STĀSTU KRĀJUMS: CIVILIZĀCIJAS SKATLOGS ZINĀTNISKI FANTASTISKU STĀSTU KRĀJUMS

Ar pilnīgi citiem līdzekļiem savu kritisko attieksmi pret bur­žuāziskās Amerikas visvareno elku — dolāru, pret neremdināmās naudas kāres izraisītajiem absurdiem izsaka Robins Skots. Viņa stāstiņš «īssavienojums» (modernizēts «Zelta zivtiņas» variants) pirmajā brīdī šķiet tikai sulīgs joks. Taču, ielūkojoties zemtekstā, lasītājs pamanīs fantastisko hiperbolu, kas liek šķietami nevainī­gajam jociņam izaugt gandrīz vai par kosmiska mēroga satīru.

Tādu pašu efektu humoristiskajā stāstā «Ceturtā dimensija» panāk Merejs Leinsters. Šinī gadījumā autora nolūks varbūt nav bijis tik graujošs, taču neatkarīgi no tā meistara rokas iezīmētās komiskās situācijas jau pašas par sevi mudina lasītāju domāt. Jo ir taču dīvaini, ka epohālam izgudrojumam — ceturtās dimen­sijas demonstratoram — nav iespējams atrast citu pielietojumu kā viltotas naudas un kašķīgu seksbumbu producēšanu! Un tieši šinī paradoksā, šķiet, slēpjas stāsta idejiskā atslēga, proti, doma par to, cik stipri izdaudzinātais amerikāņu vai, pareizāk, Rietumu dzīves veids ir primitivizējis tā dēvētās patērētāju sabiedrības locekļu psihi.

Daudz tiešāk šī dzīves veida fantastiskās kroplības, kuras izpau­žas gan individualitātes piespiedu nonivelēšanā, gan totālā mo­rāles degradācijā, savos stāstos ir atmaskojuši Harijs Herisons, Rejs Rasels un japāņu rakstnieks Jasutaka Cucui. Cucui stāsts ir kais&īga, nemākslota un, iespējams, pat pārāk tieša apsūdzība dzīves veidam, kas spiež cilvēkus mūžam liekuļot un bez ierunām pieņemt jebkuru modes ākstību, jo pretējā gadījumā tie var zau­dēt ne vien sabiedrisko prestižu, bet arī dienišķo maizi. Tāpat Rasela un Herisona aprakstītie notikumi, kas brīžiem atgādina detektīvu, būtībā ir skaudra apsūdzība tai sabiedrībai, kurā nauda izšķir visu un tās dēļ cilvēks cilvēkam kļūst par vilku.

Savdabīgs ir Frederika Pola un Sirila Kornblata stāsts «Miriona Flauersa pasaule». Tajā psiholoģiski smalki un trāpīgi atsegta mūsdienu «melnās» Amerikas traģēdija. Jauns zinātnieks nēģeris izgudro aparātu, kas dod iespēju noklausīties citu cilvēku domas. Itin drīz viņš naudas trūkuma, bada, slimību un uzspiestās narko­mānijas dēļ iet bojā. Un, lūk, nejauši aparāts nokļūst pie Miriona Flauersa — turīga nēģera, kas ieņem diezgan ievērojamu stā­vokli sabiedrībā. Taču, kad Flauerss uzliek galvā ķiveri, kurā iemontēts šis aparāts, mirst arī viņš. Jo — te autori neatstāj vietu šaubām — «cilvēkam ar šādu ķiveri galvā neklātos labi nekur.

Taču vienīgi Miriona Flauersa pasaulē viņš varēja iet bojā vis­pārējā naida dēj».

Vienai no fantastiskajām amerikāņu īstenības kroplībām — dažādu dzīves jomu, un visupirms zinātnes, progresējošai milita- rizācijai lasītāju uzmanību pievērsuši Frederiks Pols un Klifords Saimaks. Gan Pola stāstā «Nolaupītais ķermenis», gan Saimaka stāstā «Operācija «Skunkss»» Pentagona pārstāvju iejaukšanās pie laba gala neved. Un tas ir gluži dabiski. Jo militāristi viņiem raksturīgās iedomības un vienpusības dēļ nespēj pietiekami dziļi izprast viena vai otra izgudrojuma būtību, kur nu vēl novērtēt tā nozīmi. Starp citu, Saimaka stāstā ir vēl kāda interesanta doma: militāristu iejaukšanās jau iepriekš spēj nolemt neveiksmei jeb­kuru mēģinājumu nodibināt miermīlīgus, lietišķus kontaktus ar svešām civilizācijām. Un svešas civilizācijas — vismaz no ame­rikāņu viedokļa — taču atrodas ne tikai kosmosā …

Atliek teikt dažus vārdus par Aizeka Azimova «Spoguļspēli» un par šī krājuma, manuprāt, pašu interesantāko stāstu — T. Še- reda «Pasteidzies, Džo!».

