Aizeks Azimovs - Es robots

Здесь есть возможность читать онлайн «Aizeks Azimovs - Es robots» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: rīga, Год выпуска: 1970, Издательство: zinātne, Жанр: Фантастика и фэнтези, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

Es robots: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Es robots»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

ES ROBOTS
AIZEKS AZIMOVS
A(Amer) Ai 487
No angļu valodas tulkojušas R. Koka un Ņ. Ķrilova.
Māksliniece V. Hirša.
DAŽI VĀRDI PAR AIZEKU AZIMOVU
«Vēsture sasniegusi robežlīniju, kad cilvēce vairs nedrīkst naidoties. Visiem cilvēkiem uz Zemes jābūt draugiem. Es vienmēr esmu cen­ties to uzsvērt savos darbos.»
Tie ir Aizeka Azimova — ievērojamā ame­rikāņu fantasta un zinātnieka — vārdi. Pēc viņa domām, zinātniskā fantastika ir viens no posmiem, kas palīdz apvienot cilvēci. Tā ri­sina problēmas, kas ir svarīgas visiem planē­tas iedzīvotājiem.
Šim žanram A. Azimovs — Harvarda uni­versitātes bioķīmijas profesors — veltījis div­desmit sava mūža gadu. Viņa devums ir vai­rāki desmiti romānu un stāstu. To pamatā ir piedzīvojumu tematika, fantastiskais ele­ments. Taču galvenais viņa daiļrades virziens ir cits: Azimovu visvairāk interesē socioloģi­jas problēmas, cilvēces nākotnes likteņi. Kā viņš iztēlojas nākotni?
«Cilvēkam, kas radis skatīt pasauli no amerikāņu redzes viedokļa, — izteicies reiz Azimovs, — optimistisks mūsdienu sabiedrī­bas skatījums ir nepieņemams. Es izmantoju fantastiku, lai kritizētu sabiedrību.» Azimova lielums atklājas viņa nozīmīgākajos, sociolo­ģijas problēmām veltītajos darbos. To vidū ir stāstu cikli «Es, robots», «Zvaigznes kā pu­tekļi», «Uz Zemes trūkst vietas», kā arī gran­diozā utopija — rakstnieka vērtīgākais darbs — «Mūžības beigas». Groteskā un pa­radoksālā formā lielais fantasts te paver mūsdienu kapitālistiskās pasaules drūmo ainu, risina modernās cilvēces morālās un filozofis­kās problēmas. Šī viela nedod pamatu opti­mistiski raudzīties cilvēces nākotnē, jo viss liecina par to, ka zinātnes milzīgie sasnie­gumi var novest pie cilvēces iznīcināšanas.
Tāpēc Aizeks Azimovs bija tik ļoti izbrīnī­jies par padomju fantastu sociālo optimismu. «… Padomju fantastika pieļauj, ka zinātnes progress agri vai vēlu radīs varenu cilvēces uzplaukumu. Pie mums tā domāja pirms ga­diem piecdesmit. Arī es agrāk biju tāds pats optimists …»
Taču arī šodien Azimovs ilgojas pēc optimis­ma. Rakstnieks pats atzīstas: ja viņš dzīvotu Padomju Savienībā, tad arī laikam rakstītu tādus pašus darbus kā padomju fantasti.
Interesanti atzīmēt, ka Aizeks Azimovs, kas savos fantastiskajos darbos risinājis ļoti plašu jautājumu loku, skardams gan kosmiskos li­dojumus, gan ar robotiem saistītas problē­mas, gan audzināšanas, apmācības un vēl daudzus citus jautājumus, pēdējos gados pie­vērsies galvenokārt populārzinātniskajai lite­ratūrai.
Kā to izskaidrot? Pats rakstnieks sniedz šādu paskaidrojumu: pēc pirmā mākslīgā Ze­mes pavadoņa palaišanas viņam kļuvis kauns, ka savās grāmatās viņš nav parādījis mūs­dienu zinātnes un tehnikas apbrīnojamos sa­sniegumus. Azimovs arī izsakās, ka viņš ne­protot aprakstīt jūtas un pārdzīvojumus, tā­pēc daiļliteratūras darbi viņam nepadodoties.
Te nu jāsaka, ka Aizeks Azimovs nepama­toti sevi noniecina. Jo, būdams ļoti erudīts un dziļš rakstnieks — īsts zinātniskās fantasti­kas klasiķis — viņš ierindojies piecu labāko amerikāņu fantastu skaitā. Tomēr jāuzsver, ka arī viņa populārzinātniskās grāmatas uz­rakstītas tikpat spoži, ar tādu pašu žilbinošu fantāzijas lidojumu un plašu vērienīgumu kā viņa fantastiskie darbi.
Tā kā latviešu lasītāju mēs iepazīstinām ar A. Azimova zinātniskās fantastikas darbu krājumu, noslēgumā gribētos vēl dažos vār­dos raksturot viņa paša domas par minētā žanra un tā rakstnieku galveno sūtību. Tās viņš izklāstījis priekšvārdā japāņu lasītājiem:
«Es nebeidzu cerēt, ka cilvēku sadarbība turpināsies Mēness iekarošanas lielajā darbā. Bet, ja ļaudis nesadarbosies, iekarojot Mē­nesi, tad līdz Marsa izpētīšanas brīdim cil­vēce būs smēlusies pietiekami veselā saprāta, lai apzinātos, ka tas ir visu kopīgs uzdevums.
Rakstnieki fantasti pareģo, ka šī diena pie­nāks, un viņi tādēļ raksta, lai tā drīzāk pie­nāktu. Rakstnieks fantasts, fantastikas lasī­tājs un pati fantastika kalpo cilvēcei.»
Ņ. Ķrilova

