SAKJO KOMACU - JAPĀNAS NOGRIMŠANA

— Jukinaga, — pēkšņi gluži citā tonī teica pro­fesors. — Esmu ar mieru, es aiziešu uz to sapulci, vai kā tur to sauc. Protams, ja tavs ieteikums būs spēkā. Kādā datumā?

— Vēl nav izlemts, bet domāju, ka pēc trim četrām dienām. — Jukinaga atviegloti nopūtās. — Ķersimies pie ēšanas. Citādi pavisam atdzisīs…

4.

Ministru kabineta locekļu un zinātnieku apspriede, veltīta zemestrīču problēmām, notika tikai pēc nedēļas, slepeni, preses pārstāvjiem nezinot, kāda kluba jaunajā ēkā Hirakavas rajonā. Dalībnieki uzzināja maz jauna. Centra cīņai pret dabas katastrofām vadītājs paziņoja, ka, Tokijas celtņu antiseismiskajai rekonstrukcijai tur­pinoties tikpat sekmīgi kā patlaban, zaudējumi būšot gandrīz nemanāmi pat gadījumā, ja tuvāko divu trīs gadu laikā notiktu tāda mēroga zemestrīce kā 1923. gadā. Toties Koto, Cibas, Sinagavas un Omori rajonos, kur vērojama grunts nosēšanās, cunami varot izraisīt lielu postu, tādēļ tajās vietās arī turpmāk esot nepieciešams veikt noteiktus aizsardzības pasākumus.

Ierēdnis no Meteoroloģijas pārvaldes neatlaidīgi pieprasīja paplašināt seismisko staciju tīklu, lai to būtu tikpat daudz kā meteostaciju. Tālāk viņš norādīja, ka nepieciešams centralizēt un automatizēt to datu ap­strādi, kas saistīti ar Fudzi kalna un tam pieguļošo kalnu grēdu vulkāniskās darbības aktivizāciju, un ka vajadzētu pastiprināt aizsardzības pasākumus tajās at­pūtas un tūrisma vietās, kas atrodas seismisko zonu rajonos.

Profesors Jamasiro no «T» universitātes un profe­sors Oidzumi no «K» universitātes sniedza īsus ziņo­jumus par to, ka pēdējā laikā biežāk notiek zemestrīces Japānas ārējā seismiskajā joslā.

Vidēja mēroga zemestrīču skaits krasi pieaudzis, bet ar tām tiek izlādēta enerģija, kas uzkrājusies Zemes dzīlēs, tādēļ pašreiz nav novērotas nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka turpmāk iespējamas lielākas zemes­trīces. Ņemot vērā vulkāniskās darbības aktivizēšanos, varētu pieļaut, ka notiek kaut kādas strukturālas izmai­ņas zem Japānas arhipelāga, bet nekā konkrēta šai sakarībā teikt nav iespējams. Prognozes nav skaidras. Lai noteiktu, vai šīs izmaiņas attīstīsies tālāk vai pa­mazām nonāks līdz nullei, vajadzīgi ilgāki novērojumi.

— Kā jūs vispārējos vilcienos izprotat formulējumu «strukturālas izmaiņas»? — jautāja celtniecības mi­nistrs. — Vai tuvākajā laikā var rasties liela zemestrīce?

— Ne jau zemestrīce, — profesors Oidzumi atbil­dēja. — Runa ir par izmaiņām daudz lielākos mērogos. Bet patlaban nav vērts pārāk daudz uztraukties. Tādām izmaiņām nepieciešami gadu tūkstoši un pat desmit- tūkstoši. Mūsu laikmets no ģeoloģiskā vecuma vie­dokļa līdzinās Alpu kalnu intensīvās veidošanās pe­riodam. Tagadējās tektoniskās izmaiņas — tai skaitā arī zemestrīces un vulkānu izvirdumi, kas notiek visā pasaulē, — bija ļoti raksturīgas šim periodam. Citiem vārdiem sakot, mūsu laikmets sakrīt ar aktīvu, pat ļoti aktīvu, sauszemes tektonisku izmaiņu periodu.

—- Nu un? — finansu ministrs jautāja. — Vai tas nozīmē, ka turpmāk zemestrīces notiks biežāk vai ap­klusīs? Vai turpmāk zaudējumi būs ļoti lieli vai tikai lieli?

— Tas ir grūts jautajums. Nevaru teikt, ka nemaz nebūs. Bet nevaru arī noteikti apgalvot, ka būs, — teica profesors Jamasiro no «T» universitātes, noliecis savu cēlo galvu. — Citiem vārdiem izsakoties, zemestrīces nav vēl tik tālu izpētītas, lai par tām varētu runāt kaut ko noteiktu. Bet man personīgi liekas, ka turpmāk sevišķi lielas zemestrīces nav paredzamas, lai gan parasto zemestrīču skaits, iespējams, pieaugs. Zemeslodes ga­rozā uzkrātā enerģija sīko zemestrīču laikā pamazām izlādējas, un līdz ar to nevar izveidoties lielas zemes­trīces …

— Bet, — pirmo reizi ierunājās profesors Tadokoro, kas līdz šim brīdim bija klusējis, — tā saucamais tek­toniskās darbības koeficients, kā to apzīmējis Rotc, pē­dējo piecu sešu gadu laika manāmi pieaudzis. Japānai tas bija caurmērā no trīs simti astoņdesmit līdz trīs simti deviņdesmit, tātad pasaulē augstakais, bet pēdējā laikā tas pārsniedzis četrus simtus. Vērojams nemitīgs pie­augums.

