Ernsts . Muldašovs - Dievu Pilsētas meklejumos-Seno cilvēku traģiskais vēstījums

- Protams.

- Cilvēka smalkās enerģijas substancei, - es sāku diktēt, - acimredzot ir sakaru kanāli ar visu pārējo smalko pasauli. Ja Dievs šos kanālus atvērtu, cilvēks varētu izmantot smalkās pasaules enerģiju, domās mainot skaitļu kombinācijas un ar gri­basspēku sūtot savu šifrēto vēlēšanos uz kautkurieni. Tad ar ska­tienu būtu iespējams virzīt akmens bluķi, pacelt to gaisā un pārvietot telpā. Bet Dievs mums šos kanālus neatver! Pagaidām! Mēs taču smalko enerģiju varam izmantot negatīvu mērķu īstenošanai, un tas ir briesmīgi! Austrumu literatūras avotos es atradu aprakstu, kā atlanti un lemūrieši izmantoja smalko enerģi­ju. Ar skatienu vien viņi varēja darīt brīnumus, jo skatiens, kam piešķirts smalkās enerģijas kanāls, ir ārkārtigi varens ierocis, kas var pārbidīt kalnus, celt piramidas un mājas, kā ari darīt daudz ko citu. Skatiens var būt dažāds: postošs un graujošs vai radošs, atdzīvinošs un nāvējošs, labestīgs vai ļauns, bet pats galvenais ir tas, vai skatiens ir iedarbīgs. (Jn skatienu iedarbina ar domās izveidotu skaitļu kombināciju. Tu, piemēram, noskaņojies uz labu darbu, paskaties uz cilvēku, izveido domās vajadzīgo kombināci­ju no septiņniekiem, un tavam skatienam būs ļoti liela dzivinoša iedarbība. Bet, ja tu noskaņojies uz ļaunu darbu, domās izveido kombināciju no devītniekiem vai sešniekiem, tavs skatiens var būt nāvējošs. Tā ka varbūt ari ir labi, ka mums šī iedarbigā ska­tiena smalkais enerģētiskais kanāls nav atvērts. Labestības mūsu pasaulē pagaidām nav daudz!

Cilvēka skatiens

- Labi gan, ka tas nav atvērts, citādi, kad es būšu uzvilkusi jaunu kleitu, kāda sieviete paskatīsies uz mani, sakombinēs galvā devītniekus un sešniekus… - Taņa pavisam nopietni nočukstēja.

- Bet mūsu skatieni jau visu laiku rāda jums uz šito, tūliņ sāk­sim kombinēt sešniekus, - viena no blakus stāvošajām sievie­tēm sadusmojās, rādidama uz pilnajām glāzēm.

Izdzēru glāzi, kaut ko pateikdams par godu gaviļnieces veselibai un cenzdamies pārliecināt, ka mums vēl jāpastrādā.

- Jums jau ir labi, Emst Rifgatovič, liekas, ka jums vispār nereibst, bet man tikko kā… - Taņa negribīgi pielika glāzīti pie lūpām.

- Raksti, Taņa!

- Rakstu.

- Reiz, kad tikos ar lielo pravietim lidzigo cilvēku un magu Sai Babu, pievērsu uzmanibu, cik neparasts un spēcigs ir viņa ska­tiens. Es pat pajautāju pavisam tieši: «Who are you?» (Kas tu esi?), un pēc tam viņš tā uz mani paskatījās, ka palika baismi. Šis cilvēks pārvalda materializācijas fenomenu un mūsu tikšanās laikā materializēja man rokā pelnus. Tāpēc es domāju, ka skatienam var būt gan materializējošs, gan dematerializējošs spēks, tas ir - skatiena ietekmē matērija var kā rasties, tā izzust. Kāds no Sai Babas tuvākās apkārtnes pateica, ka Sai Baba zina kaut kādu skaitļu noslēpumu.

Toreiz, kad es, atraujoties no prātojumu galvenās linijas, sāku analizēt cilvēka skatienu, es pat iedomāties nevarēju, ka driz vien pats skatīšos uz svēto Kailasu, manas domas pilnīgi iegrims šādas konstrukcijas veidošanas neaptveramibā un sapratnē, ka to spēj paveikt tikai skatiena spēks, bet tai pat laikā vēlme iegūt iedarbigu radošu skatienu nomāks sirdi reizē ar ģenētisku aizvainojumu pret senčiem, kas bija tādi muļķi, ka sāka uzskatīt sevi par Dieviem.

- Emst Rifgatovič, uzlūdzu jūs uz deju, - prasigā balsi teica viena no blakus stāvošajām sievietēm.

- Neiešu, jāpabeidz pierakstīt domas…

Sai Babas skatiens

- Ja Taņa uzaicinātu, tad gan jūs droši vien ietu, - viņa aizvainoti atbildēja un, papēdīšus klaudzinādama, lepni devās uz blakusistabu.