Es robots — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Es robots», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Tikai daži. Tas tika darīts pēc valdības pavēles un stingrā slepenībā. To nedrīkstēja zināt neviens, izņemot vadošās personas, kam ar to bija tiešs sakars. Jūs nebijāt to skaitā, Sjūzen. No manis tur nekas nebija atkarīgs.

— Es gribētu paskaidrot mazliet tuvāk, — ģenerālis autoritatīvi iejaucās. — Man nebija ne jausmas, ka doktore Ķelvina nav lietas kursā. Lieki stāstīt jums, doktore Ķelvina, ka uz Planētas vienmēr ir bijusi spēcīga opozī­cija pret robotiem. Vienīgais arguments, ar ko valdība varēja operēt pret radikālajiem fundamentālistiem, bija fakts, ka visiem ro­botiem smadzenēs tiek programmēts nepār­kāpjams Pirmais likums, tā ka tiem nekādos apstākļos nav iespējams nodarīt pāri cilvē­kiem.

Taču mums bija nepieciešami citādi roboti. Un tā dažus NS-2 modeļus, tas ir, Nestorus, izgatavoja ar modificētu Pirmo likumu. Lai tas neatklātos, visi NS-2 tipa roboti tiek ra­žoti bez sērijas numuriem; modificētos eksem­plārus atgādā šurp kopā ar grupu normālu robotu, un, protams, tie ir pakļauti visstingrā­kajam aizliegumam nevienam nestāstīt par savu modifikāciju, izņemot pilnvarotas per­sonas. — Ģenerālis mulsi pasmaidīja. — Un tagad tas viss vēršas pret mums.

— Vai jūs vismaz esat katram pajautājuši, kas viņš ir? — Ķelvina nīgri vaicāja. — Jūs taču katrā ziņā esat pilnvarota persona?

Ģenerālis pamāja.

— Visi sešdesmit trīs noliedz, ka būtu strā­dājuši šeit. Un viens no tiem melo.

— Vai šis jūsējais nav jau mazliet apdilis? Pārējie, šķiet, nāk tieši no rūpnīcas.

