Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Ar katru apokalipsi Zeme uzkrāj dievbijīgus cilvēkus, iznīcinot grēcīgos un veidojot Cilvēces zelta fondu

«Tātad,» es sāku prātot, «apokalipses jēga ir cilvēces un citu dzīvības formu iznicināšana, bet… ar vienu atrunu, kuru minēja Jeļena Blavatska, aprakstot ceturto apokalipsi (Pasaules Plūdus), - paliek dievbijīgie cilvēki, kas spēj izglābties un saglabāt fizisko Zemes dzivības formu sēklu.

Bez tam no Blavatskas «Slepenās Doktrinas» izriet, ka katra nākamā rase dzimst iepriekšējās rases dzilēs. Viņa raksta, ka piek­tā rase - ārieši - radušies ceturtās rases - atlantu dzīlēs 200 000 gadu pirms lielajiem Pasaules Plūdiem. Tādēļ apokalipsei vienlaicī­gi tiek pakļautas divas rases - gan pamatrase, gan tā, kas veidojas.

Šajā sakarībā var domāt, ka pēc pirmās apokalipses izglābās un dzīvību no jauna radija dievbijīgie eņģeļveidigie pirmās rases cilvēki kopā ar otrās rases rēgveidigajiem cilvēkiem.

Pēc otrās apokalipses izglābās un dzivibu no jauna radīja dievbijīgie rēgveidīgie otrās rases cilvēki kopā ar lemūriešiem (trešā rase).

Sekojot šai loģikai, pēc trešās apokalipses izglābās un dzi­vibu uz Zemes no jauna radīja dievbijīgie lemūrieši (trešā rase) kopā ar atlantiem (ceturtā rase).

Pēc ceturtās apokalipses izglābās un dzīvību uz Zemes no jauna radīja dievbijīgie atlanti (ceturtā rase) un ārieši (piektā rase).

Piektā apokalipse vēl nav bijusi.»

Man sāka veidoties iespaids, ka no apokalipses uz apokalip­si Zeme uzkrāj dievbijīgos cilvēkus no visām piecām rasēm un iznicina grēcīgos. Ciešot milzigus zaudējumus, tiek veidots Cilvēces zelta fonds. Un tieši ši milzīgo zaudējumu cena rada domu, ka Cilvēces zelta fonds ir veidots ar kādu noteiktu mērķi, kuru acīmredzot var raksturot kā vienotas dievbijigas cilvēku sabiedrības veidošanu, kas spēj dzivot harmonijā ar Zemi un To Pasauli.

Citiem vārdiem sakot, uz Zemes ir notikusi atlase - labākie no labākajiem, kas pēc apokalipses ne tikai no jauna radija cil­vēci, bet soli pa solim, apokalipsi pēc apokalipses pastiprināja vienotās dievbijīgo cilvēku sabiedrības varenību un spēku.

Ja ņemam vērā šo pieņēmumu, tad mums ir arī jāatzīst, ka vienotā un tai pat laikā daudzveidīgā dievbijīgā cilvēku sabiedrī­ba kaut kur pastāv. Kur? Paralēlajā pasaulē? Šambalā? Vai kaut kur citur?

Atbildes uz šiem jautājumiem, bez šaubām, sniedzas ārpus manu cilvēcisko iespēju loka. Bet es zinu, ka loģika reti kad piekrāpj zinātnieku, lai cik neticami ari nešķistu iegūtie secināju­mi. Tāpēc ir jēga kaut vai padomāt par iepriekš izklāstīto, pir­mām kārtām izmantojot leģendas un teikas saskaņā ar principu, ka «nav dūmu bez uguns», un izrādot cieņu tautas gudribai.

Leģenda par zemzemes valstibu Šambalu ir visās reliģijās, visos lesvaidito darbos, un tiek nodota no paaudzes paaudzē. Bez tam arī mūsu pētījumi Himalajos, kas ļāva izvirzīt hipotēzi par cilvēces genofonda pastāvēšanu, kurā ir dažādu pamatrasu pārstāvji somati stāvokli, ļoti cieši saistās ar leģendu par Sam-

balu. Tādēļ es uzskatu par pilnigi iespējamu, ka leģendārā Šam- bala tad ari ir tā vienotā dievbijīgā daudzveidigā Zemes cilvēku sabiedrība, kas savākta vienuviet un, manuprāt, izvietota Mū­žīgā Kontinenta rajonā, tas ir - Tibetā, Himalajos un Gobi.

Paralēlās pasaules nav tikai saistošu filmu atribūts, bet bieži tiek minētas ari austrumu reliģijās. Par tām stāsta Himalaju jogi, un tām veltīti daudzi nopietni zinātniski pētijumi (A. Trofimovs, A. Timaševs u.c.). Daudzi uzskata, ka NLO ierodas no turienes. Tādēļ nevar izslēgt, ka hipotētiskā vienotā dievbijīgā cilvēku sabiedriba atrodas tur, tas ir - mums blakus, tikai citā laikā un citā telpā. Par to mēs parunāsim sīkāk šis grāmatas trešajā sējumā, vietā, kur analizēsim milzīgos Dievu Pilsētas «laika akmens spoguļus».

