Tuve Jānsone: BURVJA CEPURE

— Nu ko, no mājas ļaudīm ir palikuši tikai Tupsis un Vipsis, — Burvis sacīja. — Jūs varat izteikt kopīgu vēlēšanos, jo esat taču nešķirami!

— Vai tu patsis kaut ko nevēlsiesis? — Tupsis brīnījās.

— Es nevaru, — Burvis skumīgi sacīja. — Es varu izpildīt tikai citu vēlēšanās un spēju par daudz ko pārvērsties!

Tupsis un Vipsis blenza uz viņu. Tad, sabāzuši galviņas kopā, labu brīdi sačukstējās.

Pēc tam Vipsis svinīgi sacīja:

— Mēs esam nolēmušsis vēlētiesis priekš tevis, jo tu esi laipnsis. Mēs gribam rubīnsis, kas ir tikpat lielsis un skaistsis kā mūsējsis!

Visi biji redzējuši Burvi smejamies, bet neviens nedomāja, ka viņš prot arī smaidīt. Patlaban viņš smaidīja pa visu seju. Viņš bija tik līksms, ka to varēja redzēt pēc viņa ausīm, cepures, zābakiem! Ne vārda neteikdams, Burvis novēcināja pār zāli savu mēteli, un — re! — dārzs atkal pielija ar rožusarkanām liesmām — tur viņu priekšā gulēja Rubīnu karaļa dvīņumāsa — Rubīnu karaliene.

— Nu gan tu kļuvsis līksmsis! — Tupsis sacīja.

— Un kā vēl\ — Burvis iesaucās un maigi ietina spīdīgo dārgumu savā mētelī. — Tagad ikviens ķipariņš un meža žurka, un ļekainīši visā ielejā var vēlēties, ko ikviens grib! Es izpildīšu jūsu vēlēša­nās līdz pat rītam, jo man jābūt mājās, pirms uzlēks saule.

Un nu pa īstam sākās svētki!

Burvja priekšā izlocījās gara rinda pīkstošu, smejošu, šalcošu un ūjinošu meža iemītnieku, kuri gribēja, lai piepildās viņu vēlēšanās. Tas, kas vēlējās muļķīgi, varēja vēlēšanos atkārtot, jo Bur­vis bija lieliskā omā. Dejas uzņēma straujumu, un zem kokiem tika atstumtas jaunas ķerras ar pankū­kām. Murmulis vienā laidā blīkšķināja raķetes, un trollīša Mumina tētis iznesa savus memuārus skais­tajos vākos un skaļi lasīja par savu bērnību.

Ar tik lielu vērienu Muminielejā vēl nekad nebija svinēts!

Ai, cik burvīgi, kad viss ir apēsts, viss izdzerts, viss izrunāts un kājas piekusušas dejojot; cik jauki

klusā rītausmā — pirms saules lēkta — iet mājās gulēt!

Burvis aizlidos uz pasaules galu, un peļu mā­miņa palīdīs zem sava zāļu cinīša, taču abi būs vienlīdz laimīgi.

Un varbūt vislaimīgākais būs trollītis Mumins, kas ar savu māmiņu gāja cauri dārzam tieši tobrīd, kad izbālēja mēness un koki viegli šūpojās rīta vēsmiņā, kas pūta no jūras. Nu Muminielejā ienāks vēsais rudens. Jo citādi taču nevarēs atnākt jauns pavasaris.

* Igvāts — caurumota tvertne zivju glabāšanai ūdeni.

* ]eda — šeit: aukla ar iesietiem āķiem zivju ķeršanai.

* Dulli — tapas (laivas malās), starp kurām liek airus.

* Jugliņš — maza, slaida karpu dzimtas zivs.

* Dukurs — zvejas līks zvejošanai, brienot pa ūdeni: apaļš tikls ar garu sašaurinātu galu.

Jolla — īsa plata laiva, kurā var ērti pārvadāt kravu.

* Palisandrs — vērtīga koksne, kuru iegūst no dažiem bignoniju dzimtas kokiem, kas aug Brazīlijā un Argentīnā, un no kāda pākšaugu dzimtas koka, kas aug Indijā. Lieto mēbeļu, klavieru un virpotāju izstrādājumu izgatavošanai.

SATURS

IEVADS 5

PIRMĀ NODAĻA,

kurā aprakstīts, kā trollītis Mumins, Susu- riņš un Snifs atrada Burvja cepuri, kā nez no kurienes parādījās pieci mākonīši un kā Mur­mulis dabūja sev jaunu vaļasprieku

8

OTRA NODAĻA kurā stāstīts, kā trollītis Mumins tika pār­vērsts par biedēkli un beidzot atriebās skudru lauvām, kā arī par trollīša Mumina un Susuriņa noslēpumaino nakts klejojumu

26

TREŠA NODAĻA,

kurā aprakstīta bizamžurkas aiziešana no sabiedrības un kā viņa piedzīvo kaut ko neaprakstāmu, kā «Piedzīvojums» aizveda Muminu ģimeni uz vientulīgu Balto zalkšu salu, kur Murmulis tikko nesadega, un kā ceļiniekus pārsteidza pērkona negaiss

CETURTA NODAĻA, kurā pēc balto zalkšu nakts uzbrukuma Snor­kes jaunkundze zaudē savas sprogas un kurā stāstīts par izcili ievērojamiem atradumiem neapdzīvotās salas krastmalā

67

PIEKTĀ NODAĻA,

kurā stāstīts par Rubīnu karali, par Snorkes zvejošanu ar āķu jedu un mameluka nāvi, kā arī par to, kā Muminu māja pārvērtās par džungļiem

85

SESTĀ NODAĻA,

kas vēsta par to, kā stāstā parādās Tupsis un Vipsis, stiepjot sev līdzi mistisku čemodānu, un kā viņiem seko Morra, kā arī par to, kā Snorke vada tiesas procesu

110

PĒDĒJA NODAĻA,

kas ir ļoti gara un apraksta Susuriņa došanos projām un to, kā atklājās mistiskā čemodāna Saturs, kā arī to, kā trollīša Mumina māmiņa dabū atpakaļ savu somu un aiz priekiem sarīko lielus svētkus, un vispēdīgi to, kā Muminielejā ieradās Burvis

nordik

Dāņu autora trešā delverību grāmata

Ole Lunds Kirkegors

Orla Varžurijējs

Gramata "Orla Varžurijējs" spej pārsteigt ne pa jokam.

Nejauko, izstīdzējušo Orlu visi pazīst kā delveri, no kura pa gabalu mūk visi "sīkie". Taču visneticamākās pārvērtības sākas tieši tad, kad mazajā pilsētiņā ierodas cirks…

norcfik

Aizraujošs troļļa dzīvesstāsts lieliem bērniem

Tik īpašs dzīvesstāsts nevar palikt bez ievērības!

Trollīša Mumina tētis kavējas atmiņās par savu nesaprasto bērnību - par satriecošu bēgšanu naktī, par vēsturisko tikšanos ar Frēdrihsonu un Juksaru, kā arī par bīstamo ceļojumu ar kuģi "Juras orķestris" un draugiem Bezlikumu kolonijā.

[1] snorkes uztraukuma bieži maina krasu.— Rakstn. piez.

[2] ja tu gribi uzzināt, par ko pārvērtās bizamžurkas mākslīgie zobi, paprasi savai mammai. Gan viņa zinās.— Rakstn. piez.

' pajautā savai mammai, viņa zinās, kā tādus taisa!— Rakstn. piez.

[4] tarzāns ir izsalcis (angļu v.).

[5] tarzāns tagad ēdīs (angļu v.).