Acu apvidus oftalmoģeometriskais raksturojums
Turklāt visi šie 22 parametri nemitīgi mainās atkarībā no cilvēka emocijām, stāvokļa, slimībām un tamlīdzīgiem faktoriem.
Kāda varena skaitļošanas prasme piemit nelielajiem cilvēka smadzeņu zemgarozas mezgliem, kas apstrādā oftalmoģeomet-
risko informāciju! Tie taču šo sarežģīto informāciju spēj apstrādāt vienā acumirklī un nosūtīt galvas smadzeņu garozai kā tēlus, sajūtas un citas izjūtas, kaut gan šo smadzeņu mezglu izmēri (aptuveni 1 cm) nav salīdzināmi ar mūsdienu datoru izmēriem. Dievs patiešām ir dižens, radīdams tik ideālas smadzenes!
Bet mēs spējām matemātiski apstrādāt tikai divus parametrus no 22 esošajiem! Taču arī šis nelielais panākums mums ļāva jau diezgan pārliecinoši runāt par to, ka ikviena cilvēka oftal- moģeometriskie parametri ir krasi individuāli un kaut kas līdzīgs dzimumzīmītei. Šī oftalmoģeometriskā dzimumzīmite nemitigi mainās emociju un tamlidzīgu faktoru ietekmē, taču pamatā saglabā savu iedzimto individualitāti.
Tajā pašā laikā katra cilvēka individuālie oftalmoģeometris- kie parametri ir saistīti ar sejas ģeometrisko raksturojumu un pat dažām ķermeņa daļām, tāpēc orientējošos vilcienos pēc tiem iespējams rekonstruēt cilvēka izskatu. Tieši tāpēc, skatoties cilvēkam acīs, mēs varam spriest vairāk nekā tikai par acīm vien.
Un, visbeidzot, vienīgā cilvēka organisma konstante - radzenes diametrs - izvietojas oftalmoģeometrisko shēmu robežās, tādējādi it kā pasakot priekšā, ka tā arī ir oftalmoģeometrisko mērījumu vienība.
OftaImoģeometriskās informācijas apstrāde cilvēka smadzenēs
Acis atspoguļojas gandrīz viss, kas notiek organismā un smadzenēs, un šo uisu var saskatīt minētajās 22 (lai gan iespējams,
ka vairāk) acu apvidus parametru pārmaiņās. Nākotnē oftalmo- ģeometrijā, protams, tiks veikti pamatīgi pētījumi, un tie sniegs atbildes uz daudziem medicīnas un psiholoģijas jautājumiem. Pati daba mūs virza uz to.
Bet oftalmoģeometriju tēlaini var raksturot kā izjūtu un sajūtu attēlošanu ar matemātiskiem līdzekļiem.
Skatiens, kas darbojas kā skenējošs stars, nolasa informāciju no acu apvidus, kurā ar ļoti sīkām, konkrētām, precīzām un visaptverošām plakstiņu, uzacu, acu ābolu un ādas kustībām atspoguļojas gan mūsu izjūtas un sajūtas, gan katra cilvēka individualitāte. Mēs skatāmies viens otram acīs tāpēc, ka no acīm (precīzāk, acu apvidus) iegūstam papildu informāciju par cilvēka individualitāti un tās izmaiņām, kas rodas sajūtu un izjūtu rezultātā.
Oftalmoģeometrijas izmantošanas veidi
Protams, ir iespējams, ka, skatoties viens otram acis, mēs saņemam arī telepātiska rakstura informāciju. Bet, pat ja tā ir taisnība, ģeometriskās informācijas nolasīšanu no acu apvidus noliegt nevar.
Ir vairāki oftalmoģeometrijas praktiskā pielietojuma veidi: personas identifikācija, cilvēka izskata rekonstrukcija, personas mentālo īpašību noteikšana, cilvēka sajūtu un izjūtu objektīva analīze, psihisko slimību diagnostika, somatisko slimību diagnostika, tautības noteikšana un… cilvēces izcelsmes pētniecība.
1. Attiecibā uz personas identifikāciju, mēs jau esam ieguvuši pietiekami pārliecinošas ziņas, ka, pat pētot tikai divus (no 22) oftalmoģeometriskos parametrus, katram cilvēkam var noteikt precīzu rādītāju, kas raksturīgs tikai un vienīgi viņam. Statistiskie pētījumi rāda, ka šis individuālais rādītājs samērā bieži atkārtojas, atkārtojot oftalmoģeometriskos uzņēmumus datorā, proti,
Iespēja identificet cilvēku, izmantojot oftalmoģeometrijas datus
tas ir raksturīgs tieši šim konkrētajam cilvēkam. Individuālā oftal- moģeometriskā rādītāja precizitāte, manuprāt, palielināsies, ievadot aprēķinos lielāku oftalmoģeometrisko parametru skaitu.
