Ernsts . Muldašovs: Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Būdama ārkārtigi jaunavīga un pievilcīga, Venera (Jzbekov­na Gaļimova patīk visa vecuma vīriešiem, tā teikt, no zīdaiņa lidz sirmam večukam. Bet, bū­dama ārkārtīgi stingra sieviete, viņa nekad nepieļauj, ka vīrietis pārkāpj pieklājības robežas. Man bieži iznāk noskatities, kā stiprā dzimuma pārstāvji viņas priekšā izriež krūtis kā gaiļi un cenšas izlikties labāki, nekā ir patiesībā. Atceros, kā Spānijā slavenais oftalmologs Barakers caurām dienām turēja mūs savā tuvumā un, tikko kaut nedaudz attālinājāmies, meklēja mūs pa slimnicas iekšējo radio: «Doktoras rūsas, doktoras rūsas!» - un viss tikai Veneras dēļ. Mūsu Maskavas filiāles direktoram Jurijam Iļjičam Kijko un man tas likās pat mazliet aizvainojoši.

- Mēs te kā miesassargi, - teica Jurijs Iļjičs.

Venera Uzbekovna Gaļimova

Bet Meksikā mēs operējām tā saucamos neglābjami slimos, un speciāli izveidota Meksikas Veselības aizsardzības ministrijas komisija neatkarigi no mums vērtēja operāciju rezultātus. Mēs ļoti sadraudzējāmies ar divām operāciju māsām - Silviju un Mariju - un anesteziologu Hosē Luisu. Pēc maniem vērojumiem, Hosē Luiss ilgi turējās, bet tomēr padevās. Reiz viņš mums ar Rafaelu Jusupovu vaicāja, vai viņš varētu izrādīt uzmanību dak­terei Venerai. Mēs atbildējām kaut ko tādā garā: «Pamēģini, tikai diezin vai tur kas sanāks.»

Hosē Luiss sāka savu droši vien naktīs pārdomāto runu, kad mēs pēc operācijas dzērām tēju.

- Venera, vai jūs zināt, ka es esmu tīrasiņu acteks?

- Vai patiesi? Bet es domāju, ka spānis!

- Nē, es esmu vissenākās nācijas pārstāvis uz Zemes, nāci­jas, kas uzcēla varenās Meksikas piramīdas. Vai tiešām es esmu līdzīgs spānim?

- Nu, kā lai to pasaka, mazliet līdzināties gan.

- Gribu jums paskaidrot, - Hosē Luiss turpināja, - ka acteki atšķiras no maijiem. Ārēji mēs it kā esam lidzīgi, bet tieši mēs, acteki, uzcēlām piramīdas. Jūs bijāt pie Meksikas piramīdām?

- Jā, vairākas reizes.

- CIn kāds iespaids?

- Grandiozs. Es pat uzrāpos Saules piramīdā, bet kāpt Mē­ness piramīdā neuzdrošinājos, tur ir ļoti augsti pakāpieni, - atbildēja Venera.

Acteks

- Saules piramīda simbolizē Sauli, bet Mēness piramida - Mēnesi, - Hosē Luiss pavisam muļķīgi gribēja ieviest skaidrību. - Saules piramīdas virsotnē jāskatās uz Sauli, bet Mēness piramidas virsotnē - uz Mēnesi. Mums, actekiem, tā ir pieņemts. Venera, vai jūs skatījāties uz Sauli, kad bijāt Saules piramīdas virsotnē?

- Nezinu. Bija karsti, un Saule bija visur…

- Uzaicinu jūs uz piramidām; mēs uzkāpsim Saules piramīdā un skatīsimies uz Sauli, bet vēlāk, uz vakarpusi, uzkāpsim Mēness piramīdā un raudzīsimies uz Mēnesi. Tad jūs sapratīsiet acteku dvēseli! Ne jau velti acteki pielūdza Sauli un Mēnesi un uzcēla piramidas, lai varētu apcerigi vērot šos debess spīdekļus. Tad jūs sapratīsiet visu acteku tautas senumu un diženumu. Brauksim?

- Laikam jau nekas nesanāks. Mēs taču nepārtraukti domā­jam par slimniekiem, par operācijām, un arī zinātnisko plānu ir daudz, - Venera koķetēja.

- Paklau, Hosē Luis, bet kāpēc Meksikas piramīdām ir nošķelta virsotne, bet Ēģiptes piramidām - smaila? - viņus pār­trauca Rafaels Jusupovs - tas pats Jusupovs, kas vēlāk kļūs par Tibetas ekspedīcijas dalibnieku.

- Precizi nezinu… Bet cilvēkiem taču, lai priecātos par Sauli un Mēnesi piramidas virsotnē, tur ir jāstāv, un kā tu stāvēsi uz smailes? Tāpēc piramidu virsotnes ir nošķeltas…

- Tas ir apšaubāmi, - daudznozīmīgi noteica pēc dabas nopietnais Jusupovs, pavisam aizmirsis, ka lieta grozās ap Hosē Luisa dvēseles stāvokli, nevis ap piramīdu konstrukcijām. - Ļoti apšaubāmi, ka Meksikas piramidas tika celtas kā skatu laukumi. Tas nav racionāli. Ko par to stāsta senās acteku valsts vēsture?