— Tas, ko mēs meklējam, ieradās šeit tikai pirms mēneša. Viņš un tie divi, kurus nupat atveda, ir pēdējie, kas mums vajadzīgi. Ne­kāds apdilums tam vēl nav manāms. — Kel- ners lēnām pašūpoja galvu, un viņa acīs at­kal parādījās izmisums. — Doktore Ķelvina, mēs nedrīkstam ļaut šim kuģim atstāt Super- bāzi. Ja atklātībā kļūs zināms, ka eksistē ro­boti bez Pirmā likuma … — viņš aprāvās, likdams saprast, ka nav iespējams vārdos izteikt, kādas tam var būt sekas.

— Iznīciniet visus sešdesmit trīs, — robotu psiholoģe vēsi un kategoriski sacīja, — un jautājums būs nokārtots.

Bogertam noraustījās lūpu kaktiņš.

— Jūs gribat iznīcināt sešdesmit trīs robo­tus, kas maksā trīsdesmit tūkstoš dolāru ga­balā! Baidos, ka firmai tas nepatiks. Vaja­dzētu vispirms izmēģināt visu iespējamo, Sjū­zen, iekāms sākam kaut ko iznīcināt.

— Tādā gadījumā, — viņa asi sacīja, — man vajadzīgi fakti. Kādas tieši ir tās priekšrocības, ko Superbāzei dod šo modifi­cēto robotu nodarbināšana? Kādēļ, ģenerāli Kelner, tie jums bija tik nepieciešami?

Kelners sarauca pieri un pārbrauca tai ar roku.

— Mums bija grūtības ar parastajiem ro­botiem. Redziet, mūsu cilvēki daudz strādā ar spēcīgiem izstarojumiem. Protams, tas ir bīs­tami, taču tiek ievērota visa vajadzīgā pie­sardzība. Kopš darbu sākuma ir bijuši tikai divi starpgadījumi, un neviens no tiem ne­prasīja upurus. Taču parastam robotam to nebija iespējams ieskaidrot. Pirmais likums nosaka es citēju: «Robots nedrīkst darīt cilvēkam pāri vai ar savu bezdarbību pieļaut, ka cilvēkam tiek nodarīts ļaunums.» Tas vi­ņiem ir vissvarīgākais, doktore Ķelvina. Un, kad kādam no mūsu darbiniekiem bija nepie­ciešams uz neilgu laiku pakļaut sevi vidēji spēcīgam gamma starojumam, kas cilvēka fizioloģiju vēl neietekmē, tuvākais robots me­tās viņam klāt un centās aizvilkt malā. Ja radiācija bija ļoti vāja, robotam tas izdevās, un darbu vajadzēja pārtraukt, kamēr visus robotus aizraidīja projām. Ja radiācija bija mazliet spēcīgāka, robots nemaz netika līdz apdraudētajam tehniķim, jo gamma stari acumirklī izposta pozitronu smadzenes, un rezultātā mēs zaudējām dārgu un grūti aiz­stājamu robotu.

Mēs mēģinājām viņus pārliecināt. Taču ro­botu viedoklis bija tāds: uzturēšanās gamma radiācijas laukā apdraudot cilvēka dzīvību, un tas, ka viņš droši varot pakļaut sevi šai radiācijai pusstundu, būtībā neko negrozot. Ja nu cilvēks aizmirstoties, viņi mēdza iebilst, un paliekot tur visu stundu? Viņi nedrīkstot riskēt. Mēs skaidrojām, ka viņi šajā gadī­jumā bezjēdzīgi riskē paši ar savām dzīvī­bām. Taču pašsaglabāšana ir tikai Trešais robotikas likums, un Pirmais likums par cil­vēka drošību ir noteicošais. Mēs tiem pavē­lējām, pavēlējām bargi un stingri: jebkuros apstākļos palikt ārpus radiācijas lauka. Taču paklausību nosaka tikai Otrais robotikas li­kums, — un atkal Pirmais likums par cilvēka drošību ņēma virsroku. Doktore Ķelvina, sa­protiet, mums vajadzēja vai nu iztikt bez ro­botiem, vai arī kaut ko grozīt Pirmajā li­kumā … un mēs izvēlējāmies pēdējo va­riantu.