Veidojot oftalmoģeometrisko datoruzņēmumu personas identifikācijai, ir ļoti svarīgi panākt, lai pētāmais cilvēks būtu mierigs un līdzsvarots un maksimāli tiktu izslēgta emocionālā fona ietekme.
Ir zināmi divi personas identifikācijas pamatpaņēmieni: sejas fotografēšana un daktiloskopija. Personas oftalmoģeometriskā identifikācija šajā ziņā var kļūt par papildu paņēmienu un izrādīties noderīga gadījumos, kad cilvēks maina ārieni un sakropļo pirkstus. Domājams, ka kriminālistika, aizsardzības un finanšu struktūras un tamlīdzīgas jomas nākotnē kļūs par personas of- talmoģeometriskās identifikācijas izmantotājām.
2. Cilvēka izskata rekonstruēšanu pēc oftalmoģeometrijas datiem mēs izmēģinājām tikai ar dažiem cilvēkiem. Tomēr rekonstrukcijas principus noteicām pietiekami precīzi un sasniedzām aptuvenu rekonstruējamā un pētāmā indivīda ārienes lidzību.
Kāpēc mēs šos pētījumus neturpinām? Tāpēc, ka, sākot rekonstruēt tā cilvēka izskatu, kura acis attēlotas uz Tibetas tempļiem,
mēs ieguvām tik interesantu veidolu, ka visi mūsu pūliņi tika novirziti uz cilvēces izcelsmes pētījumiem. Bet par to vēlāk.
3. Personas mentālā raksturojuma of- talmoģeometriskā noteikšana var izrādīties mērķtiecīga, piemēram, profesionālai atlasei, objektīvi testējot lidotājus, kosmonautus, ķirurgus u.c. Praksē testēšana notiek, taču tā ir subjektīva (t.i., atkarīga no testētāja), nevis objektīva.
Mentalitātes pētijumiem mēs izraudzī- jāmies cilvēkus ar spilgti izteiktām īpašībām: gribasspēks, bailīgums, labestība, dusmas. Katrā grupā bija seši cilvēki. Piemēram, grupu gribasspēks izveidojām no cilvēkiem, par kuriem labi zinājām, ka viņiem patiešām piemīt šāda īpašība. To pašu var teikt par grupām bailīgums, labestība un dusmas. Oftal- moģeometriskais vērtējums tika veikts pēc iepriekšminētajiem diviem acu apvidus četrstūriem - lielā un mazā. Noskaidrojās, lūk, kas.
Ar gribasspēku apveltītiem cilvēkiem lielais un mazais četrstūris izrādījās vienādsānu, to stūru grādi bija ļoti līdzīgi un mazais četrstūris diezgan vienmērīgi ietilpa lielajā četrstūrī.
Bailīgo cilvēku grupā lielais četrstūris tuvinājās trīsstūrim ar pamatni uz leju, kā ari mazais četrstūris tuvinājās trīsstūra formai, tikai ar pamatni uz augšu. Atšķirība starp bailīgo un gribasspēka grupu bija tik izteikta, ka tai pat nebija nepieciešams statistisks apstiprinājums.
Labestīgo grupas ļaudīm lielais četrstūris atgādināja rombu, kas pagriezts uz sāniem. Arī mazajam četrstūrim bija sāņus pagriezta romba forma, un arī tas diezgan vienmērīgi ietilpa lielajā četrstūrī.
Dusmīgo grupā bija redzams, kā lielais četrstūris vienmērīgi saplacinās un kļūst salīdzinoši šaurs, bet mazais četrstūris iegūst
trissturim tuvu formu ar pamatni uz augšu. Ari atšķiribas starp grupām labestība un dusmas bija krasi izteiktas.
Minētos pētijumus, protams, nevar uzskatit par pabeigtiem, un tie neizceļas ar lielu precizitāti, jo tie aptvēra nelielu cilvēku skaitu. Taču ari šie dati ir visnotaļ interesanti. Pirmkārt, rodas priekšstats, ka cilvēki, kas apveltiti ar stipru gribasspēku, visbiežāk mēdz būt labestigi. Otrkārt, bailīgiem cilvēkiem ir nosliece uz dusmām (vienādie mazie četrstūri), un otrādi: dusmīgie cilvēki bieži vien ir bailīgi.
Protams, ka starp gribasspēku, bailīgumu, labestību un dusmām pastāv neskaitāmas starpformas, kuras var mērīt oftal- moģeometriski. Var mērīt arī citas cilvēka mentālās iezīmes.
4. Objektīvu cilvēka izjūtu un sajūtu analizi mēs pagaidām veicām virspusēji. Taču jau pirmās iegūtās ziņas mums šķita visnotaļ aizraujošas.
Читать дальше