ANNA SAKSE SAKSE - PASAKAS PAR ZIEDIEM

Jaunā māja bija ērta un grezna, bet Aratumi tā patika tikai dažus gadus, un tad viņam iekārojās pils. Kad Keiko paskatījās vīrā pārmetoši, tas sāka uz viņu kliegt, ka viņa rīkojusies kā krāpniece — iepa­zīstoties izlielījusies ar nez kādu pili, bet tagad viņam jādzīvojot šajā nožēlojamajā būdā.

Keiko jutās vainīga, jo viņa vēl arvien ļoti mīlēja savu Aratumi.

— Mums būs pils, — viņa solīja un vēl vairāk saīsināja savas atpūtas stundas.

— Keiko, uzmanies, — brīdināja papagailis. — Tu esi ļoti bāla, tev palicis pavisam maz asiņu.

— Draudziņ, drīz mums būs sava pils, un tad es dzīvošu kā karaliene, — Keiko viņu mierināja.

Vēsts par mazo puķu pārdevēju Keiko bija aizli­dojusi pāri zemēm un okeāniem. No Francijas Japānā ieradās lielais puķu cienītājs Magnols, lai apbrīnotu Keiko darinājumus. Magnolam nepietika ar ziediem vien, viņš solīja milzu naudu, lai Keiko darina un atdzīvina puķes ar saknēm. Viņš prasīja, lai tās būtu baltas un dzeltenas, rožainas un sarkanas.

Visādas jau bija Magnols saņēmis, kad Keiko iz­veidoja sarkano ziedu ar stumbru un saknēm. Bet viņa jutās tik nespēcīga, ka nevarēja sev iedurt pirkstā, lai iemērktu saknes asiņu pilienā.

— Keiko! Keiko! — griezīgi ieķērcās papagailis. — Neatdod savu pēdējo asiņu pilienu!

— Ko tu, vecais, muldi savas papagaiļa gudrī­bas! — Aratumi viņam nikni uzkliedza un, sagrābis aiz spārna, iesvieda otrā istabā.

— Aratumi, mīļais, es jūtu, ka tiešām man atlicis tikai viens piliens asiņu, — Keiko lūdzoši paskatījās vīram acīs.

— Es gribu sarkano puķi, tieši sarkano! — Mag­nols uztraucies skaidroja. — Es jums maksāšu ārprā­tīgu naudu, tikai atdzīviniet man šo sarkano puķi.

— Keiko, tu saproti, ko tas mums nozīmē? — Aratumi purināja sievu aiz pleciem. — Vai tu saproti, ka tad mums būs pilsl Pils, ko tu man apsolīji.

Saņēmusi pēdējos spēkus, Keiko pārdūra pirkstu un, izspiedusi pēdējo asiņu pilienu, iemērca tajā sar­kanās puķes saknes.

Aratumi uzcēla pili un apprecēja jaunu sievu. Magnols aizveda atdzīvinātās puķes uz Franciju un nosauca savā vārdā — par magnolijām, bet Keiko — par Keiko palika tikai šī pasaka.

Sniegpulkstenīfe………………………………………………………………….. 9

Forsteriāna ……… 19

Pienenīte………………………………………………………………………………………. 31

Ķirsis……………………………………………………………………………………………. 39

Cūkausītis…………………………………………………………………………………….. 43

Narcise » » . ………………………………………………………………………… 49

Hiacinfe……………………………………………………………………………….. 57

Zaķa kāposti…………………………………………………………………………………. 65

Jasmīns………………………………………………………………………………. 73

Persijas ceriņš ………………………………………………………………………… 79

Vijolīte……………………………………………………………….. 87

Magone ……… 93

Lapsaste ……… 101

Kurpītes ……… 107

Kamēlija ……… 115

Saulgrieža ……… 125

Lotoss…………………………………………………………………………………. 133

Naktsvijole………………………………………………………………………………….. 141

Czi-Czina ……… 153

Mežroze un Rītavējš …… 161

Lauzts sirds…………………………………………………………………………. 175

Gladiola………………………………………………………………………………………. 185

Puķu zirnītis………………………………………………………………………………… 193

Tītenis ……………………………………………………………………………………….. 199

Sausziedis………………………………………………………………………………….. 205

Dzegužasara

Ūdensroze

Lilija

Orhideja

Balzamīne

GranStkoks .

Peonija

Magnolija