Jans Flemings - DOKTORS NĒ

Vēlāk atklās, ka raķetes vadības sistēmā iejaucas sveši radiosignāli. Centīsies noskaidrot šo signālu avotu atrašanās vietu. Tiklīdz uzzināšu, ka mani jau medī, man paliks vēl viena — pēdējā iespēja Raķetes sajuks prātā. Tās kritīs virsū Havanai, Kingstonai, atgriezīsies Maiami un gāzīsies virsū bāzei. Pat bez lādiņa piecas tonnas metāla, kas lido ar ātrumu tūkstoš jūdzes stundā, var pil­sētā izraisīt lielus postījumus Un pēc tam? Panika sa­biedrības sašutums. Mēģinājumi tiks pārtraukti Bāze Terksas salā — slēgta. Mister Bond, kā jūs domājat cik man par to varētu samaksāt? Un cik man samaksās par katru jaunas raķetes paraugu, kuru es dabūšu? Teiksim, desmit miljonus dolāru. Varbūt divdesmit? Es pats no­saukšu cenu! Vai jums neliekas, ka uz šo apsvērumu fo­na jūsu argumenti zaudē savu vērtību?

Bonds neatbildēja. Viņam nebija ko teikt Pēkšņi viņš atcerējās mierīgo istabu Ridžentsparkā, nepacietīgo un sarkastisko balsi, kura teica: «0, tas nolādētais gadījums ar putniem. Neliels atvaļinājums jums nāks par labu. Maza izmeklēšana.» Un viņš, Bonds, nolīga laivu ar zvej­nieku, paķēra līdzi dažus sendvičus un devās «aplūkot to vietu». Pirms cik dienām, pirms cik nedēļām tas bija? Tā­tad viņš bija ieskatījies Pandoras kastē. Viņš bija saņē­mis atbildes, uzzinājis noslēpumus, un ko tagad? Tagad viņu pieklājīgi pavadīs līdz kapam, un viņš paņems sev līdzi gan šo noslēpumu gan ari meiteni kuru neviļus bija ierāvis šajā neprātīgajā dēkā. Bondam kļuva ļoti drūmi ap sirdi Viņš izdzēra šampanieša glāzi un čērkstošā balsī teica:

— Labi, doktor «NĒ». Kas mūs gaida: lode, inde vai virve? Taču pasteidzieties, man jau viss ir apriebies.

Doktora «NĒ» lūpas sakniebās plānā spilgti sarkanā līnijā. Acis bija stingas kā oniksi, bet virs tām piere un kā biljarda lode apaļā galva. Viņš noņēma pieklājības mas­ku. Lielais Inkvizitors sēdēja krēslā ar augstu atzveltni. Bi­ja pienācis bargā soda brīdis.

Doktors kaut ko sacīja, un abi miesassargi pagājuši uz priekšu satvēra upurus zem elkoņiem un piespieda viņu rokas pie krēsla sāniem Bonds domāja par to, kā neizmest šķiltavas. Baltos cimdos ieautās rokas spieda viņa bicepsus gluži kā tērauda spīles Bonds uzsmaidīja meitenei

— Hanij, man ļoti žēl, baidos ka pēc visa tā mums vairs neizdosies kopā paspēlēties.

Acis meitenes bālajā sejā no bailēm tapa tumši zias. Viņas lūpas drebēja.

— Vai tas būs sāpīgi? — viņa vaicāja

— Klusēt! — doktora «NĒ» balss noskanēja kā pāta­gas cirtiens. — Gana šo muļķību! Protams, sāpēs. Sāpes mani interesē: gribu uzzināt ko var izciest cilvēka ķerme­nis. Reizēm es veicu mēģinājumus ar cilvēkiem kurus vēlos sodīt un arī ar pārlieku ziņkārīgiem, tādiem kā jūs Jūs abi man sagādājāt daudz rūpju. Un tagad es gribu jums darīt daudz sāpju Jūsu izturība tiRš mērīta. Bet viss eksperiments fiksēts.

Kaut kad mani atklājumi kļūs slaveni. Jūsu nāve kal­pos zinātnei. Es velti neizšķiežu cilvēka materiālu. Vācie-. šu eksperimenti ar cilvēkiem deva zinātnei lielu labumu Pirms gada es nobendēju vienu sievieti. Tādā pašā vei­dā, kādu esmu izraudzījies jums, meitenīt Viņa bija nēģeriete. Un turējās trīs stundas. Nomira no bailēm Man bija vajadzīga baltā sieviete, lai salīdzinātu rezultā­tus.

Es nebrīnījos, kad man pavēstīja par jūsu ierašanos. Es vienmēr saņemu to, ko vēlos. — Doktors « NĒ » at­spiedās pret atzveltni. Tagad viņa acis bija piekaltas Ha- nijai, un viņš sekoja, kā viņa reaģēs. Meitene sķatījās uz doktoru neatraudamās gluži kā hipnotizēta; kā pelēns uz klaburčūsku. Bet Bonds sakoda zobus.

