Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

-Jā.

- Bet kas tad ražos franču smaržas?

- Droši vien paliks Himalaji un Tibeta, jo tās ir visaugstākās zemeslodes vietas, - piebilda Aleksejs, greizi paskatidamies uz dīvāna pusi.

- Bez šaubām, - es pārliecināti teicu. - Pēc visiem aprēķiniem, tur paliek vislielākā sauszeme, gandrīz vai konti­nents Austrālijas lielumā. Paskatieties uz globusu! Paliks visa Himalaju grēda, sākot no Butānas un beidzot ar Kašmiras štatu Indijā. Šajā vienīgajā Zemes kontinentā ietilps Hindukuša kalni Pakistānā un Afganistanā, Pamirs Tadžikistānā, Tjanšans Kirgīzijā un Ķīnā, Altajs un varbūt ari Sajāni un Hangajs Krievijā un Mongolijā, un, dabiski, Tibeta, kas pāriet Gobi tuksnesi. Šā

kontinenta dienvidrietumu malā būs svētais Kailasa kalns… ar… Dievu Pilsētu. Tā ka visa cietzeme neapplūdis.

- Loģiski, - teica Aleksejs.

- Eh, Aļoša, nu kā tu vari vienmēr būt tik nopietns, - atskanē­ja sievietes balss no divāna puses.

- Starp citu, - Aleksejs atkal greizi paskatijās uz dīvānu, - iepriekšējo Pasaules Plūdu laikā neapplūda tieši ši zemeslodes daļa.

- Domāju, ka kontinentu, par kura robežām mēs pašlaik ru­nājam, varētu nosaukt par «mūžigu». Mūžīgais Kontinents - skan taču skaisti. Ne jau velti Tibetu un Himalajus sauc par Zemes citadeli, ne jau velti uzskata, ka dzīvība nāk no turienes, ne jau velti mūsu izdarītā dažādu pasaules rasu acu analizē noveda pie tā, ka «vidēji statistiskās acis» pieder tibetiešu rasei, un tās likumsakarīgi mainās citos Zemes kontinentos! Viss ir nācis no Mūžīgā Kontinenta! Pēc iepriekšējiem Pasaules Plūdiem dziviba no jauna dzima tieši Mūžīgajā Kontinentā.

- Paklausieties, - iejaucās Olga, - mēs taču tagad patiesibā runājam par jauniem Pasaules Plūdiem un aprakstām reālu to notikumu attistibas scenāriju, kuri, nedod Dievs, notiks.

- Jā, - es piekritu, - sākot apspriest tēmu - kas notiks, ja Zemes ass novirzīsies par 6666 kilometriem, mēs patiešām sākam aprak­stīt notikumus uz Zemes jaunu Pasaules Plūdu laikā. Atceroties iepriekšējo Pasaules Plūdu aprakstu Jeļenas Blavatskas darbos un citos avotos, varu teikt, tie daudzējādā ziņā sakrit.

Iegrimu domās. Dāmām uz dīvāna acīmredzot apnika mūsu bezgalīgā nopietnā saruna, un viņas sāka kutināt Seļiverstovu, bet pēc tam piecēlās un aizgāja uz otru istabu, kur tūliņ atsākās glāžu šķinda.

- (Jh, cik labi! - atviegloti uzelpoja Seļiverstovs, kas mūs bija pašaizliedzīgi glābis visu šo laiku.

- Starp citu, es visu pierakstu, lai gan man neviens to nav licis, - Taņa pasmīnēja un pārmetoši paskatijās uz mani.

- Brīnums gan, - es noskurinājos, - tik ilgi runājām par (ne­dod Dievs) iespējamo Zemes ass pārvietošanos, un man pat prātā neienāca novilkt paralēles ar iepriekšējiem Pasaules Plūdiem. Lai gan zemapziņā es droši vien to dariju. Malacis, Olga!

- Jums jau labi. Jūs ar nopietnām lietām nodarbojaties. Bet es… izklaidēju, - Seļiverstovs izmeta greizsirdīgu repliku.

- Interesanti, - man ienāca prātā jautājums, - kāds būs Zemes liktenis, ja tās ass pārvietosies un jaunais Ziemeļpols būs Amerikas Savienoto Valstu teritorijā? Parunāsim par to.

- Parunāsim!

- Tātad, - es turpināju, - pēc Zemes ass nobīdes par 6666 kilometriem uz ASV un pēc tam, kad Zeme pārdzīvos visap­tverošu cunami, vulkānu izvirdumus, zemestrīces, kontinentu dalīšanos, necaurlaidīgu tumsu, polāro aukstumu un visu pa­sauli aptverošus plūdus, jauno polu vietā sāksies aukstuma uzbrukums. Jaunā Dienvidpola rajonā, kuram jābūt Indijas

Olga lšmitova un Sergejs Anatoļjevičs Seļiverstovs manā kabinetā

okeāna dienvidos, veidosies ledus sega, bet tā nebūs ļoti bieza, jo ūdens, kura minimālā temperatūra būs +4° C, sildīs ledu no apakšas, un ledus biezums būs aptuveni tāds pats kā pašreizējā Ziemeļpolā Ziemeļu Ledus okeānā. Toties nākamais Ziemeļpols, kas būs vietā, kur pašreiz atrodas Ziemeļamerika, sāks uzkrāt milzīgas ledus masas, jo no debesīm nepārtraukti kritīs sniegs, kas sablīvēsies un pārvērtīsies ledū. Ledus daudzums pakā­peniski palielināsies, un drīz vien tur, mūsdienu Ziemeļamerikā, sakrāsies tik daudz ledus, kā pašreizējā Antarktīdā, un varbūt tam vēl jāpiepluso tas ledus, kas pašreiz klāj Grenlandi.

