Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

- Man ir skumji par to domāt, Taņa,- es atbildēju. - Šifrēts un kalna veidoiā atstāts traģisks vēstījums…

- Man arī ir skumji.

- Bet man kļūst vēl skumjāk, kad domāju, ka mūsu civilizā­cija vēl ir visai tālu no smalko enerģiju un Dieva zinātniskās izpratnes, pie mums jau valda aplombs, kas balstās uz fizisko tehnoloģiju panākumiem. Bet tās izmanto naftas un gāzes ener­ģiju. Vārdi «naftas karalis» šodien skan tik lepni, ka mēs aizmirstam, ka naftu un gāzi ir radijis Dievs, nevis naftas karalis. Ja mūsu civilizācijas tehnogēnā aplomba apjoms kļūs globāls, mēs aiziesim bojā un nepaspēsim izprast četru sešnieku mīklu - seno cilvēku traģisko vēstījumu.

- Kāpēc cilvēki tik ātri kļūst augstprātīgi, iedomīgi un vīzde­gunīgi?

- Tā ir cita saruna, Taņa. Bet tagad man gribētos apspriest vēl vienu jautājumu - kā Kailasa augstums (6666 m) saistās ar pasaules piramidu un seno monumentu sistēmu? Domāju, ka ari tur mūs gaida daudz interesanta.

- Rakstit?

-Jā. Pagājušo reizi, kad mēs apspriedām pasaules piramidu un monumentu sistēmu, Ravils Mirhaidarovs pamanija…

- E-eh! - no durvju puses atskanēja sauciens. Seļiverstovs bija pamodies un nesa uz rokām vienu no sievietēm, kas arvien vēl turpināja svinēt dzimšanas dienu blakusistabā.

- Viņa grib ar jums parunāt, - Seļiverstovs sminēdams teica.

- Nevaru atturēt.

- Tūliņ, tūliņ… Taņa, piezvani un brīdini Alekseju Saveļjevu un Olgu Išmitovu, lai neiet mājās. Būs vajadzīgs internets. Nu?

- Mēs ar meitenēm spriedām, - dāma drebošā balsī teica,

- ka ir cigaretes «555» un smaržas «555». Ko tas varētu nozīmēt?

- Sergejs Anatoļjevičs Seļiverstovs to labi zina un paskaidros, - teicu, pamirkšķinot atskurbušajam Seļiverstovam. - Taņa, vai piezvaniji?

- Piezvanīju, viņi drīz nāks.

- Ravils Mirhaidarovs pamanija, ka līnija, kas savieno Kailasu ar Meksikas piramidām, iet caur Ziemeļpolu. Toreiz es tam nepievērsu lielu uzmanibu, bet atmiņā palika. Rodas iespaids, ka Meksikas piramidas uz šis līnijas ir celtas ar kaut kādu mērķi. Ar kādu?

Taņa jautājoši paskatījās uz mani, nepievērsdama nekādu uzmanibu Seļiverstovam, kas, uz divāna sēdēdams, nu jau divām dāmām skaidroja smaržu un cigarešu «555» mīklu.

- Mērķis, kāpēc Meksikas piramīdas ir uzceltas uz līnijas Kailass - Liedienu sala, kas iet caur Ziemeļpolu…, - es prātoju, -ir … Paklausies! Attālums no svētā Kailasa lidz Ziemeļpolam ir 666 kilometri. Atzīmēsim līniju no Ziemeļpola vēl 6666 kilo­metrus uz Meksikas piramīdu pusi! Interesanti, kas tur iznāks. Ejam mērīt!

Šeit jāpasaka, ka mērot es pieļāvu kļūdu, bet… laimīgu kļūdu. Ja nebūtu šīs kļūdas, mēs nebūtu atraduši Velna torni un nebūtu izdarījuši vairākus ļoti interesantus un nozīmīgus slēdzienus, kuriem būs veltītas nākamās nodaļas. Kļūdu es drīz vien pamanīšu un pats būšu pārsteigts, kā tā varēja rasties, ne­ticīgi šūpojot galvu un cenšoties atbrīvoties no mistiskas apmātības. Bet tobrīd…

Piegājām pie globusa un paņēmām cirkuli. Atnāca Olga lšmitova un Aleksejs Saveļjevs. Par mūsu centra dizaina nodaļas vaditāju Olgu Išmitovu es jau rakstīju nodaļā «Mūks Aruns». Bet Aleksejs Saveļjevs, jauns ārsts un medicinas zinātņu kandidāts, bija aizrāvies ar datoriem lidz tādai pakāpei, ka nolēma veltit savu dzīvi nevis praktiskajai medicīnai, bet datoram. Zinot, cik

Līnija, kas savieno Kailasu ar Meksikas pira­mīdām, iet caur Ziemeļpolu

viņš ir talantigs, mēs ierīkojām viņam mediciniski informatīvo tehnoloģiju nodaļu, labi to aprikojām, un ārsta un datorspeci- ālista apvienojums tūliņ sāka attaisnoties.

- Nāciet šurp, iedziļinieties, - vērsos pie Olgas un Alekseja. - Radās doma - vai tikai Zemes ass nobide par 6666 kilomet­riem nav periodisks fenomens, kas raksturīgs mūsu planētai, un vai mūs negaida kārtējā ass nobide ar kārtējiem Pasaules Plū­diem? Atliksim uz globusa 6666 kilometrus no Ziemeļpola!

