Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

ari ir sātaniski (Sātana kalns, Nāves ieleja), indiāņi blakus Sātana tornim nedzivo, tā apstiprināšana par ASV nacionālo pieminekli notiek laikā, kad datumā jr vieni sešnieki un devit­nieki, un pat attālumi no Torņa lidz tuvākajām apdzīvotajām vietām ir saistiti ar sešniekiem un devitniekiem. Bet es ticu tau­tas gudribai, ka 6 un 9 nav labi skaitļi.

-Man liekas, ka Sātana tornis ir nākamā Ziemeļpola vieta, - noteikti pateicu un tūdaļ sāku šaubīties par saviem vārdiem. Vēlāk uzzināšu, ka šaubas bija pareizas.

- Ļoti loģiski, - noteica Aleksejs.

- Senie cilvēki atzimēja šo vietu ar Sātana torni! (Jz turieni pārvietosies Zemes ass!?

- (Jn kad tas būs? Taču ne driz? - Taņa nomurmināja.

- Nezinu.

- Mēģināsim salikt visu pa plauktiņiem, - es ierosināju un nedroši sāku runāt, pats nebūdams pārliecināts par saviem vārdiem. - Taņa, raksti! Loģiski domājot, senais Ziemeļpols atradās tur, kur tagad Kailass, pēc tam Zemes ass novirzijās par 6666 kilometriem, tas izsauca Pasaules Plūdus un gandriz iznicināja uz Zemes visu dzivibu. Droši vien Zemes ass nākamā nobide notiks pa to pašu meridiānu un ari par 6666 kilometriem. Nākamā Ziemeļpola vieta jau ir iezīmēta ar Sātana torni (?). Varbūtiba, ka Zemes ass novirzīsies uz citu vietu, ir pretrunā ar loģiku. Daudz loģiskāk ir pieņemt, ka planēta Zeme ir pakļauta periodiskam ass nobides ciklam pa vienu meridiānu un katru reizi par 6666 kilometriem. Tāpēc, kad nākamreiz Zemes ass pārvietosies, Amerikas Savienotās Valstis pārvērtīsies par ledus tuksnesi. Par to mēs saņēmām seno cilvēku traģisko vēstījumu.

- To var nosaukt par četru sešnieku likumu, - teica Olga.

- Godīgi sakot, es pavisam nopietni izturos pret šiem mis­tiskajiem sešniekiem un devītniekiem, - atzinos, turpinādams sarunu. - Ja atsakāmies no savas cilvēciskās zinātniskās lep­nības un atzistam pasaules radīšanas dievišķo skaidrojumu, esam spiesti piekrist, ka mūsu materiālā pasaule, kas radusies uz cietzemes, ir tikai neliela daļa no tā, ko radījis Dievs, galvenās pasaules atrodas aiz materiālā robežām, tur, kur hologrāfiskās un viļņveida dzivibas formām ir savas tehnoloģijas, kas būtiski atšķiras no mūsējām, kur valda pavisam citi likumi, kur viss ir nosacīti un galvenais pirmsākums, kas darbojas, ir dažādu skaitļu kombinācijas. Tāpēc es domāju, ka neko nedrikst noliegt un jo īpaši - nedrīkst augstprātīgi izturēties pret tautas gudrību, jo tur slēpjas zināšanas, kas nāk no zemapziņas, bet zemapziņa ir saistita ar citām pasaulēm un no paaudzes paaudzē čukst cil­vēkiem, no kā ir jābaidās un kam var uzticēties, jo visa mūsu zemeslode, pastāvēdama pēc saviem likumiem, tai pat laikā atrodas visa Dzivā Kosmosa un citu pasauļu ietekmē. Mēs nevaram būt izolēti.

- Cik maz mēs vēl zinām! - nopūtās Aleksejs.

Uz mums iedarbojas citas pasaules. Mēs nevaram būt izolēti

- Tāpēc - un tieši saistībā ar informācijas nodošanu ar zemapziņas palidzibu, - es turpināju, - var ticēt Amerikas indiāņiem, kas torni, kas atrodas 6666 kilometru attālumā no Ziemeļpola, nosaukuši par «Slikto Dievu torni», jo Kosmosa negatīvās enerģi­jas var nobīdīt Zemes asi ar visām no tā izrietošajām sekām. Tāpat es nevaru noliegt mistiskās skaitļu sakritības laikā, kad Sātana tornis tika apstiprināts par ASV nacionālo pieminekli - 1906. gada 24. septembrī, un tuvāko apdzīvoto vietu celšanu noteiktā attālumā no Sātana torņa, kur atkal priekšplānā izvirzās visuresošie traģiskie sešnieki un devītnieki. Kas to lai zina, var­būt tiešām kāds mums neizprotams planētas Zemes saprāts ir zemapziņā ietekmējis cilvēku izturēšanos. Akadēmiķis Kazna- čevs uzskata Zemi par dzivu būtni un min daudzus…

Atskanēja papēdīšu klaudzoņa. Tās pašas dāmas, kas atklā-

ja, ka Taņa sasmaržojusies ar Kenzo, ienāca kabinetā, un viena pieliekusies piebāza savu galvu man pie deguna.