- Vēsture stāsta… stāsta… - pavisam apjuka jau tā samul­sušais Hosē Luiss, kuru acīm redzami neapmierināja sarunas ievirzišanās vēsturiskā gultnē. - Vēsture stāsta, ka reiz acteku valsts ir bijusi ļoti varena un zinājusi noslēpumus, kurus nekad nav zinājuši eiropieši.

- Bet kāpēc acteku valsts pagrima? - Jusupovs nevarēja nomierināties.

- Tāpēc, ka Amerikā ieradās spāņi un mūs iekaroja, - Hosē Luiss jau sāka skaisties.

- Nu, ja acteku valsts būtu bijusi ļoti varena… (Jn vispār vēs­turiskie fakti liecina, ka šīs piramidas cēluši maiji, nevis acteki.

- Laikam tomēr ir ļoti romantiski sagaidīt Saules rietu Mēness piramīdas virsotnē, - es iejaucos sarunā, gribēdams palidzēt Hosē Luisam un saglabāt rožaini romantisko sarunas ievirzi Veneras Gaļimovas savaldzināšanai.

- Romantiski jau romantiski, - Jusupovs netaisījās apklust. - Zinātnē ir tāds jēdziens kā piramidas zelta griezums. Būtu interesanti paskatīties, vai piramīdu virsotne nav nošķelta sa­skaņā ar šo zelta griezumu.

- Pie jums, Meksikā, jaunlaulātie droši vien dodas uz piramidām un skatās uz Sauli un Mēnesi, - es atkal centos glābt situāciju par labu Hosē Luisa dvēseles vibrācijām.

- Ne vienmēr, - norūca apvainotais Hosē Luiss. - Starp citu, vai jūs zināt, ka visi Amerikas Savienoto Valstu dienvidu štati agrāk piederēja Meksikai, bet tēvocis Sems tos mums atņēma? Pagaidām Amerika ir spēcigāka par mums, pagaidām viņa mūs

\

Meksikas piramīda

nospiež. Taču Savienotajām Valstim nav vēstures. Bet mūsu, acteku, vēstures saknes sniedzas senatnē. Jā, mēs esam zaudējuši savu bijušo spēku, bet tas ir tikai pagaidām, uz kādu laiciņu. Mēs atjaunosim savu varenibu, jo mēs esam tauta, kas uzcēlusi varenās piramīdas. Piramidas mūs ietekmē un nekad neļaus mums kļūt vājiem. Mēs taču pratām uzcelt piramidas, kuras neviens cits nespēj uzcelt…

Klausoties šajā monologā, atcerējos Ēģiptes arābus, kas vicinājās ar nažiem un teica apmēram tos pašus vārdus, no sirds ticēdami, ka tieši viņi ir tie, kas uzcēluši piramīdas. Toreiz, 1993. gadā, mēs jau bijām pabeiguši oftalmoģeometriskos pētījumus, kas parādīja, ka Meksikas indiāņi (acteki un maiji) ir viens no cilvēces izplatišanās zariem, kas nāk no Tibetas, zars, kas iet caur Sibīriju, Čukotku, Aļasku un pat caur visu Amerikas konti­nentu lidz pat Horna ragam. Tādēļ ar zināmu ticamības pakāpi var uzskatīt, ka acteki, tāpat kā Ēģiptes arābi, ir ieradušies piramīdu zemē laikā, kad piramidas jau bija uzceltas. Ir ļoti apšaubāms, ka acteki vienmēr dzīvojuši vienā un tajā pašā teri­torijā, jo cilvēces vēsturē ir notikusi nepārtraukta tautu pārvie­tošanās. Un es atkal nodomāju, ka dzīvot blakus piramīdām vēl nenozīmē tās uzcelt. Nu kaut vai zināt - kādam nolūkam tās celtas.

Es dziļi cienu meksikāņus (vienalga, vai tie ir acteki, maiji vai spāņi), jo viņi nav zaudējuši savu savdabību, nav «amerikani­zējušies», un ar lepnumu runā par savām vēsturiskajām saknēm. Šai tautai būs nākotne, jo viņos nav tā impēriskā aplomba, kuru es uzskatu par pirmo sabiedrības trūdēšanas pazīmi. Tādēļ man šķiet, ka jāpiedod viņiem šī mazā, ar piramidām saistītā vājība un jāsaprot, ka piramidas cilvēku nevilšus ievelk gadsimtu dzelmē un ceļ godā.

Kāds meksikāņu zinātnieks man teica, ka Meksikas piramī­das ir celtas no akmens blokiem, kas savirknēti uz vairākus metrus garām akmens tapām pirksta resnumā. To nevar paveikt ar mūsdienu modernās tehnikas palidzibu, to varēja izdarīt tikai senie cilvēki.

Kārtējo reizi, atgriezies no Meksikas un mocīdamies ar sajū­tu, ka diena ar nakti samainījusies vietām, piezvanīju Jurijam Ivanovičam Vasiļjevam un uzaicināju viņu zvejot karūsas. Bija 1993. gada jūnijs. Laiks bija karsts.