Karloss Kastaņeda - Atsevišķā realitāte

—Tu nobijies un aizbēgi tāpēc, ka sajuties velnišķīgi svarīgs, — viņš teica, paskaidrojot manu aiziešanu. — Svarīguma sajūta pada­ra cilvēku smagu, neveiklu un pašapmierinātu. Bet, lai kļūtu par zi­nāšanu cilvēku, jābūt vieglam un plūstošam.

Mana otrā apmācības cikla laikā dons Huans pielika īpašas pū­les, lai iemācītu mani "redzēt". Acīmredzot viņa zināšanu sistēma ļāva semantiski ( *pēc nozīmes (Red.)) izšķirt "skatīšanos" un "redzēšanu" (looking vs seeing) kā divus atšķirīgus uztveres veidus. "Skatīšanās" nozīmē to parasto veidu, kādā mēs esam pieraduši uztvert pasauli, turpretim "redzēšana" nozīmē sarežģītu procesu, pateicoties kuram zināšanu cilvēks nepastarpināti uztver pasaules lietu dziļāko "būtību".

Lai atspoguļotu sarežģīto mācību procesu lasītājam viegli uz­tveramā formā, es saīsināju garos dialogus un izrediģēju savus sā­kotnējos lauka pierakstus. Esmu pilnīgi pārliecināts pat to, ka mans notikumu atstāsts neizmainīja dona Huana pamācību patieso jēgu. Mana redaktora darba mērķis bija, saglabājot sarunu dabisko norisi un maksimāli atspoguļojot notikumu iekšējo psiholoģisko saturu, ar reportāžas līdzekļiem atklāt lasītājam visu apmācības procesa dra­matismu un spriedzi. Katra nodaļa veltīta vienai dona Huana "mācī­bu stundai", kuras viņš, kā likums, mēdza apraut pusvārdā; tālab katras nodaļas dramatiskā izskaņa nebūt nav mans literārais izgud­rojums, bet gan dona Huana apmācību manieres raksturīga iezīme. Droši vien uz to tika balstīts mnemoniskais (*Tas, kas palielina atmiņas apjomu, atvieglo iegaumēšanu.(red.)) paņēmiens, kas palī­dzēja man saglabāt atmiņā šo mācību stundu dramatismu un no­zīmību.

Taču, lai mana reportāža kļūtu patiesi pārliecinoša un saprota­ma, nepieciešami daži paskaidrojumi; šai sakarā es gribētu izskaid­rot, manuprāt, nozīmīgākās pamatidejas jeb pamatjēdzienus. To iz­vēle ir cieši saistīta ar manu interesi par sociālajām zinātnēm. Pilnīgi iespējams, ka kāds cits, citu mērķu vadīts, izvēlētos jēdzienus, kas kardināli atšķirtos no manis izvēlētajiem.

Otrā mācību cikla laikā dons Huans centās mani pārliecināt, ka smēķējamā maisījuma pielietošana ir "redzēšanas" priekšnosacījums. Tāpēc man bija jāpīpē pēc iespējas biežāk.

— Tikai dūmiņš tev var dot nepieciešamo ātrumu, lai notvertu gaistošās pasaules atspulgu, — viņš mēdza teikt.

Ar psihotropā maisījuma palīdzību viņš izraisīja manī noteik­tus neparastās realitātes stāvokļus. Galvenais šajos stāvokļos — viņu saistībā ar to, ko darīja dons Huans, — bija to absolūtā "ne­atbilstība", jo viss šajos stāvokļos uztvertais nebija aptverams un interpretējams ar mūsu ikdienas pasaules apraksta līdzekļiem. Ci­tiem vārdiem sakot, šī neatbilstība sāka graut manu pasaules uz­skata kopainu.

Dons Huans izmantoja šo neparastās realitātes stāvokļu neat­bilstību, lai iepazīstinātu mani ar jauniem "jēdzienisku vienību" ko­pumiem. Tās visas kā atsevišķi elementi raksturīgas tai zināšanu sis­tēmai, kuru man centās iemācīt dons Huans. Par jēdzieniskām vie­nībām es tās nosaucu tāpēc, ka tās bija sensoro (*Šeit ar sajūtam saistīto(red.)) datu un to inter­pretāciju bāzes konglomerāti, uz kuriem tiek balstīti jau krietni vien sarežģītāki jēdzieni. Viena no šādām jēdzieniskām vienībām ir, pie­mēram, psihotropā maisījuma fizioloģiskā efekta izpratnes veids. Tas izraisa ķermeņa notirpumu un kustību kontroles zudumu, un tas do­na Huana sistēmā tika interpretēts kā dūmiņa veikta darbība, kurš šajā gadījumā figurēja kā sabiedrotais (ally), kas palīdzēja "atbrī­voties no praktizējošā cilvēka ķermeņa".