Amerikāņu rakstnieku Aizeku Azimovu latviešu lasītājs pazīst jau son. Tāpēc diezin vai kāds būs sevišķi izbrīnījies, kad, izla­sījis «Spoguļspēli» — asprātīgu un stingri loģisku robotu detek­tīvu —, piepeši pamanīs autora sagatavoto pārsteigumu. Proti, atrisinājums slēpjas nevis robotu, bet cilvēku psiholoģijā. Un šī psiholoģija ar tajā dominējošo slavas kāri un kroplīgo morāli ari ir zināmas sabiedrības un tai raksturīgā dzīves veida produkts.

Šereda stāstu plaši komentēt nav vajadzīgs. Lasītājs, domā­jams, pats to pienācīgi novērtēs. Gribētos tikai piebilst, ka šis autors, kaut arī ne visā pilnībā, tomēr daudz skaidrāk par saviem kolēģiem saskata tos briestošos spēkus, kas aicināti panākt radi­kālu lūzumu ASV vēsturē, un tādējādi ļauj arī lasītājam nojaust, ka ne jau vienmēr Rietumu pasaulē virsroku paturēs reakcija…

Tā, lūk, tas ir. Kad realitāte, ko mēs vērojam no tālienes, gribot negribot jāuzskata par fantastisku, tad rakstniekiem, kas šo realitāti diendienā vēro sev apkārt, gribot negribot rodas fan­tāzijas, ko nevar nosaukt citādi kā vien par reālistiskām.

I. Livšics

K. Vonnegūts. Ko darīt ar «Eifiju»? (Tulkojis I. Livšics) . . 5

R. Skots. īssavienojums (Tulkojusi M. ŠJaukstiņa) … 28

F. Pols. Nolaupītais ķermenis (Tulkojis I. Livšics) … 49

K. Saimaks. Operācija «Skunkss» (Tulkojis I. Livšics) . . 71

J. Cucui. Civilizācijas skatlogs (Tulkojusi M. Gegeroviča) . 116

H. Herisons. Nirējs klintīs (Tulkojusi M. Gegeroviča) . . 132

M. Leinsters. Ceturtā dimensija (Tulkojis I. Livšics) . . . 147

R. Rasels. Profesora Feirbenka kļūda (Tulkojusi M. Sļcuk-stiņa) 166

A. Azimovs. Spoguļspēle (Tulkojusi M. Šjaukstiņa) . . . 179

F. Pols, S. Kornblats. Miriona Flauersa pasaule (TulkojusiM. Gegeroviča)198

T. Šereds. Pasteidzies, Džo! (Tulkojis I. Livšics) …. 208

/. Livšics. Fantastiska realitāte un reālistiskas fantāzijas . 273

CIVILIZĀCIJAS SKATLOGS ME N« 266

Redaktore Z. Kļaviņa. Māksi, redaktors G. Kiutojs. Tehn. redaktore A. Pelikša. Korektore L. Brahmane. Nodota salikšanai 1977. g. 28. aprīlī. Parakstīta iespiešanai 1977. g. 13. septembrī. Tipogrāfijas papīrs Nr. 1. Panira formāts 70X100/32. 8,75 fiz. iespiedi.; 11,38 uzsk. iespiedi.; 11,52 izdevn". 1. Metiens 40 000 eks. Maksā'4—fr-30 , ~Kr~ī%devniecība «Zinātne» Rīgā, Turgeņeva ielā 19. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Va'sts izdevniecību, poligrāfijas un grāmatu tirdzniecības lietu komitejas Rīgas Paraugtipogrāfijā Rīgā, Vienības gatvē 11. Pašūt. Nr. 180.

[1] skunkss — neliels kažokzvērs, kurš mīt Ziemeļamerikā un, ja tam uzbrūk, izšļāc smirdošu šķidrumu, kas rada reiboni un vemšanu. — Tulk. piez.

[2] hovarda universitāte (Vašingtonā) pastav kopš 1867. gada kā ASV nēģeru tautības iedzīvotāju augstākā mācību iestāde.

[3] džordžs Vašingtons Karvers — amerikāņu zinātnieks, nēģeris.

[4] efeju līga — Jaunanglijas (ASV) aristokrātisko universitāšu studentu asociācija.