Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

- Ernst Rifgatovič, tas viss ir interesanti, - pierakstisim!

- Raksti.

Pierakstijām šīs pārdomas, un es sāku skaļi domāt tālāk. Taņa centās pierakstit.

- Ja pieņemam, ka Nepālas stūpu celtniecības plāns nācis no Atlantidas laikiem, tad arī vieglāk izskaidrot, kāpēc tās ir orientē­tas par 60° no tagadējās Zemes ass. Vēl neesmu redzējis Kailasu savām acim, bet pēc fotogrāfijas, ko man uzdāvināja mūks Aruns, var spriest, ka stūpas lidzinās šim kalnam.Uz stūpām ir attēlotas lemūriešu acis. Tātad var pieņemt, ka atlanti pielūdza Kailasu un lemūriešus, kas šo svēto piramidālo kalnu bija uzcēluši.

- Paga, paga, nevaru pierakstīt!

- Tā… Loģiska ķēdīte noved pie domas, ka Kailasu un, ie­spējams, arī Dievu Pilsētu ap to cēluši lemūrieši. Bet vēl pavisam nesen, analizējot pasaules piramīdu un seno monumentu sistēmu, mēs nonācām pie slēdziena, ka Kailasu cēluši atlanti pirms 850 000-1 000 000 gadu! Kurš pieņēmums tad ir pareizs? Man šķiet, ka patiesiba ir kaut kur pa vidu. Kailasu un seno monu­mentu sistēmu cēluši atlanti, bet tie ieguva zināšanas no lemūriešiem, kas iznāca no somati (ķermeņa paškonservācijas), kurā Tibetas un Himalaju dziļajās alās bija atradušies tūkstošiem, bet varbūt pat miljoniem gadu. Atlanti viņus sauca par Dievu Dē­liem, par to liecina gan Jeļena Blavatska, gan Austrumu reliģijas.

Tatjana nolika pildspalvu, paskatījās uz mani un pateica:

- Lieliski! Ne reizi netika teikts «punkts» vai «komats».

- Mm… nu jā… Bet vispār, Taņa… Sito neraksti! Iedomājies atlantu civilizāciju. Uz Zemes dzīvo piecus līdz sešus metrus lieli atlanti ar peldplēvēm starp pirkstiem. Tāpat kā mēs viņi ie- milas, precas, dzemdē bērnus, ēd… Viņu zinātnieki izdara pētī­jumus un kopā ar priesteriem nonāk pie secinājuma, ka sāk­sies parmaiņas. Tad pēkšņi paradās milzīgi desmit līdz div­desmit metrus lieli cilvēki - lemūrieši. Kritot viņu priekšā ceļos, atlanti sauc - Dievu Dēli, Dievu Dēli! Lemūrieši neatbild uz jautājumu, no kurienes nākuši, saglabājot cieņu, izvēlas zinātniekus, kas pētījumos tikuši vistālāk, un atklāj tiem zelta plākšņu noslēpumu, iemāca apgūt Gara Spē­ku. Pēc tam uzzīmē Dievu Pilsētas un visas piramidu un monu­mentu sistēmas celtniecības plānu, stāstot, ka «pavisam drīz jānotiek Zemes ass nobīdei par 60°. Parāda, uz kurieni ass pārvie­tosies. Un vēl viņi pasaka atlantiem… seno cilvēku zīmi… un aiziet, neviens nezina, uz kurieni.

- Seno cilvēku zīmi?

Tajā brīdī troksnis un mūzika, kas skanēja no blakusistabas, pie­ņēmās spēkā, durvis atvērās, un vairākas jautras sievietes pie­prasīja, lai mēs ar Taņu pievienojamies viņu kompānijai.

- Nu kas tā par lietu! Kur palikuši visi vīrieši? Seļiverstovs viens pats mūs izklaidē, un ari viņš ir jau piedzēries.

Atlantīda aizgaja boja tapec, ka Zemes ass pārvietojās par 6666 km

Mēs pievienojāmies kompānijai. Seļiverstovs patiesi bija, kā saka, pavisam nekāds un tikai māja ar galvu. Uzsaucu kaut kādu tostu un sēdos pie galda.

- Kāds viņš nopietns, - viena no sievietēm rādija uz mani.

- Ko jūs tur esat sadomājuši? Pastāstiet, mums ari būs interesanti.

- Meitenes, jūs labāk padejojiet.

- Ar ko tad! Dāma ar dāmu, vai?

- Nu, dejojiet ātrās dejas.

Galda otrā galā tris sievietes, turot rokā glāzi, aizrautigi kaut ko apsprieda. Viena raudāja.

- Nu, jūs jau saprotat, - viņa šņukstēja, - kad atnesa tos abus kažokus, es tūliņ izvēlējos, kuru pirkšu. Tas kažoks bija lielisks, garš, apakšmalā un roku galos apdare, un es tajā izskatijos kā karaliene. Nu, bet otrs - tāds violets, pretigs, ar kapuci. Un ciets kā koks. Bet es tajā - nu muļķe kas muļķe. Tad nu viņa… saka, lai es pērku to otro. Un paskaidro, ka tas otrais ir par četriem tūkstošiem lētāks. Par ko mani uzskata!

