Visbeidzot, Ģenerālprokuratūru ne mazākajā mērā nemulsināja arī kāds interesants karjeras kāpums tajā pašā 1998. gadā, saistībā ar kuru tā vien va-rēja nodomāt — pēc ilgākas prombūtnes vecais labais, 1936. gada 27. jūnijā dzimušais Jussi Kalevi Sāri pēkšņi ir izrādījies tik izpalīdzīgs un noderīgs, ka vienkārši nebija iespējams viņam kā neaizvietojamam cilvēkam gandrīz nekavējoties nepiešķirt nozīmīgu amatu Ave Lat grupā . Spriediet paši no šīm rindām, kas atrodamas Ave Lat grupas 1998. gada akcionāru sapulces protokolā:
"Sēdes vadītājs Ē[riks]. Masteiko paskaidro sapulcei — koncerna attīstībā ir sācies jauns attīstības posms — koncerna sagatavošana pārveidošanai par publisku akciju sabiedrību ar stratēģisko mērķi — kotēt akcijas ārpus Latvijas robežām. Lai mērķi sasniegtu, ir nopietni jāstrādā pie koncerna darba stila pilnveidošanas. Viņš norāda, ka esošā sabiedrības padome ir veidota no uzņēmumu direktoriem, tātad izpildinstitūcijām, bet turpmāk padomei ir jābūt neatkarīgai, ar savu, proti, objektīvu viedokli par sabiedrības darbības uzlabošanu.
Viņš paskaidro, ka viņam ir bijušas pārrunas ar vairākiem speciālistiem par šo jautājumu un viņš ir saņēmis apstiprinošas atbildes un piekrišanu strādāt koncerna padomē no Ivara Avota, Bertolda Flika un Kalevi Saari. Ē. Masteiko sīkāk paskaidro sapulcei par katru no minētajām personām. K. Saari ir no Somijas, kompānijas Tetra Pak Somijas nodaļas valdes priekšsēdētājs, I. Avots ir speciālists no ASV rūpniecisko uzņēmumu vadības jautājumos. B. Fliks ir jurists no Vācijas un jau četrus gadus strādā Latvijā.
N[ormunds]. Putāns savukārt informē, ka arī Ivars Strautiņš un Jānis Loze ir piekrituši uzaicinājumam strādāt koncerna padomē. I. Strautiņš ir LCKS Turība prezidents. Citu kandidatūru nav. Ē. Masteiko ierosina I. Avotu iecelt par padomes priekšsēdētāju un J. Lozi par viņa vietnieku. Sapulces vadītājs paskaidro, ka I. Avots jau ir iepazinies dabā ar visiem koncerna uzņēmumiem un to finansiālo situāciju un devis piekrišanu strādāt šajā amatā. Citu priekšlikumu nav."
Kāpēc visi šie meli, meliņi vai pretrunas nemulsināja Jāņa Skrastiņa vadīto Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru? Tieši tāpat var jautāt, kāpēc neko sliktu jau pieminētā Jāņa Fokrota iebukņīšanā nesaskatīja Aloiza Blonska vadītā Kriminālpolicija, un, iespējams, šīs grāmatas tālākās nodaļas (īpašu uzmanību droši vien der pievērst sestajai) dos pamatu kādām versijām par šiem jautājumiem. Taču jebkurā gadījumā skaidrs — neapšaubāmi būtu bijis ļoti pamācoši prokuratūras veiktās "rūpīgās" un "objektīvās" izmeklēšanas rezultātus, no kuriem tolaik bija iespējams izdarīt tik viennozīmīgus secinājumus, aplūkot šīs dienas acīm.
Tomēr, pateicoties šīs pašas iestādes lēmumam, tas vairs nav un nekad nebūs iespējams — lūk, skaidrojums tajā pašā birokrātiski sausajā izteiksmes veidā:
"Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā šā gada 25. oktobrī saņemti Jūsu 23. un 24. oktobra ģenerālprokuroram adresētie iesniegumi, kurus esmu izskatījis Prokuratūras likuma 6. panta 3. daļā noteiktajā kārtībā. Jūsu iesniegumos izteiktos lūgumus par iepazīstināšanu ar LNT raidījuma Nedēļa iesnieguma pārbaudes materiāliem un pieņemto lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu izpildīt nav iespējams aiz sekojošiem iemesliem:
1) saskaņā ar ierakstu Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas žurnālā Nr. 11 "Pieteikumu un paziņojumu (informāciju) par noziegumiem izskatīšanas uzskaites žurnāls" LNT raidījuma Nedēļa iesniegums saņemts Ģenerālprokuratūrā 1998. gada 19. februārī un reģistrēts žurnālā ar kārtas Nr. 3/2–11/6–98. 1998. gada 31. martā pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu, pamatojoties uz Latvijas KPK 5. panta 1. punktu, 5. panta 2. punktu un 112. pantu;
2) pēc lēmuma par atteikšanos ierosināt krimināllietu pieņemšanas un gadu pēc lietvedības gada pabeigšanās LNT raidījuma Nedēļa iesnieguma pārbaudes materiāli Nr. 3/2–11/6–98 atbilstoši Valsts arhīvu ģenerāldirektora 1995. gada 10. oktobra apstiprinātās "Instrukcijas par juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu" (turpmāk — Instrukcija) 3.3. punkta prasībām nodoti glabāšanā Latvijas Republikas Prokuratūras Administratīvā direktora dienesta Lietvedības nodaļas arhīvā. Minētajiem materiāliem saskaņā ar ģenerālprokurora apstiprināto un valsts arhīvu saskaņoto Lietu nomenklatūru noteikts glabāšanas termiņš — 3 gadi."
