par to runāt, tad, lūdzu, turpini.»

«Nu labi. Svarīgi ir sākt darīt to, kas tev nepatīk. Tavā gadījumā pietiktu ar tādām vienkāršām darbībām kā gultas saklāšana no rīta vai arī iešana uz darbu kājām. Veidojot sevī paradumu ietekmēt savu gribu, tu vairs nebūsi savu niecīgāko impulsu vergs.»

«Tātad princips «būt vai nebūt»?»

«Tieši tā. Lai attīstītu stingru gribu un rastu sevī spēku, vispirms to nepieciešams pielietot dzīvē. Jo vairāk tu ietekmēsi un aktīvi iedarbosies uz savas iekšējās disciplinētības aizmetni, jo drīzāk tas nobriedīs un sāks dot tev vēlamos augļus. Nākamo vingrinājumu bija ļoti iecienījis jogs Ramans. Viņš visu dienu mēdza staigāt klusēdams, ja vien nenācās atbildēt uz kādu ļoti tiešu jautājumu.»

«Vai tas bija kaut kas līdzīgs klusēšanas zvērestam?»

«Nu tieši tā arī bija, Džon. Tibetiešu mūki, kuri šo tehniku popularizēja, uzskatīja, ka zināms laika sprīdis, kas pavadīts klusumā, spēj pozitīvi ietekmēt pašdisciplīnu.»

«Kādā veidā?»

«Būtībā, visu dienu klusējot, tu sagatavo savu prātu pakļauties savām komandām. Ik reizi, kad rodas vēlēšanās runāt, tu šo impulsu apslāpē un ciet klusu. Redzi, tavai gribai pašai par sevi nekāds saprāts nepiemīt. Tā tikai gaida tavu komandu, kas to rosinās darboties. Jo vairāk tu to kontrolēsi, jo tā kļūs stingrāka. Problēma slēpjas tajā apstāklī, ka vairākums cilvēku savu gribasspēku neizmanto.»

«Kāpēc viņi tā dara?» es gribēju zināt.

«Laikam jau tādēļ, ka vairākums cilvēku nemaz neapzinās to esam sevī. Par šo šķietamo vājumu viņi vaino visus pārējos cilvēkus un dzīves situāciju. Tie, kuriem ir ļauns raksturs, sevi attaisno šādi: «Es tur neko nevaru darīt. Mans tēvs bija tāds pats.» Tie, kuri pārāk daudz raizējas, saka tā: «Tā nav mana vaina. Man ir pārāk saspringts darbs.» Tie, kuri pārāk ilgi guļ, saka: «Ko lai es daru? Manam ķermenim nepieciešamas vismaz desmit stundas miega.» Šādiem cilvēkiem pietrūkst atbildības pašiem pret sevi. Bet to iespējams iegūt, tikai apziņoties to milzīgo potenciālu, kāds slēpjas ikvienā no mums, gaidot, kad tiks likts lietā. Kad cilvēks iepazīst laikam pāri stāvošos Dabas likumus, kuri nosaka pasaules kārtību un tās iemītnieku dzīvi, viņš sāk apzināties, ka piedzimstot tam dotas visas tiesības sevi pilnībā realizēt. Cilvēkam dota vara būt kam vairāk nekā tikai vides elementam. Tieši tāpat arī tev ir dota iespēja atbrīvoties no pagātnes verdzības. Bet, lai to izdarītu, tev nepieciešams stingrs gribasspēks.»