- Raksti, Taņa! Tātad, atgriežoties pie seno cilvēku traģiskā vēstijuma, kas atspoguļots svētā Kailasa augstumā (6666 metri), un Zemes ass attiecīgās nobides Pasaules Plūdu laikā (6666 kilometri), var pieņemt, ka svētais kalns tika uzcelts pēc Pasau­les Plūdiem, un to izdarīja dzivi palikušie atlanti (vai lemūrieši?), lai novērstu nākamo Zemes ass pārvietošanos. Tāpēc Kailasa kalnam jābūt… domāju, ka tam ir ļoti sarežģita konstrukcija, kas iedarbojas uz smalko enerģiju ar priekšmeta formu, lai ar die­višķās (smalkās) enerģijas palīdzību stabilizētu Zemes asi un nākamās paaudzes varētu dzīvot mierigi.

Sakot šos vārdus, es iztēlojos, cik sarežģīta ir Kailasa kon­strukcija un, kā man šķita, ari tās konstrukcijas, kas ietilpa pira­midu un monumentu Dievu Pilsētā. Bet tas, ko es ieraudzīšu jau pēc dažiem mēnešiem, pārspēs manas visdrosmigākās fantāzi­jas un vēlreiz pietuvinās apziņai, ka esmu tikai niecigs maz zinošs radijums, salīdzinājumā ar kuru atlantu (vai lemūriešu) tehniskā varenība šķiet kā pasaka. Tādēļ uzplaiksnījusī doma, ka pat atlanti nav pratuši izsargāties no kaut kāda stipra grēka, kas draud ar globālu katastrofu, man likās drūma un fatāla, kri­tiski domājot par mūsu civilizācijas garīgo limeni.

- Un kas izdomāja metrus un kilometrus? - negaidīti pavaicā­ja Tatjana.

- Interesants jautājums, - es apmulsu. - Nezinu tā vēsturi. Bet, ja paskatītos grāmatās, tik un tā šaubas nezustu, jo esmu pārliecināts, ka zinātniekam domas dod Dievs. Tāpēc, lai cik mistiski tas ari neskanētu, es domāju, ka šīs mērvienības uz Zemi novirzīja Augstākais Saprāts vai arī tās nonākušas līdz mums no Atlantidas laikiem. Traģiskais skaitlis 6666, kā jau norādijām, attēlots metros un kilometros. Bet, ja mēs izmērisim Kailasa augstumu un attālumu no Kailasa līdz Ziemeļpolam citās - «cilvēciskākās» mērvienībās, piemēram, pēdās vai elko­ņos, mums droši vien nekas nesanāks.

- Droši vien bija skumji celt svēto kalnu traģiska skaitļa aug­stumā, - Taņa nopūtās.

- Droši vien, - es atbildēju.

Šeit jāpasaka, ka ekspedicijās beigās man bija nopietnas kon­sultācijas ar topogrāfiem un ģeologiem, lai pārliecinātos, vai var uzskatit, ka Kailasa augstums ir 6666 metri. Noskaidrojās, ka kalnu augstumu nosaka ar aparātiem, ko sauc par teodolitu un nivelieri. Šādu mērījumu būtība ir noteikt leņķi uz izmērāmā kalna virsotni no kādas citas virsotnes, kuras augstums ir zināms, un pēc tam leņķu grādus pārrēķināt metros. Bet šādi mērijumi nevar būt sevišķi precīzi, jo Kailasā uzkāpt nav iespējams (svētuma apgānīšana) un arī starta virsotnes augstums nez vai ir precizs, ja ņemam vērā bargos Tibetas apstākļus. Augstuma mērīšana notiek ari ar fotografēšanu no gaisa, kad sērijveida ainavu fotografē no divām pozīcijām, pēc tam liek attēlus vienu uz otra un iegūst stereoefektu, kurš pēc tam tiek aprēķināts. Bet Tibetas apstākļos,

Kas izdomāja metrus un kilometrus?

kur kalni ir ļoti augsti, var notikt tikai neprecīza ainavas foto­grafēšana no gaisa. Tikpat neprecīzi ir no kosmosa uzņemtie attēli.

Bez tam ģeologi ir pārliecināti, ka Himalajos un Tibetā vēl arvien notiek kalnu veidošānās process, jo tie ir jauni kalni. Tektonisko spēku rezultātā kalni šai rajonā var izaugt par 0,5 - 1,0 cm gadā. Ari dabiska noārdīšanās uzliek savu zīmogu kalna augstumam, bet pie tāda augšanas tempa acīmredzot notiek kalnu paaugstināšanās.

Šajā sakaribā kļūst skaidrs, kāpēc uz kartēm atrodami divi Kailasa augstuma varianti - 6668 un 6714 m. Tas saistāms ar mērīšanas metožu neprecizitātēm. Nevar izslēgt ari, ka Kailass pagājušajās tūkstošgadēs ir «izaudzis». Tāpēc loģiskā ceļā aprē­ķinātais Kailasa augstums (6666 m) var būt tā patiesais sākum- augstums.

- Ernst Rifgatovič, tātad ar Kailasu senie cilvēki ir mums izveidojuši traģisku vēstījumu. Viņi mūs bridināja, lai mēs, tāpat kā viņi, nenokļūtu Pasaules Plūdu varā. Viņi parādīja mums Pasaules Plūdu cēloni - 6666, - Taņa klusi nočukstēja.