RAENŪNA LASITJĒ - HAKS

Viņa veltīja viņam burvīgu smaidu un sniedza roku. Viņš aiz pārsteiguma atbildēja rokasspiedienam, un viņi iepazinās.

"Esmu Zirkarda Entonija, maniem vecākiem pieder Entonija korporācija," meitene pastāstīja. "Tu laikam Bclgrāvijā neesi agrāk bijis."

"Mani sauc Kezs, Kesters Sīraks," viņš piebilda. "Tikko šeit ievācos."

"Vai tu iesi Geitsholā?" Zirkarda vaicāja. "Kā mēs visi." Viņa pamāja uz savu draugu pusi.

"Tā taču skola, vai ne?" Kczs ieteicās, uztraucies par to, kāpēc meitene pēkšņi uzdod tik daudz jautājumu. "Nē, domāju, ka neiešu." Meitene izskatījās pārsteigta, tāpēc viņš aši sameloja, paļaudamies nojautai. "Es eju skolā štatos. Atbraucu uz šejieni kopā ar māsīcu — viņa ir konsultante holokanālā."

"Kurā?" gaišmatainā meitene uzstājīgi turpināja.

"AdAslrā," Kezs atbildēja, izmisīgi cenzdamies atcerēties Reivenas izgudroto leģendu.

"Neesmu par tādu dzirdējusi," pienāca vēl viena meitene un noteica aizdomu pilnā balsī, bet trešā, sprogaina brunete, paziņoja: "Ali tēvam pieder septiņi holokanāli."

"Patiešām?" kezam salēcās sirds, un viņš drudžaini prātoja, kā izkulties no situācijas. Atbilde radās pati no sevis līdz ar izmisumu. "AdAslra ir no alternatīvajiem. Tā ir 20. gadsimta mūzika, tāda kā fin de sietie." Viņš skaidri zināja, ka svešvārdu nav izrunājis pareizi, tomēr meitenes māja ar galvu.

"Es jau jutu, ka tev ir sakars ar alternatīvo mūziku," Zirkarda triumfēja. "Tu zini, ka ar šo jaku izskaties pēc bandīta?"

"Jā," Kczs atsaucās, pārsteigts un nezinādams, ko vēl piebilst. Taču jaunieši bija pārāk ieslīguši sarunās, un tam vairs nebija nozīmes. Zirkarda iepazīstināja viņu ar pārējiem, katram veltot mazu piebildi.

"Šī ir Ali, Boba Tarela meita, Ketlīna, viņas tēvs ir Parlamenta loceklis, tā ir Mira, viņas māte ir aktrise Marsija Vesta…" Sa­raksts bija garš, un Ķezu iepazīstināja ar katru grupas dalībnieku, viņi uzskatīja sevi par īpašu brālību, ko veido visbagātāko ļaužu bērni.

Dažu minūšu laikā Zirkarda izzināja gan adresi, kur Reivena noīrējusi dzīvokli, gan "māsīcas" vārdu, gan visu, ko vien Kczs varēja pateikt par fin de siiele roku. Zēns bija pārbijies, ka agri vai vēlu sapīsics melos, un par to, ko teiktu Vraits, ja uzzinātu, kas te notiek. Beidzot viņš tika projām, ierunādamies, ka māsīca viņu gaida, pamāja ātrgaitas flaiterim pie ieejas Arkādē un devās atpakaļ uz dzīvokli.

Ieradies Kezs nepaguva paskaidrot, kas noticis kompleksā. Viņš ieradās tikai dažas sekundes pēc Vraita, kurš izskatījās tik priecīgs, kā vēl nekad. Reivena pat bija noklusinājusi dārdošo mūziku, lai varētu saklausīt, kas viņam sakāms.

"Grāfiene atradusi ģimeni, kas adoptēja Reičelu," viņš paziņoja, kad Kezs parādījās durvīs. "Viens no viņas palīgiem, vietējais bandīts, atpazina viņu attēlus. Viņi ir mainījuši vārdu, tāpēc mēs nespējām viņus atrast."

"Bet Reičela?" Reivena vaicāja.

"Nekā," Vraita seja kļuva drūmāka. "Cilvēks, kurš atpazina viņus, neatcerējās, ka būtu redzējis ari Reičelu. Tomēr viņš teica, ka viņiem esot divi bērni." "Lieliski!" Kczs aizrautīgi iesaucās, klusībā prātodams, ko Reivena un Vrails iesāks ar viņu, kad atradīs savu māsu. "Vai jūs brauksiet pie viņiem?"

"Ļaujiet man vispirms viņus atrast Tīklā," Reivena ieteica. Kczu pārsteidza tik neraksturīga piesardzības izpausme, taču arī Vraita reakcija bija negaidīta.

"Kāpēc?" viņš cicši lūkojās uz Rcivcnu. "Vai tad tu negribi redzēt Reičelu?"

"Es taču atbraucu uz Londonu kopā ar tevi, vai ne?" Reivena sabozās no brāļa asā toņa. "Es tikai neesmu tik apsēsta ar šo ideju, skaidrs?"

