Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

Tomēr zemapziņa teica priekšā, ka loģiskais izklāsts par Zemes pagriezieniem par 6666 kilometriem ar tiem sekojošām apokalipsēm, kas balstās uz J. Blavatskas teicienu «… kad poli izkustējās [ceturto reizi]…», ir pareizs ar visiem no tā izrietoša­jiem secinājumiem. Bet zemapziņai esmu pieradis ticēt, tā mani vēl ne reizi nav pievīlusi, izstrādājot jaunas ķirurģiskās operāci­jas, ieskaitot acs transplantāciju. Tikai pārāk jau nu gan ekso­tiski skan teiciens piramīdu pretgrēka iedarbībai

Tomēr pieņēmums par piramidu un senatnes mo­numentu pretgrēka funkci­ju prasīja pavisam citu zināšanu līmeni, kas mums vēl nav pieejams. (Jn, ne­raugoties uz šādas jautāju­ma nostādnes «eksotiku», bija jāmēģina kaut mazliet izprast šo līmeni.

«Kur slēpjas šī cita līme­ņa zināšanu būtība?» centos piespiest strādāt savu prātu, pats ezera krastā sēdēdams zālītē.

Pēdējiem spēkiem «kus­tinādams smadzenes», gai­dīju… gaidīju, ka Dievs man dos šo ideju. Domas šau- dijās kā garāmbraucoša vilciena logi, pēc tam šie «logi» saplūda kopā, logs ieguva skaidras aprises un beidzot es skaļi iesaucos:

- Re, kā! Miklas atminējums ir Skaitļos! Caur Skaitļiem var saprast piramīdu «pretgrēka» funkciju.

Sekoja vilšanās pašam sevi:

«Kā es to agrāk nevarēju izdomāt? Viss taču ir tik vienkārši! Mēs sākām analīzi ar seno cilvēku traģisko vēstījumu, kas nodots caur Kailasa kalna augstumu un ir vienāds ar 6666 metriem, un turpmāk viss grozījās ap skaitļiem 6666, 9999, 4999… Visas domas radās šo skaitļu analizēs rezultātā. Bet domām, kā saka fiziķi, ir liels spēks!»

Gandriz aizrijos ar zālīti, kuru tai bridi košļāju. Izklepojos un neatlaidīgi nolēmu novest atnākušo domu līdz galam.

«Vajag… vajag…,» es neatlaidīgi turpināju domāt, «vajag izmērīt visu to trijstūru leņķus, ko savā starpā veido visas piramīdas, senatnes monumenti un punkti 6666 un 9999. Droši vien to summa būs «sešnieki» un «devitnieki». Smalkā enerģija mūsu trisdimensiju telpā darbojas caur trijstūriem, bet to vada skaitļi! Piramīdu leņķi… Trijstūrveida domas, par kurām stāsta jogi… Vai patiesi piramidas var «izskaitļot» grēcigos cilvēkus caur viņu «devītnieku» vai «sešnieku» grēcīgajām domām… Jā­aprunājas ar matemātiķiem… Nolieguma nolieguma likums…»

Atkritu zālītē un teicu pats sev:

- Viss! Nevaru! Esmu piekusis! Jaiegaumē un pēc tam jā­izanalizē doma, ka piramidu un monumentu sistēma, kas aptver zemeslodi, veido trijstūru sistēmu ar noteiktiem matemātiskiem raksturojumiem, kas acimredzot aizved līdz skaitļiem 9 un 6, kas saskaņā ar nolieguma nolieguma principu sagrauj ļaunās «trij­stūrveida domas», kuras arī var raksturot ar skaitļiem 9 un 6.

Tobrid es jau sapratu, ka Dieva dota doma no loģikas ceļā iegūtas atšķiras ar to, ka ir ģeniāli vienkārša un negaidīta, bet šī ģeniāli vienkāršā doma rada paguruma lēkmes, jo cilvēka saprāts ir saskāries ar Augstāko Saprātu.

- Tikai neaizmirst šo domu, - es teicu sev un iesaucos: - Rišat, Taņa, Aleksej, ejam uz bāzi!

Vai Blavatskai var ticēt?

Otrā ritā es vāļājos pa gultu un sazin kāpēc domāju par lasitāju vēstulēm, ko biju saņēmis sakarā ar grāmatu «No kā mēs esam cēlušies?». Vēstuļu bija ļoti daudz, un tās turpina pienākt vēl šodien. Visas vēstules var iedalit divās daļās:

- pateicības vēstules par mēģinājumu pa jaunam, no zinātnisko ekspedīciju viedokļa, runāt par vēstures dzilēm un par Dievu;

- aizkaitinājuma pilnas vēstules, kur lasāmi vārdi «…bet Jūs man parādiet tiešus pierādījumus……………….. kā gan drikst publicēt tādas muļķības, Ļeņina mācība taču saka, ka…», vai ari«… Jūsu Blavatska, uz kuru Jūs tik bieži atsaucaties, ir šizofrēniķe un masoniste…».