Savukārt sekojis šīm procedūrām, kā mēs jau tagad zinām, ir 2006. gada 11. janvāris, un visi dokumenti uz visiem laikiem izgaisuši Latvijas Finiera krāsnī — vai smalcinātavā. Nav saglabāts pat, kā varam spriest no dažādiem atreferējumiem, gana īpatnējais un acīmredzami "vienos vārtos" spēlējošais lēmums par atteikšanos ierosināt krimināllietu: "1998. gada 31. marta lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu Jūsu rīcībā nodot nav iespējams, jo tas iznīcināts kopā ar pārbaudes materiālu Nr. 3/2–11/6–98 kā tā neatņemama sastāvdaļa."
Vai tas nozīmē, ka Jāņa Maizīša vadībā prokuratūra ir sekmīgi pabeigusi Jāņa Skrastiņa laikā iesākto? Ka tikai tukši vārdi bez kāda pamata paliek, piemēram, ilggadējā Lauksaimniecības, vēlāk Zemkopības ministrijas darbinieka Valda Dzeņa teiktais par "puķu naudu", no kuras, sanāk, iegādāti slavenie podi: "To viņš var stāstīt, kam grib. Tā nav puķu nauda! Es kādreiz iedomājos, vai mēs tiešām, tā latviešu tautiņa, esam tādi, kas visu mēģina spert un zagt. Paskaties, kas notiek Itālijā un Amerikā. Te tikai citos apmēros. Cik perfekti to nostrādā. Arī mafija. Ja tu viņu noķer par nodokļiem vai par mēsliem, viņš dabū, bet tā tu paprovē pierādīt..."?
Tāpat — ka tikai apgalvojumu līmenī tā arī paliks nu jau Andra Šķēles azoti pametušā Jurģa Liepnieka tagad teiktais: "No šodienas skatoties, tur vispār viss bija šausmīgi naivi un nemākulīgi. Skaidrs, ka tas nebija nekāds aizdevums, bet to jau nevar pierādīt. Droši vien, ka pēc tam tika arī sakārtoti papīri, it kā Šķēle to parādu atdevis. Vispār jau tā toreiz nebija nekāda nopietnā krīze. Uzrīkojām preses konferenci uz podiem, un ar to arī visa lieta tika izbeigta. Toreiz notika konsultēšanās ar Kalevi Sāri, bet es vairs neatceros, kādas tur bija tās pozīcijas. Ar šodienas aci skatoties, tur jau tās summas arī bija smieklīgas..."? Ka vismaz šajā gadījumā visi gali ūdenī?
Nē, kāpēc gan? Ir lietas, kas nekad nebūs noskaidrojamas — protams, ja vien kādu no tieši iesaistītajām personām nepiemeklēs negaidīts runīgums; prokuratūra uzskata, ka viss ir labākajā kārtībā; savukārt pats Kalevi Sāri ne uz kādiem viņam vēlākos gados nosūtītiem jautājumiem par deviņdesmito gadu sākuma īpatno darījumu neatbild. (Paši jautājumi, protams, paliek — lūk, daļa no tiem, kas tika nosūtīti kādreiz tik izpalīdzīgajam somam:
– Kā iepazināties ar Andri Šķēli? Kur tas notika? Kādos apstākļos? Kādu iespaidu viņš atstāja?
– Vai varat uzskatīt sevi par viņa draugu? Kā Jūs raksturotu savas attiecības ar Andri Šķēli?
– Kā notika viņa vēršanās pie Jums ar lūgumu aizdot naudu?
– Kādēļ pieņēmāt lēmumu aizdot naudu?
– Vai tā ir pieņemta prakse arī Jūsu mītnes zemē aizdot naudu politiķiem santehnikas iegādei?
Читать дальше