— Es nespēju ticēt, — doktore Ķelvina sa­cīja, — ka atzina par iespējamu atteikties no Pirmā likuma.

— No tā neatteicās, to modificēja, —

Kelners skaidroja. — Tika uzbūvētas pozit­ronu smadzenes, kas satur tikai pirmo likuma pusi, proti: «Robots nedrīkst darīt cilvēkam pāri.» Tas ir viss. Šiem robotiem vairs nav nepārvarama impulsa pasargāt cilvēku, ko apdraud kāds ārējs faktors, teiksim, tāds kā gamma stari. Vai es to pareizi izklāstu, dok­tor Bogert?

— Pilnīgi pareizi, — matemātiķis apstip­rināja.

— Un vai tā ir vienīgā atšķirība starp jūsu robotiem un parasto NS-2 modeli? Vienīgā? Atbildiet, Pīter!

— Jā, vienīga, Sjūzen.

Viņa piecēlās un stingrā tonī, kas nepie­ļāva iebildumus, teica:

— Tagad es iešu gulēt. Apmēram pēc asto­ņām stundām es gribu parunāt ar cilvēku, kas pēdējais redzēja pazudušo robotu. Un no šā brīža, ģenerāli Kelner, ja man vispār jāuz­ņemas kāda atbildība par iznākumu, es vēlos, lai visu ar robota identificēšanu saistīto pa­sākumu vadība pilnīgi un neierobežoti atras­tos manās rokās.

Sjūzena Ķelvina gandrīz nemaz nebija gu­lējusi, tikai uz pāris stundām, nīgra gurduma pārmākta, iekritusi nemierīgā snaudā. Pulk­sten septiņos pēc vietējā laika viņa piespieda signālpodziņu pie Bogerta durvīm. Arī viņš jau bija augšā. Acīmredzot matemātiķis bija papūlējies paņemt līdz uz Superbāzi rītasvārkus, jo tagad sēdēja, ietērpies tajos. Kelvinai ienākot, viņš nolika malā manikīra šķērītes.

— Es jūs jau gaidīju, — viņš lēnīgi sa­cīja. — Šķiet, jums viss šis notikums ļoti ne­patīk.

— Tā ir.

— Man ļoti žēl, taču nebija iespējams jums to aiztaupīt. Kad pienāca izsaukums no Su- perbāzes, es sapratu, ka kaut kas noticis ar modificētajiem Nestoriem. Bet ko varēja da­rīt? Es labprāt būtu jums pa ceļam visu iz­stāstījis, taču vispirms man vajadzēja pār­liecināties, ka tā tiešām ir. Šī modifikācija ir valsts noslēpums.

— Man tas bija jāzina, — psiholoģe nomur­mināja. — Firmai nav tiesību šādā veidā mo­dificēt pozitronu smadzenes bez psihologa piekrišanas.

Bogerts sarauca uzacis un nopūtās.

— Spriediet saprātīgi, Sjūzen! Jūs tik un tā nebūtu spējusi viņus ietekmēt. Šajā jautā­jumā valdība katrā ziņā būtu palikusi pie sava. Tai ir vajadzīgs superatomdzinējs, un lauka fiziķiem ir vajadzīgi roboti, kas viņus netraucētu darbā. Tādi tiktu izgatavoti, pat ja nāktos pilnīgi izkropļot Pirmo likumu. Mēs bijām spiesti atzīt, ka no konstrukcijas vie­dokļa tas ir iespējams, un viņi savukārt svēti nozvērējās, ka tādus robotus izgatavos tikai divpadsmit, ka tos izmantos vienīgi Super- bāzē, ka tos iznīcinās, tiklīdz superatom­dzinējs būs gatavs, un ka tiks ievērota

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Es robots»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Es robots» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «Es robots»

Обсуждение, отзывы о книге «Es robots» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x