Piecēlos no galda, pasaucu Taņu un gāju uz otru istabu strādāt. Nopakaļ skanēja saucieni:

- Vismaz durvis neveriet ciet! Mēs vismaz paklausīsimies, ko jūs tur tik gudru runājat.

- Labi.

Taņa sakārtoja papirus. Es aizsmēķēju.

- Kur mēs palikām?

- Pie seno cilvēku zimes.

- Varbūt seno cilvēku zime ir tie paši 60°? - es sāku prātot.

- Šaubos. Kaut kas tur nav tā, kā vajag! Paklau, Taņa, saskaitīsim - cik kilometru šie 60° būs no Zemes apkārtmēra. Tātad 60° ir viena trešdaļa no puses Zemes apkārtmēra (180°)

vai viena sestdaļa no Zemes apkārtmēra (360°). No skolas laikiem mēs zinām, ka Zemes apkārtmērs ir 40 000 kilometru. Lūdzu, sarēķini, cik kilometru būs 60°?

Taņa sāka rēķināt un pēc tam gluži kā skolniece noskaitīja:

- 60° ir 6666 km.

- Ko?

- 6666 kilometri. Kas tad ir?

- Ja 666 ir sātana skaitlis, tad 6666 ir vēl ļaunāks!

Es pieklusu. No blakusistabas skanēja mūzika. Slavenā dzie­dātāja Aļona Apiņa dziedāja:

Viņš aizbrauca ar nakts elektrovilcienu, Bet klusumā gaidi tu soļus, kā pieradusi…

Atskanēja soļi un uzmundrinoši saucieni. Sievietes dejoja. Bija dzirdama balss:

- … ne vārda vairāk par kažoku. Apsoli?

Es ne visai ticu mistikai, bet tobrid man kļuva baisi. Zemes apkārtmērs sastāv no 6 nogriežņiem, 6666 kilometri katrs. Visur sešnieki… vieni vienīgi sešnieki… Vai patiesi, ja ticam skaitļu maģijai un atzistam, ka sešnieks ir slikts skaitlis, planētai Zemei

ir negativs pirmsākums? * Varbūt pat fatāls?

Toreiz es vēl nesapratu, ka blakus mums uz Zemes pastāv vēl viena pasaule - pasaule, kurā skaitļiem un to attiecibām ir ievērojami liela loma, ka šis pasaules pastāvēšanas likumi ir pa­visam citi, ka Zeme nav māte tikai mums, bet ari viņiem - tās pasaules pārstāvjiem, ka Dievu Pilsēta ir izveidota

ne tik daudz priekš mums, cik priekš viņiem pašiem… Tobrīd es pilnīgi apjucis stāvēju, cenšoties saprast, ko nozīmē šī sešnieku rinda ap zemeslodi.

- Saproti, Taņa, Pasaules Plūdi notika tādēļ, ka Zemes ass pārvietojās par 60° vai … 6666 kilometriem. Četri sešnieki it kā simbolizē ārkārtīgu katastrofu uz Zemes. Atlantida gāja bojā tādēļ, ka Zemes ass pārvietojās par 6666 kilometriem. Vai tiešām viss jau bija iepriekš noteikts? - es ar pūlēm spēju to izteikt.

Jutos pavisam mazs un niecīgs. Pēkšņi es sapratu četru bais­mīgo sešnieku filozofisko, pareizāk sakot, mistiski filozofisko jēgu. Visā pasaulē reizē ar labā pirmsākumu noteikti ir ielikts arī sliktais, negatīvais pirmsākums, kuru cīņā dzimst Zināšanas un notiek Progress. Tāpēc ari negatīvais pirmsākums ir jāuzskata par «Dieva dāvanu», jo bez ciņas ar to progresa nebūs un cilvēks nespēs reali­zēties kā Dieva noteikts pirmsākums, kas attīstās pats. Cilvēks ir dzī­va būtne! Bet Zeme? Tātad ari Zemē pašā ir ielikts šis negatīvais pirmsākums četru sešnieku (6666) veidā, un Zemei arī ir jācīnās

ar šo ļaunumu, lai varētu progresēt un realizēties kā pirmsākums, kas attīstās pats. No tā izriet, ka Zeme nav tikai vienkārši planē­ta, uz kuras mēs dzivojam, bet dziva būtne, kura var…

Pakratiju galvu, it kā atbrīvodamies no šīm pārāk jau nu mis­tiskajām domām.

- Taņa, pierakstīsim visu, par ko runājām!

- Es jau pierakstiju. Varu visu paspēt, ja jūs nesakāt «komats» vai…

- Atlanti droši vien nespēja nodibināt kontaktu ar Zemi, kaut ko neņēma vērā, uzskatīja māmuļu Zemi vienkārši par bezgarigu cietzemi, uz kuras var bez šķēršļiem noslēgt rēķinus viens ar otru. Viņiem nepietika ar vienu sešnieku - ļaunumu, ar diviem sešniekiem - lielu ļaunumu, ar trim sešniekiem - velnišķigu ļaunumu, un … parādījās četri sešnieki - katastrofiskais ļau­nums. Zeme pārvietoja savu asi par 6666 kilometriem, notika Pasaules Plūdi, un Atlantida beidza pastāvēt. Tikai neliela grupa garīgi visattīstītāko atlantu palika Zemes virsū.