— Jūs taču esat no Jamaikas, tāpēc mani sapratīsit šo salu sauc par Krebkeju, jo to apdzīvo zemes krabji, kurus Jamaikā dēvē par melnajiem. Jūs tos pazīstat tie sver apmēram puskilogramu un ir šķīvja lielumā, šajā laikā tie tūkstošiem lien ārā no savām alām kas izvieto­tas gar krastu un rāpjas kalnā, kur atkal slēpjas klinšu plaisās un izlaiž ikrus. Tie pārvietojas lielos pūļoš, simtiem un tūkstošiem, par spīti visiem šķēršļiem. Jamaikā krabji burtiski iziet cauri mājām kas gadās tiem ceļā, apridami visu ko atrod. Un, redz, patlaban, meitenīt tie sāk savu kustību. Krabji rāpjas augšā pa kalna nogāzēm, to ir des­mitiem tūkstošu, tā ir viena vienīga sarkanu, oranžu un melnu radījumu masa. šonakt savā ceļā tie sastaps kailu sievietes augumu kurš būs piesiets pie klints, — īstas dzīres. Ar savām spīlēm krabji paprovēs silto ķermeni, kāds iegriezīs pirmais, bet pēc tam. pēc tam.

Meitene iekliedzās nokārdama galvu. Viņa bija zau­dējusi samaņu Bonds lamādamies mēģināja pielēkt kā­jās, taču viņu apdedzināja sargu dzelžainais tvēriens. Vi­ņam neizdevās pat piecelties. Bonds no jauna savaldījās un nošņāca vislielākajā niknumā, uz kādu bija spējīgs;

' — Netīrais izdzimteni! Tu par saviem grēkiem sa­degsi ellē! ,

Doktors «NĒ» mazliet pasmaidīja.

— Es neticu ellei mister Bond. Taču varat sevi mieri­nāt ar to, ka krabji varbūt sāks no kakla vai sirds. Vai ari tos pievilinās sirdspuksti, tad tas nevilksies ilgi.

Viņš kaut ko pateica ķīniešu valodā Cilvēks, kurš stā­vēja meitene aiz muguras, pieliecās, pacēla Haniju gluži kā bērnu un uzlika viņas nekustīgo augumu sev plecā Tad klusām aizgāja, aizvērdams durvis.

Mirkli istabā valdīja klusums. Bonds domāja vienīgi par kimono noslēpto nazi un šķiltavām Ko viņam izdo­sies paveikt ar šiem ieročiem? Vai viņš spēs aizsniegt doktoru?

— Mister Bond, jūs teicāt ka vara ir ilūzija. Doktors «NĒ» mierīgā balsī turpināja sarunu. Vai tagad neesat mainījis savu viedokli? Jo mana vara izraudzīties šai meitenei nāves veidu tomēr nav ilūzija. Kaut gan labāk parunāsim par to, kā nomirsit jūs. Jums būs daži roman­tiski brīži Mister Bond, mani interesē drošsirdības anato­mija, cilvēka ķermeņa izturības pakāpe. Kā to izmērīt? Varbūt uzzīmēt dzīvības alku, sāpju sliekšņa un baiļu pārvarēšanas grafiku? Es ilgi par to lauzīju galvu un do­māju, ka esmu atradis pareizu risinājumu. Es runāju par pagaidām nepārbaudītu metodi, kuru pilnveidošu nāka­mo eksperimentu laikā. Es jūs sagatavoju šim eksperi­mentam pašā labākajā veidā.

Es jums iedevu miegazāles, lai jūs atpūstos un būtu teicamā formā. Mani nākamie paaenti, ja viņus tā var saukt saņems to pašu priekšrocību. Tātad jūs būsit vie­nādā stāvoklī. Tālākais būs atkarīgs no katra vīrišķības un izturības. — Doktors «NĒ» brīdi klusēja, pētīdams Bonda sejas izteiksmi. — Mister Bond, esmu sagatavojis kaut ko līdzīgu šķēršļu skrējienam, cīņu ar nāvi Neko vairāk jums nestāstīšu, jo pēkšņuma faktors ir viena no baiļu sastāvdaļām. Visšausmīgākās ir tās briesmas, par kurām nezinām. Uzskatu, ka tas, ko esmu jums sagata­vojis, ir pārsteigumiem bagāts.

Ļoti interesanti ka mans pirmais kandidāts būs al- vēks ar jūsu fiziskajiem dotumiem. Un būs ļoti interesanti , paskatīties līdz kādam maršruta punktam jūs nokļūsit Domāju, ka sasniegsit izciļu rekordu. Lieku uz jums lielas cerības Jums jātiek ļoti tālu, taču kad jums neizdosies pārvarēt kārtējo šķērsli — un tas ir neizbēgami jūsu līķi nogādās man, un es ļoti rūpīgi izpētīšu jūsu miesas. Visi dati tiks fiksēti. Jūs būsit pirmais punkts manā grafi­kā. Tas ir liels gods, vai jums tā nešķiet mister Bond?

Bonds klusēja. Galvenais — dabūt rokās ieroci, kuru viņš slēpa pie sava auguma. Doktors «NĒ» piecēlās. Viņš devās uz durvīm un pagriezās. Galva mazliet paliecās uz priekšu lūpas sašķobījās.