Man kļuva žēl Blavatskas, kuru Austrumos uzskata par Lielo Iesvaidīto. Zināju ari, ka viņas dzīslās rit krievu un vācu asinis, bet uzvārds ir pirmā vira - Erevānas gubernatora Blavatska kunga. Gn, ja arī viņa ir bijusi ebrejiete, - kas par to? Kāda starpiba?

Svarīgi ir tas, ka caur šo stipro sievieti Dievs ir novadījis lidz cilvēkiem neaptveramu zināšanu apjomu. Pati Jeļena Blavatska rakstīja: «…it kā Balss man diktēja no augšas…».

Miļie lasītāji! Atveriet un centieties izlasīt viņas «Slepeno Doktrinu«! Jūs ļoti ātri pārliecināsieties, ka cilvēks, lai cik ģeniāls viņš ari būtu, nav spējigs pat ne tuvu aptvert visu to zināšanu apjomu, kas izklāstīts šajā grāmatā. Kā viņa varēja zināt, ka materiālās pasaules radītāju sauc Ahura Mazda? Kā viņa varēja zināt, ka atlantu lidaparātus sauca par «vimanām»? Kā viņa visos sīkumos varēja pārzināt Platona mācību? Kā, nu kā… Nav šaubu, ka ar Blavatskas muti un spalvu runāja Augstākais Saprāts, pie tam ar kaut kādu cilvēkam nepiemītošu loģiku iz­klāstīdams faktus un tikai faktus. Nekādu pamācību, tikai fakti.

«Gn viņa droši vien bija ļoti piekususi,» es nodomāju.

Visas reliģijas, to skaitā ari senās Austrumu reliģijas, salīdzi­nājumā ar «Slepeno Doktrīnu» atšķiras tikai ar to, ka tur viss ir pasniegts alegoriskas pasaules formā, kas parastam cilvēkam ir vieglāk uztverama, taču būtiba ir un paliek tā pati. Gn reliģijas dod arī pamācības cilvēkiem.

Ņemot to visu vērā, es nevarēju neticēt Blavatskai un tostarp ari viņas vārdiem: «…kad poli izkustējās [ceturto reizi]…», kurus loģiski apdomājot mēs nonācām pie tik negaiditiem secināju­miem kā tas, ka uz Zemes eksistē noslēpumaina vienota Vis­labāko sabiedriba.

Bīstoties, ka mani tūliņ pasauks brokastīs un izjauks šo domu gaitu, centos iztēloties situāciju: kas būtu noticis ar Zemi, ja tā, mainot polu stāvokli, izietu «pilnu apokalipses apli»? Tas ir - kas notiktu ar Zemi, ja tā mainitu savu asi par 6666 kilometriem 6 reizes, kad Ziemeļpols atkal atgrieztos savā sākumvietā - Lieldienu salas rajonā?

Protams, atbildi uz šo jautājumu zina vienīgi Dievs. Bet man

tomēr šķiet, ka pēc tam, kad Zeme būtu pabeigusi savu «sešnieku ciklu», tas ir, apokalipšu ciklu, tā pārietu uz «devītnieku ciklu», kad Zemes ass nobīde notiktu jau par 9999 kilometriem.

Kāpēc man tā šķiet? Tādēļ, ka uz Zemes ir izvei­dota planētas piramidu un seno monumentu sistēma, kura, manuprāt, ir paredzēta, lai nepieļautu kārtējo Zemes polu nobīdi par 6666 kilometriem un tuvināšanos «fatālā apļa» noslēgumam. Četri pagriezieni par 6666 kilometriem jau ir bijuši, atlikuši vairs tikai divi! Kā apstiprinājumu tam var minēt, ka piramidu un seno monumentu izvietojums ir ļoti simetrisks ne tikai ar punktiem 6666 , bet ari ar punktiem 9999, par ko lasītājs varēja pārliecināties piemērā ar Velna torni, kura attālums gan no punkta 6666, gan no punkta 9999 ir 1666 kilometri.

Ko var nozīmēt Zemes pagriezienu «devītnieku» cikls, tas ir, periodiska ass nobīde par 9999 kilomet­riem? Nezinu. Bet, manu­prāt, tas nozīmēs Zemes bojāeju. Zeme to neizturēs un sagrūs.

Lai gan es nemaz negu­lēju, mani uzmodināja Rišats

Bulatovs. Izstāstīju viņam, kādas domas rosās manā galvā sakarā ar piramidu un senatnes monumentu aizsargfunkciju, un to, ka ši aizsarg- funkcija kaut kādā mērā ir saistīta ar skaitļiem.

- Kad es rakstīju disertāciju, manas domas ari bija pavisam sajukušas, - teica Rišats, - tik sajukušas, ka es vispār neredzēju nekādu izeju. Bet… kad es nodz- inu bārdu, visas domas noskaidro­jās.

Es steidzīgi devos pie izlietnes, saziepēju bārdu un ar strauju kustību novilku ar žileti pa bārdas vidu. Gn pēkšņi sapratu, ka atpakaļceļa vairs nav - nāksies vien nodzīt bārdu līdz galam.