- Interesanta doma, - teica nopietnais Aleksejs un greizi paskatījās uz tiem, kas sēdēja uz divāna un apsprieda smaržas «555».

Vienu cirkuļa kājiņu uzliku uz Ziemeļpola un atliku 6666 kilo­metrus, otra kājiņa atdūrās Amerikā, Vaiomingas štatā, kas atrodas ASV ziemeļos.

- Vai patiesi tā ir tā velnišķīgā vieta, uz kurieni var pārvie­toties Zemes ass, pakļaujoties četru sešnieku likumam? - es nodomāju, cenšoties dziļi sevi apslēpt šo ķecerīgo domu. - Ne­kas sevišķs - parasts štats ASV Lielajois līdzenumos.

- Olga, Aleksej, ieejiet internetā, sameklējiet Vaiomingas štatu ASV un paskatieties, kas tur tāds ir, - es palūdzu.

Olga ar Alekseju aizgāja, bet mēs ar Tatjanu nolēmām vēlreiz uz globusa atlikt 6666 kilometrus pa to pašu līniju uz Lieldienu salas pusi. Mūsu izbrinam nebija robežu - nākamais punkts bija Lieldienu sala. It kā precīzi…

- Puse Zemes apkārtmēra sastāv no trim 6666 kilometru lieliem attālumiem! - es iesaucos.

- (Jn kāds tur brinums, - Tatjana paraustīja plecus, kaut ko rēķinādama uz papīra, - no skolas laikiem ir zināms, ka Zemes apkārtmērs ir 40 000 kilometru, bet puse Zemes apkārtmēra - attiecigi 20 000 kilometru. Paskatieties, 6666 x 3 = 19 998, tas ir, lidz 20 000 pietrūkst tikai divu kilometru. Bet, ja 6666 parei­zina ar 6, iznāk 39 996, tātad bez četriem kilometriem 40 000.

Aleksejs Saveļjevs

- Interesanti! Zemes apkārtmērs sastāv no sešiem attālu­miem pa 6666 kilometriem, - es neviļus nodrebinājos. - Ko tas varētu nozimēt? Saprotu, ka tas viss nav pilnigi precīzi, jo Zemei ir elipses forma, bet principā tā iznāk.

Ieskrēja Olga.

- Mums viegli izdevās tikt internetā un atrast Vaiomingas štatu. Stata galvenā ievērības cienīgā vieta ir tā saucamais

Sātana tornis.

- ???

-Tūliņ dabūsim precīzāku informāciju. - Olga aizskrēja.

Pieklusu un sāku prātot par to, ka viss, kas notiek uz Zemes, ir fatāli nolemts. Kāpēc Zemes apkārtmērs ir tieši 6 reizes pa 6666 kilometriem?

Kāpēc pie Kailasa sātaniskā augstuma 6666 m, atliekot divas reizes pa 6666 km, nonākam pie Sātana torņa? Kas Ziemeļpolā atrodas zem ūdens - vai vēl viens Sātana tornis?

Domas pārtrauca sauciens: «Eh, kājas jāizloka!» Abas uz divāna kopā ar Seļiverstovu sēdošās dāmas piecēlās, piegāja pie rakstošās Taņas un centīgi sāka ar acim urbties mani. Pēkšņi viena pieliecās, pēc tam atmeta galvu atpakaļ un lepni teica:

- Viss skaidrs!

- Kas?

- Viss skaidrs!

- Kenzol

- ???

- Pasmaržo, - viņa rādija otrai dāmai uz Taņas matiem.

Momentā aptvēru, ka esmu iekūlies pamatīgā ķezā, jo dau­dzām mūsu centra sievietēm dzimšanas dienā biju dāvinājis

Es domāju, ka Ziemeļpols dala meridiānu Kailass - Lieldienu sala 3 daļās pa 6666 kilometriem

Kenzo!

smaržas ar suligo nosaukumu Kenzo, jo tās bija vienigās smar­žas, kuras zināju. Nu, protams, nevienam netiku teicis, ka dāvi­nu tās visām pēc kārtas.

- Jā, Kenzo, - atbildēja otra dāma, pasmaržodama Taņas galvu.

- Nu, ja Kenzo, tad Kenzo, - no divāna atskanēja Seļiverstova piesmakusi balss, - kas tur sevišķs.

- Viss skaidrs, Kenzo! Starp citu, Emst Rifgatovič… m… m…

Dāmas aizgāja uz otru istabu. Es, cenšoties slēpt apjukumu,

atkal sāku diktēt Taņai, bet viņa stingri piezimēja:

- Starp citu, smaržas ir jādāvina individuāli!

- Nu kā es varu zināt, kādas smaržas ir labas un kādas ne, - es ievaidējos. - Vienigais, ko es zinu, ir smaržas Krasnaja Moskua un trīskārtīgais odekolons. Vēl Šipru zinu. Jurijs Ivanovičs teica, ka to dzēris un tad no mutes nākot putas. Nu vēl Kenzo… Starp citu, kādas ir tavas miļākās smaržas?