"Tā nav apsēstība," Vraits paraustīja plecus. "Tu taču nezini, ko iesākt, vai nc, Rcivcn? Tu nespēj saprasties ar citiem cilvēkiem, tikai ar procesoriem," viņa acis kļuva stingas kā ledus, bet Reivena, aiz dusmām nobālusi, bija tik nikna, ka nespēja parunāt. Grīļodamās viņa devās uz guļamistabu un spēcīgi aizcirta durvis.

Kezs satraukts noskatījās viņai pakaļ, tad izbrīnīts pievērsās Vraitam.

"Izklausījās, it kā tu viņu ienīsti," viņš pārsteigts ierunājās.

"Es vairs īsti labi nepazīstu Reivenu," Vraits stīvi noteica. "Kad viņa beidz bozties, pasaki, ka es devos meklēt Reičelu." Kczs vilcinājās tikai mirkli.

"Es iešu tev līdzi," viņš teica Vraitam.

"Neatminos, ka būtu tevi aicinājis," Vraits bija noraidošs.

"Ak nē," Kczs sapīka. "Neatstāj mani tagad. Tu viņu novedi līdz šādam garastāvoklim — negribu atrasties šeit, kamēr viņai tas nepāries."

"Tad nāc ātri," Vraits īsi noteica urr devās uz durvīm. Kczs gāja līdzi, cik žigli spēja. Bet, iekams viņi sasniedza fiaiteru, viņi augšstāvā izdzirdēja mūziku — vēl skaļāku nekā iepriekš.

Kāpjot flaitera pasažieru sēdeklī, Kezs prātoja, vai vērts stāstīt Rcivcnai par iepazīšanos ar Gcitsholas brālību. Taču basu būkšķi, kurus varēja dzirdēt pat caur aizvērtām flaitera durvīm, pārliecināja viņu, ka atgriezties dzīvoklī nebūtu prātīgi. Kad Vraits atrāvās no zemes, Kezs iekārtojās ērtāk, cerēdams, ka gremdēšanās šajā pekles dārdoņā palīdzēs Rcivcnai atgūties.

Kad brālība devās projām no Arkādes, Zirkarda un Ketlīna kopā ar Ali gāja uz viņas dzīvokli. Meitenes izlaidās atpūtas krēslos pie sienas ekrāna, Ali un Ketlīna jau bija aizmirsušas par Elizabeti Bleķu un Ķesteru Šīraku. Vienīgi Zirkarda nodomāja pie sevis, ka Kczs ir oriģināls čalis: ģērbjas kā bandīts, lai gan ir pārāk jauns, lai būtu patiešām bīstams. Jaunas asinis Bclgrāvijā vienmēr bija svarīgs notikums, jo kompleksā dzīvoja tikai pilsētas bagātākie un ietekmīgākie cilvēki. Iepazīstot jaunpienā- cējus ātrāk nekā citi, Zirkarda varētu daudz iegūt savu biedru acīs, un ar Ķeza palīdzību viņa varētu būt pirmā, kas iepazīstas ar Elizabeti. Ja tā būtu runājis kāds cits, Ali un Ketlīna neliktos nc zinis. Galu galā, Zirkarda bija tikai sastapusi dīvainu zēnu, kurš turklāt ir vismaz trīs gadus jaunāks. Taču Zirkarda bija neapstrīdama brālības barvede, tāpēc viņas pacietīgi klausījās, piekrītoši atsaucoties ikreiz, kad Zirkarda aprāvās, lai ievilktu elpu.

Beidzot ari viņa pievērsās UltraX failu programmai, ko Ali un Ketlīna bija vērojušas, ar vienu ausi klausoties Zirkardas prātošanā, kad istabas durvīs parādījās Bobs Tarels.

"Tēt, ko tad tu dari mājās?" Ali pārsteigta vaicāja.

"Man jāsagatavojas ballītei, mazulīt," viņš attrauca jau pa ccļam uz kabinetu. "Pārāk netrokšņojiet, labi?"

"Protams, tēt," Ali teica un ievēroja Zirkardu, kuras sejas izteiksme viņai šķita labi pazīstama. Apburošais smaids un viltīgais skatiens varēja nozīmēt tikai to, ka viņas draudzene kaut ko vēlas.

"Klau, Ali," Zirkarda it kā nejauši ierunājās. "Vai neesi domājusi, ka varētu uz ballīti ielūgt ari Ķezu un viņa māsīcu?"

"Nezinu, vai tēvs gribēs ielūgt vēl dažus manus draugus," Ali sastomījās. "Viņš pastāvīgi atkārto, ka tas ir darba pasākums." Zirkardas seja jau kļuva draudoša, bet Ketlīna ierunājās pirmā, neļaujot sākties ķīviņam:

"Ali, vai tad tavs tēvs vakar neteica, ka vēlas mainīt vismaz viena kanāla formātu un viņam nepieciešamas svaigas idejas?"

"Tā bija gan," Ali negribīgi piekrita.

"Nu re, bet Kcza māsīca strādā alternatīvā roka programmā — varbūt viņai būs kāda ideja," Ketlīna ieteicās, slepus vērodama, vai Zirkarda viņu atbalsta. Viņa atbalstīja.

"Ja tavs tēvs uzaicina Kcza māsīcu, mēs varam viņu iepazīs­tināt ar visiem pēc kārtas!" viņa triumfējoši iesaucās. Ali saprata, ka iebilst ir veltīgi.