- Kas tās ir par smaržām?

- Kenzo, - pateicu pirmo, kas ienāca prātā.

- Nu nē taču! Tās ir Chanel nr. 5.

- Ak tā…

- Starp citu, kāpēc tikai Kenzo un Kenzo? Visiem taču nepatik smaržas, ko lieto Taņa, - dāma bija sašutusi.

- (Jn man kādas smaržas, - vaicāja otra dāma, ari piebāžot savu galvu man pie deguna.

- Nezinu, - es lūdzoši teicu, - taču ne jau Šiprs vai trīskārtī­gais odekolons.

- E-ek! Tā taču ir Melnā maģijai

- Ak tā…

- Ernst Rifgatovič, kā jūs domājat, kas notiks ar Zemi, ja tās ass pārvietosies par 6666 kilometrim?- jautāja Taņa, ar visu savu izturēšanos rādīdama, ka nopietnā saruna vēl nav galā.

Kas notiks ar Zemi, ja tās ass pārvietosies par 6666 kilometriem?

- Kas notiks ar Zemi? - sāku domāt. - Tas būs briesmīgi, Taņa! Zemes ass pārvietošanās iekustinās visus okeānu ūdeņus. Milzīgs vilnis, domāju, ne mazāk kā kilometra augstumā, apies ap visu zemeslodi, noslaucīdams visu savā ceļā. Pie tam jāņem vērā, ka ūdens ir diezgan blīva viela, tāpēc šā viļņa postošais spēks būs milzīgs. Nepaliks neviena māja, neviens koks, un … tikai piramīdas stāvēs kā stāvējušas. Ūdens blivumu es izjutu pats, kad Meksikā, Akapulko, aizgāju peldēties vētras laikā. Pret mani triecās divus metrus augsts vilnis, un es gandriz zaudēju samaņu. Bet otrā dienā ar šausmām skatijos, kā jūrā iekrīt

Pārvietojoties Zemes asij, zemeslodei apkārt apies milzīgs vilnis

Pārvietojoties Zemes asij, sakustēsies magma, akti­vizēsies vulkāni

Zibeņi bez pārtraukuma mirdzēs gaisā, ja Zemes ass pārvietosies

cilvēks, kas lidoja ar paraplānu. Nokrita tikai no kādu 40-50 metru augstuma, bet nositās. Tā ka var iedomāties, ko var izdarīt kilometru augsts vilnis, kas traucas briesmīgā ātrumā.

- Briesmigi, - nopūtās Taņa.

- Ja Zemes ass pārvietosies, - es turpināju, - sakustēsies magma un pa vulkānu rīklēm plūdīs laukā. Kontinentus un okeānus tricinās nepārtrauktas zemestrīces. Vulkānu darbība novedīs arī pie milzīga daudzuma pelnu izsviešanas atmosfērā, pie tam izvirdumi būs tik spēcigi, ka pelni pacelsies līdz pat augstākajiem atmosfēras slāņiem un stiprie vēji tos aiznesīs uz visām pusēm, aizsedzot sauli. Gaisā mirdzēs nepārtraukti zibeņi. No vulkāniem izplūdusī lava saskarsies ar ūdeni un veidos tvaikus, Zeme ietīsies tumšos mākoņos. Visur, pat tropu joslā, sāksies polārais aukstums.

- Vai patiešām tā notiks? - atkal nopūtās Taņa. - Es nekad neesmu redzējusi vulkānus, tāpēc man grūti to visu iedomāties.

- Bet es varu iedomāties, - satraukti turpināju runāt, - jo esmu redzējis vulkānus. Mans otrais čempiona pārgājiens bija veltīts Kamčatkas vulkānu virsotņu apsekošanai. Tur jau nu bija ko redzēt. Atskatījos tajos krāteros 3-5 kilometru augstumā! No viena kā no elles katla mutuļiem nāca laukā melni dūmi, un brīžiem tas izspļāva lavu. Otrā vārijās sālsskābes ezers, no kura 300 metru augstumā šāvās tvaika strūklas - ar tādu troksni, ka lidmašīnas rēkoņa lidostā liktos kā kluss svilpiens. Trešajā krāteri starp neparasti skaistiem ziliem, zaļiem un dzelteniem akmeņiem bija uzkrājusies indiga gāze, no kuras tik tikko ne­izlaidu garu, kad nokāpu krāterī. Ceturtais krāteris bija pilns ar lavu, kas jau bija pārklājusies ar melnu garozu. To es varēju noskaidrot tikai, kad aizdegās mans alpīnista spieķis, - toties mēs uz lavas uzvārījām tēju. Ap vulkāniem bija vieni vienigi pelni, nebija ūdens, jo ikviens strautiņš pārvērtās dubļu straumē. Ja visu to, ko es redzēju Kamčatkā, apzimētu ar vārdu