— Jā, — profesors Jamasiro piekrita, pat nepagrie­zies uz Tadokoro pusi. — Pie tik intensīva zemestrīču skaita koeficients, dabiski, kļūst lielāks.

— Vidējais zemestrīču skaits, ko reģistrēja seismo- grāfi, gada laikā parasti bija ap septiņi tūkstoši pieci simti, bet tagad šis skaitlis gandrīz dubultojies un sa­sniedzis jau trīspadsmit tūkstošus …

— Tiešām. Gada vidējais zemestrīču skaits pieau­dzis. Un pat ļoti. Bet pieaudzis ir mazo un vidējo zemestrīču skaits, toties lielās zemestrīces kļuvušas daudz retākas, tādēļ, man liekas, var runāt par zināmu līdzsvaru…

— Bet zaudējumu apjomu ne vienmēr nosaka zemes­trīces spēks. Reizēm vidēja zemestrīce var sagādāt daudz lielākus zaudējumus nekā spēcīga, ja profilakses darbi veikti slikti, — teica Centra cīņai pret dabas ka­tastrofām vadītājs. — Tātad acīmredzot turpmāk būs nepieciešams izstrādāt jaunu pasākumu kompleksu, lai panāktu dzelzceļu, autošoseju un ēku antiseismisku drošību.

— Vai profesoram Oidzumi ir zināms, ka negatīvās gravitārās anomālijas josla, kas atrodas virs Japāņu jūras ieplakas rietumu nogāzes, ātros tempos pārvie­tojas uz austrumiem? Joslas viena daļa jau noslīdējusi no nogāzes augšpuses uz okeāna dibenu, — profesors Tadokoro turpināja runāt, par spīti mēģinājumiem viņu pārtraukt. — Pie tam ir novērots, ka šīs anomā­lijas līmenis pazeminās tik krasi, ka var gaidīt visas joslas pārvietošanos uz austrumiem. Pašreiz, kaut gan man vēl nav izdevies izdarīt visus vajadzīgos mērīju­mus, šajā joslā jau sastopami atsevišķi posmi, kuros anomālija pilnīgi izzudusi. Es saku to, pamatojoties uz datiem, kurus pirms nedēļas ieguvis pētniecības kuģis «Sinten-maru», kas arī tagad vēl turpina novērojumus. Ko jūs par to domājat?

— Redzat, es tikai pirms desmit dienām atgriezos no ārzemēm… — profesors Oidzumi apklusa.

— Man nesen izdevās piedalīties kādas ļoti dīvainas parādības novērošanā. Klusajā okeānā, Ogasavaras dienvidu daļā, vienā naktī divsimt metrus iegrima maza saliņa, — profesors Tadokoro it kā runāja pats ar sevi. — Tas nozīmē, ka vienā naktī tādā pašā dziļumā nosēdies jūras dibens. Jūras dziļvagas dibenā no bati­skafa novēroju augsta blīvuma duļķu straumi. Japānas salu rajonā seismiskie dziļumepicentri pēdējos gados pārvietojas uz jūras dibenu austrumu virzienā. Ir vēl viena spilgti izteikta parādība — pieaug sauszemes seismisko epicentru dziļums.

— Zem Japānas, protams, notiek savādas parā­dības, — profesors Jamasiro piekrita. — Bet neviens nevar pateikt, ko tās nozīmē. Šoreiz mēs esam sapul­cējušies ne jau tādēļ, lai izvērstu zinātnisku diskusiju. Mūsu mērķis — vispārējos vilcienos ziņot premjeram un ministriem par situāciju pašreizējos apstākļos.

— Jā. Tādēļ arī esmu ieradies šeit, lai par visu zi­ņotu premjeram, — profesors Tadokoro teica, skaļi aiz­cirzdams piezīmju grāmatiņu. — Valsts darbiniekam jābūt gatavam uz visu, viņš nedrīkst apjukt nekādos apstākļos. Gribu izteikt savu personisko viedokli: man ir nojauta, ka notiek kaut kas nebijis ļoti lielos apmēros.

Visi pēkšņi apklusa. Premjers satraukti palūkojās uz profesora Jamasiro pusi.

— Vai jūs nevarētu paskaidrot mums, kas tieši var notikt un uz kā ir dibināti jūsu pareģojumi? Profesor Tadokoro, jūsu paziņojums ir ļoti nopietns! Ja zināt­nieks runā ar politiskajiem darbiniekiem, kas nav spe­ciālisti šajā nozarē, tad …