Čārlzs Dikenss - Pikvika kluba piezīmes

- Es neesmu tā persona. Es to zinu.

- Tādā gadījumā, - vīrs ar saliekamo krēslu uzbrēca, - tas ir apvainojums doktoram Slemmeram un pietiekošs iemesls, lai lietu nekavējoties turpinātu.

- Lūdzu, palieciet mierā, Pein, - doktora sekundants aizrādīja. - Kāpēc, ser, jūs man nepaziņojāt šo faktu šorīt?

- Skaidrs, skaidrs, - vīrs ar saliekamo krēslu sašutis atsaucās.

- Es jūs ļoti lūdzu, Pein, palieciet mierā, - otrs atcirta. - Vai drīkstu atkārtot savu jautājumu, ser?

- Tāpēc, ser, - atbildēja misters Vinkls, kam bija palicis laiks pārdomāt atbildi, -

tāpēc, ser, ka jūs apgalvojāt, it kā kāda piedzērusies un nedžentlmeniska persona valkājusi svārkus, kurus man ir gods ne tikai nēsāt, bet kurus es pats esmu izdomājis, ser, un ieteicis kā uniformu Pikvika klubam Londonā. Es uzskatu par savu pienākumu aizstāvēt šīs uniformas godu un tāpēc, nekā nejautādams, pieņēmu jūsu izaicinājumu.

- Manu dārgo ser, - labsirdīgais, mazais doktors iesaucās, tuvodamies ar izstieptu roku, - es cienu jūsu bruņniecisko drosmi. Atļaujiet, ser, man sacīt, ka es dziļi apbrīnoju jūsu izturēšanos un ārkārtīgi nožēloju, ka ar šo sastapšanos esmu sagādājis jums liekas neērtības.

- Es lūdzu, ser, nepieminiet to, - misters Vinkls atteica.

- Es lepotos, ser, ja būtu ar jums pazīstams, - mazais doktors sacīja.

- Ļoti priecāšos ar jums iepazīties, ser, - misters Vinkls atbildēja.

Tad doktors un misters Vinkls paspieda viens otram roku, un tad to darīja misters Vinkls un leitnants Tepltons (doktora sekundants), un tad misters Vinkls un vīrs ar saliekamo krēslu, un beidzot misters Vinkls un misters Snodgrass - pēdīgi minētais džentlmenis ārkārtīgi apbrīnoja sava varonīgā drauga cēlo izturēšanos.

- Man šķiet, ka varam iet, - leitnants Tepltons ierosināja.

- Protams, - doktors piekrita.

- Ja vien, - iejaucās vīrs ar saliekamo krēslu, - ja vien misters Vinkls pats nejūtas aizskarts par šo izaicinājumu; tādā gadījumā es atzīstu, ka viņam ir tiesības uz gandarījumu.

Misters Vinkls ar lielu pašaizliedzību apgalvoja, ka esot pilnīgi gandarīts.

- Varbūt iespējams, - vīrs ar saliekamo krēslu uzstāja, - ka džentlmeņa sekundants jūtas apvainots par dažām piezīmēm, ko es. izteicu šīs sastapšanās sākumā? Ja tas tā ir, es būšu priecīgs nekavējoties dot viņam gandarījumu.

Misters Snodgrass pasteidzās apgalvot, ka esot ļoti pateicīgs par šī džentlmeņa laipno piedāvājumu, ko noraidīt viņam liekot tikai tas apstāklis, ka viņš ar visu notikušo esot pilnīgi apmierināts. Abi sekundanti sakārtoja pistoļu kastītes, un visi atstāja divkaujas vietu daudz jautrākā garastāvoklī, nekā tas bija, šurp nākot.

- Vai jūs ilgi šeit paliksit? - doktors Slemmers jautāja misteram Vinklam, abiem draudzīgi soļojot blakus.

- Es domāju, ka mēs aizbrauksim parīt, - bija atbilde.

- Ceru, ka man būs prieks redzēt jūs un jūsu draugu manā dzīvoklī un pēc šī nepatīkamā pārpratuma pavadīt kopā ar jums patīkamu vakaru, - mazais doktors uzaicināja. - Vai jūs šovakar esat brīvs?

- Mums šeit ir daži draugi, - misters Vinkls atbildēja, - un man nepatiktos tos šovakar pamest. Varbūt jūs un jūsu draugs piebiedrotos mums «Vērsī»?

- Ar lielāko prieku, - mazais doktors apliecināja. - Vai desmitos nebūs par vēlu, lai ierastos pie jums uz pusstundiņu?

- O nē, - misters Vinkls atteica. - Būšu ļoti priecīgs iepazīstināt jūs ar maniem draugiem misteru Pikviku un misteru Tapmenu.

- Esmu pārliecināts, ka tas man sagādās vislielāko prieku, - doktors Slemmers atbildēja, nemaz nenojauzdams, kas bija misters Tapmens.

- Jūs noteikti atnāksit? - misters Snodgrass apvaicājās. - Katrā ziņā.

Pa šo laiku viņi bija aizsnieguši ceļu. Tur visi sirsnīgi atsveicinājās un šķīrās.

Doktors Slemmers un viņa draugi devās uz kazarmām, bet misters Vinkls sava drauga mistera Snodgrasa pavadībā atgriezās viesnīcā.