Jēdzieniskās vienības apvienojās īpašā veidā, un katra šādi ra­dīta grupa formēja to, ko es nosaucu par "saprātīgo interpretāciju". Skaidri redzams, ka maģijā ir bezgalīgi daudz saprātīgo interpretā­ciju iespēju, kuras magam jāiemācās pārvaldīt. Mūsu ikdienas dzīvē mēs saskaramies ar bezgalīgi daudzām saprātīgām interpretācijām, kas raksturīgas mūsu ierastajam pasaules aprakstam. Kā vienkāršu piemēru var minēt nepatvaļīgu interpretāciju jēdziena "istaba" vei­dā. Ikdienā mums nebūt nav nepieciešams katrreiz interpretēt struktūru, kuru mēs saprotam ar vārdu "istaba". Mēs esam iemācījušies uztvert to kā noteiktu veselumu; istaba šajā gadījumā ir saprātīga interpretācija, jo tai brīdī, kad mēs to pieņemam, mēs kaut kādā veidā apzināmies visus elementus, kas ietilpst šīs struktūras sastāvā. Citiem vārdiem sakot, saprātīgo interpretāciju sistēma ir process, ar kura palīdzību praktizējošais apzinās visas jēdzieniskās vienības, kas nepieciešamas secinājumu, spriedumu, pieņēmumu u.tml. izdarīša­nai visās ar viņa aktivitāti saistītajās situācijās.

Ar jēdzienu "praktizējošais" es saprotu jebkuru cilvēku ar adek­vātām zināšanām par visām vai gandrīz visām jēdzieniskajām vienī­bām, kas ietilpst konkrētā saprātīgo interpretāciju sistēmā. Dons Huans bija praktizējošais jeb mags, kas zināja visas savas maģiskās prakses stadijas.

Kā praktizējošais viņš centās padarīt man pieejamu savu sa­prātīgo interpretāciju sistēmu. Šajā konkrētajā gadījumā tas bija tas pats, it kā viņš ievestu mani jaunā sociālā sfērā ar tai raksturīgiem jauniem sajūtu interpretācijas veidiem.

Es šeit biju "svešais", jo nespēju saprātīgi un adekvāti interpre­tēt maģijas jēdzieniskās vienības.

Lai izskaidrotu savu sistēmu, dona Huana kā praktizējošā uz­devums bija sagraut to pārliecību, kas man bija kopēja ar visiem pārējiem—pārliecību par mūsu "vispārierastā" pasaules apraksta galējo un nemainīgo raksturu. Ar psihotropo augu palīdzību un pras­mīgi liekot kontaktēties ar man svešu sistēmu, viņam izdevās parādīt, ka mans pasaules skatījums nebūt nav galīgs, bet gan tikai viena no iespējamajām interpretācijām. Tas neskaidrais fenomens, kuru mēs saucam par maģiju, Amerikas indiāņiem gadu tūkstošiem ilgi bija nopietna un neapšaubāma prakse, kas pēc savas nozīmības pielīdzināma mūsu zinātnei. Mums tā tik grūti izprotama tāpēc, ka operē ar mums nezināmām jēdzieniskām vienībām.

* * *

Reiz dons Huans man teica, ka zināšanu cilvēkam piemīt dažā­das tieksmes. Es palūdzu man to izskaidrot.

— Man piemīt tieksme uz redzēšanu (seeing), — viņš teica.

— Ko tu ar to gribi teikt?

— Man patīk redzēt, — viņš teica, — tāpēc ka tikai ar redzē­šanas palīdzību zināšanu cilvēks var zināt.

— Bet ko tad tu redzi? —Visu.

— Bet es arī redzu visu, lai gan neesmu zināšanu cilvēks.

— Nē tu neredzi?

— Es uzskatu, ka redzu.

— Nē, taču, ka es tev to saku.

— Kāpēc tev tā šķiet, don Huan?

— Tu tikai skaties uz lietu virsmu.

— Tu gribi teikt, ka katrs zināšanu cilvēks patiešām redz cauri visam tam, uz ko viņš skatās?

— Nē, es biju domājis pavisam ko citu. Es teicu, ka zināšanu cilvēkam piemīt dažādas tieksmes. Es redzu un zinu; citi dara kaut ko savu.

— Piemēram, ko?

— Nu, kaut vai Sakateka; viņš ir zināšanu cilvēks, un viņam piemīt tieksme uz dejošanu. Tāpēc viņš dejo un zina.

— Tātad zināšanu cilvēkam piemīt tieksme kaut ko darīt, lai zinātu?

— Jā, tieši tā.

— Bet kā gan deja var palīdzēt Sakatekam zināt?

— Var teikt, ka Sakateka dejo ar visu, kas viņam ir.

— Vai viņš dejo tāpat kā es? Es gribu teikt — tā, kā vispār mēdz dejot?