- Drīkst, es pārtraukšu? - Taņa iejaucās.

- Pagaidi, ļauj pabeigt domu. Tā kā jaunajā Ziemeļpolā uzkrāsies ledus, mūsdienu Amerikas Savienoto Valstu teritorija

pārklāsies ar biezu, vismaz vairākus simtus metru, varbūt pat kilometru biezu ledus kārtu. Tas ir - ASV pārklās ledus kupols. Šo «Amerikas ledāju» izmērus varēs salīdzināt ar pašreizējo Antarktidu. Ja Brīvibas statuja noturēsies visu kataklizmu laiku, tā pakāpeniski grims ledū un… iegrims uz visiem laikiem.

- Es gribēju… - atkal iejaucās Taņa.

- Pagaidi vēl mazliet. Raksti! Ledus uzkrāšanās Amerikā, - es svarigi diktēju, ar cigareti rokā staigādams šurpu turpu, - izraisīs Pasaules okeāna ūdens limeņa pazemināšanos. Jūru un okeānu ūdeņi it kā «dosies» uz «jauno Antarktidu» - Amerikas Savienotajām Valstīm un daļēji ari uz Meksiku. No ūdens pakāpeniski atbrīvosies vecie un jaunie kontinenti un Zemes garozas tektonisko procesu rezultātā radušās salas. Visu kontinentu virsma no sākuma būs klāta ar ūdensaugiem, koraļļiem, beigtām zivim… bet pamazām, gadiem ejot, sauszemes dzīves forma uz Zemes gūs virsroku. Parādīsies zāle, koki, kukaiņi, un dzīve uz jaunajiem kontinentiem kļūs visai aktiva. Bet viss būs mazliet savādāk. Būs citi kontinenti un citas salas, dzīvas būtnes veidos mutācijas, piemērojoties jau­najiem dzīves apstākļiem uz zemeslodes, un tā rezultātā parādīsies, piemēram, helikoptera lieluma spāres vai govis zaķa lielumā, vai… Bet visas dzivās būtnes uz sauszemes savā ziņā būs Ziemeļ­amerikas «parādnieces», jo tās apledojums būs «laimīgais» iemesls, kas atbrīvojis kontinentus no ūdens. Bet visi…

- Emst Rifgatovič, es gribu pateikt, - uzstājīgi pieprasīja Tatjana.

- Nu pagaidi, vēl daži vārdi, - es lūdzoši paskatijos uz viņu. - Ziemeļpolam pārvietojoties uz Ziemeļameriku, droši vien notiks Saules staru polarizēšanās citā rakursā, un tādēļ debesis visdrīzāk vairs nebūs zilas, bet gan zaļas vai kādā citā krāsā. No dažiem avotiem (Nostradams, Blavatska) zināms, ka Atlantidas laikā debesis bijušas sarkanas, bet visa augu valsts dzīvojusi sarkanos toņos, - tas bijis toreiz, kad Ziemeļpols atradies tur, kur

tagad Kailass. Bet tagad debesis ir zilas. Kādas tās būs, kad izveidosies jauns Ziemeļpols? Es nezinu. Nez kādēļ man liekas, ka tās būs zaļas. Kādi tad kļūs augi? Violeti vai zili… Es nezinu. Viss! Es beidzu. Ko tu gribēji teikt, Taņa?

- Kad es pētīju Antarktidu, - Taņa daudznozīmīgi iesāka, - nu tad, kad es runāju par Kenzo tipiem… es pievērsu uzmanību tam, ka Antarktidas garums it kā atbilst attālumam no Meksikas piramīdām līdz Lieldienu salai. Vai tas nav interesanti?

- Interesanti. Nu ka, izmērisim!

Pēc aprēķiniem mēs konstatējām, ka attālums no Lieldienu salas līdz Meksikas piramīdām ir 4999 km, bet Antarktidas kon­tinenta vidējais garums ir aptuveni tāds pats.

- Tāda sajūta, it kā Meksikas piramidu būvē­tāji ņēmuši vērā Antarkti­das lielumu un šo izmēru ielikuši kaut kādā sarežģītā likumsakarību sistēmā uz Zemes, - noteica Tatjana.

- Stipri samudžināti, bet interesanti, - piezimē- ja Olga.

- Kas viņu zina, - es atsaucos, - varbūt atlanti, kas cēla piramidas, rēķināja kontinenta apledojumu jau­najā Ziemeļpolā, vadoties no kaut kādiem mums nezināmiem liku­miem. Pamēģināsim… pamēģināsim ieskenēt Antarktidu un uzliksim uz globusa virs Ziemeļamerikas, ņemot vienu un to pašu mērogu.