Jāpiemin arī daudzās leģendas un vērojumi par eņģeļiem un spokiem. Kas zina, varbūt pasakainie eņģeļi un spoki patiešām eksistē un ir pirmās un otrās rases eņģeļveidigo un rēgveidigo cilvēku pēcteči, kas saglabājušies Zemes vienotajā dievbijīgo cilvēku sabiedrībā?

Bet, ja nu reiz esam sākuši runāt par hipotētisko Zemes vienoto dievbijigo cilvēku sabiedribu, tad jāsaka daži vārdi par šī cilvēces zelta fonda iespējamajām tehnoloģijām. Tām jābūt ārkārtigi augsti attīstītām un daudzveidīgām, kur savākts viss labākais, ko devušas visas piecas cilvēku pamatrases. Visdrizāk ir tā, ka šis tehnoloģijas balstās uz Gara Spēku, tas ir - uz smalko enerģiju izmantošanu. Šai daudzveidīgajai sabiedrībai acimredzot pakļaujas teleportācija, levitācija, telekinēze, mate- rializācija, dematerializācija un daudzas citas brīnumainas ipašības, kas alegoriski aprakstītas leģendās un pasakās.

Šī daudzveidīgā «Vislabāko» sabiedriba droši vien ir ļoti interesanta. Pat nerunājot par dvēseles tīrību un ārkārtigi augstajām tehnoloģijām, tai jābūt visai neparastai, jo «pie viena galda sēž» visu uz Zemes dzīvojušo cilvēku rasu pārstāvji -

eņģeļi, rēgi, lemūrieši, at­lanti un ārieši, kuru parā- dišanos uz Zemes šķir desmitiem vai simtiem miljonu gadu. Nāvei šajā sabiedrībā nav principiā­las nozimes, jo nomainīt ķermeni ar jaunu nav problēma. Principiāla no­zīme ir tirai dvēselei un darbibai pret Grēku.

Kādēļ gan Ciluēces zelta fonds nekā neiz­paužas mūsu ikdienas dzivē? Kāpēc tas mūs ne­vada? Pirms kāda laika šis jautājums mani būtu pārsteidzis lidz sirds dzi­ļumiem. Bet tagad es jau sapratu, ka tas nav ie­spējams principā, - ik­vienu cilvēku Dievs ir ra­dijis kā sākotni, kas attis- tās pati (vēlreiz pasvitro- ju vārdus attīstās pati, ar uzsvaru uz pati), tādēļ kļūt par kārtējās cilvēku rases «aukli» un vadit to priekš Ciluēces zelta fon­da nozimētu darboties pret principiāliem dievišķiem likumiem. Tur, Ciluēces zelta fondā, kas varbūt irtā pati Šambala, tiek atlasīti vislabākie, un… varbūt uz Zemes pienāks laiks, kad vairs nebūs nevienas grēcī­gas rases, būs tikai viena daudzveidiga un diža Šambala, kas sastāvēs no Vislabākajiem.

Šādu domu pārņemts, piecēlos, iebridu ūdenī un iepeldēju ezerā. Dalities domās ar draugiem, kā es to parasti daru, šoreiz negribējās. Kāpēc? Atkal apsēdos zālītē un sapratu, ka doma vēl nav pabeigta, ka ir palikusi viena neskaidriba - Šambalai vajadzēja sevi kaut kā izpaust, tā, lai mēs, piektās rases parastie cilvēki, to varam redzēt savām acīm.

Pārdomas par to, ka cilvēces zelta fonds ir izveidojis kādu citu Zemes aizsardzības sistēmu no cilvēku Grēka

Es skaidri sapratu Šambalas nozīmi ierobežotās vietas Varas radīšanā un cilvēces atjaunošanā pēc kārtējās apokalipses, bet…

«Ko es neesmu sapratis?» Es saspringti domāju un beidzot sapratu.

Pēc trešās apokalipses Zeme mainīja polus. Sākotnējais Ziemeļpols no Lieldienu salas pārvietojās par 6666 kilometriem uz Kailasa kalnu. Ceturtā apokalipse, kad polu nobīde jau pārgāja uz otru puslodi, bija kā signāls Šambalai, ka jāveido cita Zemes aizsardzības sistēma no cilvēku Grēka.

Cita Zemes aizsardzības sistēma no cilvēku Grēka? Kāda? Gn tad es sapratu, ka tā ir piramīdu un seno monumentu sistēma, kas Šambalas vadibā izveidota pēc ceturtās apokalipses.

Es pavisam skaidri sapratu, ka šī sistēma, kas tik ideāli iz­vietota uz zemeslodes, nekad nav pildījusi kapeņu lomu. Loma bija pavisam cita. Taču doma, ka piramīdas celtas, lai pasargā­tu Zemi no cilvēku Grēka, šķita pārāk negaidīta un pat ekstra­vaganta. Jau gribēju no tās atteikties, jo pēc savas dabas esmu «ķirurģiski piezemēts», kad, tā teikt, nav laika ekstravagantām domām, bet jāaptur asiņošana vai jāsašuj brūce.