1 - ūdensvīrs (angl. waterman) - pasažieru un pasta kariešu stacijās speciāls kalpotājs, kura pienākums bija dzirdīt zirgus un gādāt par kārtību, pasažieriem iekāpjot.

2 - Bobs - šiliņš Londonas dialektā.

3 - Pentonvila - Londonas priekšpilsēta, uz kuru ved Gosvelstrīta, kurā dzīvoja misters Pikviks.

4 - Ročestra - senlaicīga pilsēta Temzas pietekas Medvejas labajā krastā.

5 - Komodors - dienesta pakāpe angļu kara flotē - augstāka par 1. ranga kapteini un zemāka par kontradmirāli. Dikensa laikos tā bieži mēdza dēvēt pasažieru karietes atšķirībā no pasta karietēm.

6 - Bramedžemas pogas - viltota sudrabnauda. (Bramedžema - pilsētas Birmingemas izkropļots nosaukums.) Dikensa laikos Birmingenai - metālapstrādašanas rūpniecības centram - bija slikta slava: tur gatavoja viltotas monētas.

7 - Vaithola - iela, kas sākas Čeringkrosā - Londonas centrālā rajona Sitijas galvenajā laukumā. Džingls domā karali Čarlzu I, ko veda uz ešafotu no Vaitholas pils loga, kura atradās šinī ielā. XVII gadsimtā šī pils nodega, un atjaunota tā ir tikai daļēji.

8 - Ievērojams piemērs mistera Džingla gaišredzībai, jo šis dialogs notika 1827. gadā, bet revolūcija - 1830. gadā. (Autora piezīme.)

9 - Kaut gan mistera Pikvika piezīmju grāmatiņā atrodam šo gadījumu atzīmētu kā «vienreizēju», mēs tomēr nespējam atturēties, pazemīgi neaizrādījuši, ka esam citās domās nekā šī zinātņu autoritāte. Svešinieka stāstītā anekdote nav ne tuvu tik brīnišķīga kā daža laba līdzīga no mistera Džeses grāmatas «Izkaisītās vārpas». Ponto sarūk gluži niecīgs to suņu priekšā, kuru piedzīvojumi tur attēloti. (Autora piezīme.)

10 - Sakšu durvis - durvis tā sauktajā sakšu stilā, kāds bija raksturīgi Anglijas arhitektūrai līdz XI gadsimtam, kad Angliju iekaroja normāņi.

11 - Kenta - grāfiste, kas ziemeļrietumos robežojas ar Midlseksu - grāfisti, kurā ietilpst Londona.

12 - Pūķis. - Sovrina vienā pusē attēlots pūķis, ko svētais Juris nogāzis gar zemi. Sovrins - Anglijas zelta monēta vienas mārciņas sterliņu, t. i., 20 šiliņu jeb 240 pensu vērtībā.) Spēlē «ērglis vai raksts» šī monētas puse tiek dēvēta arī par «sievieti». Šās žargona iesaukas izcelsme nav zināma, tāpēc Dikenss izsakās, it kā Džingls pūķi tā nosaucis «aiz pieklājības».

13 - Aleksandrs Selkirks - angļu matrozis, skots, kas mitinājies vientulībā uz neapdzīvotās Huana Fernandeca saliņas Klusajā okeānā. Uz šās saliņas, kas atradās četrsimt kilometru no Čīles, viņu, par kādu pārkāpumu sodīdams, izsēdinājis kuģa «Piecas ostas» kapteinis, un viņš tur nodzīvojis no 1704. līdz 1709. gadam, Kad viņu no turienes aizveda kāds garām braucošs kuģis. Šā kuģa kapteiņa Vuda Rodžersa kuģa žurnāls publicēts 1712. gadā; tas noderēja par sižeta avotu Defo romānam «Robinsons Krūzo», kā arī franču beletrista H. Sentina romānam «Viens!» (1857. g.).

14 - Neguss - dzēriens, kas sastāv no karsēta portvīna ar cukuru un citronu.

15 - Pita forts - kāds no Četemas pilsētiņas nocietinājumiem (Temzas pietekas Medvejas labajā krastā), kur vēlāk tika izbūvēta viena no Anglijas galvenajām militārajām bāzēm.

Misters Pikviks bija izjutis zināmas bažas par savu divu draugu neparasto prombūtni, un viņu noslēpumainā izturēšanās visā rīta cēlienā šīs bažas nekādā ziņā nesamazināja. Tādēļ viņš priecīgāk nekā parasti piecēlās, lai tos atkal apsveiktu, kad tie atgriezās, un ar lielāku interesi nekā parasti apjautājās, kas tos atturējis no viņa sabiedrības. Atbildot uz viņa jautājumiem šajā sakarā, misters Snodgrass jau gribēja sniegt vēsturisku pārskatu par notikumiem, kas nupat attēloti, taču pēkšņi aprāvās, ievērodams, ka istabā atrodas ne tikai misters Tapmens un viņu vakardienas karietes biedrs, bet vēl kāds cits tikpat neparasta izskata svešinieks. Pēc izskata spriežot, tas bija rūpju nomākts cilvēks, kura dzeltenbālo seju un dziļi iegrimušās acis vēl uzkrītošākas, nekā daba tās radījusi, padarīja taisnie, melnie mati, kas krita uz sejas.