• Пожаловаться

MARKS TVENS: KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ

Здесь есть возможность читать онлайн «MARKS TVENS: KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: Rīga, год выпуска: 1976, категория: Историческая проза / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

MARKS TVENS KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ

KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

MARKS TVENS KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ izdevniecība «Liesma» Rīga 1976 Mark Ttvain A CONNECTICUT YANKEE iN KING ARTHUR'S COURT Moscow 1955 No angļu valodas tulkojusi Vizma Belševica Mākslinieks Arvids Jēgers Tulkojums latviešu valodā, «Liesma», 1976

MARKS TVENS: другие книги автора


Кто написал KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Ka tāds vīrs kā es vienmēr bijis cīņas gara . pilns — skaidrs bez liekiem vārdiem. Un ar diviem tūkstošiem i rupju tēvaiņu tādam vīram, protams, bija kur izvērsties. Man jau nu noteikti. Beidzot es uzrāvos īstajam un da­būju, kas man pienācās. Noskaidrodami kādu nesapraša- nos ar vīru, ko dēvēja par Herkulesu, mēs argumentējām ar laužņiem. Viņš izsita mani no strīpas ar tādu bliezienu pa pauri, ka visi mana galvaskausa kauliņi šķita izlecam no eņģēm un ar varenu brīkšķi samaināmies vietām. Tad pasaule nobruka tumsā, neko es vairs nejutu un neko vairs neapzinājos — vismaz uz laiku.

Atjēdzies redzēju, ka sēžu zem ozola zaļā zālē un apkārt plešas skaista lauku ainava, kas pieder gandrīz vai man ļ vienam pašam. Es saku, gandrīz, jo tepat uz zirga sēdēja kāds zellis un skatījās lejā uz mani — un šis zellis šķitās nupat izkāpis no bilžu grāmatas. No galvas līdz kājām viņš bija iekalts senlaicīgās bruņās, galvā viņam bija bleķa spainis ar divām iegrieztām acu spraugām, vēl vi­ņam bija vairogs, zobens un milzīgs pīķis; zirgs ari bija

bruņots, pār pieri tam slējās ass tērauda rags, un lielisks vatētai segai līdzīgs zaļi sarkana zīda pārklājs sniedzās gandrīz līdz zemei.

—   Esi gatavs, cēlo bruņiniek? — jautāja šis zellis.

—  Gatavs? Kam gatavs?

—   Krustot zobiņus par lēņiem, dāmu vai par …

—   Ko jūs man piesienaties? — es atcirtu. — Lasieties atpakaļ uz savu cirku, vai arī es uzdošu jūs policijai!

Ko nu darīja šis vīrs, ja neatkāpās kādus divsimt jardus un nedrāzās man virsū pilnos aulekšos, noliecis savu bleķa spaini gandrīz pie zirga kakla un izslējis uz priekšu garo pīķi? Es redzēju, ka viņš to lietu ņem nopietni, un uzspēros kokā, pirms viņš bija klāt.

Viņš pasludināja, ka tagad es esot viņa īpašums, viņa ieroču gūsteknis. Pīķis bija spēcīgs arguments un visas stāvokļa priekšrocības arī viņa pusē — tāpēc es nospriedu, ka labāk rīkoties pa viņa prātam. Mēs vienojāmies, ka es iešu viņam līdzi un viņš mani neaiztiks. Nokāpu no koka, un mēs devāmies ceļā, es turējos blakus zirgam. Mēs gā­jām it omulīgi pa klajumiem un pāri strautiņiem, kādus es neatcerējos jebkad redzējis — kas mani ne mazums mulsi­nāja un pārsteidza —, bet vēl arvien nebija ne zīmes no cirka. Tad es atmetu cirka ideju un nospriedu, ka viņš ir no trakonama. Bet nekur nemanīja arī trakonamu — tā ka es, var sacīt, vairs nezināju, ko domāt. Es pavaicāju viņam, cik tālu mēs vēl esam no Hartfordas. Viņš atbil­dēja, ka tādu vietu neesot dzirdējis, ko es noturēju par > meliem, bet nolēmu neiebilst. Pēc kādas stundas mēs ierau­dzījām tālu ielejā pie līkumotas upes snaužam pilsētu un pāri tai kalnā milzīgu, pelēku cietoksni ar torņiem un zo­bainām sienām — arī kaut ko tādu līdz šim biju redzējis vienīgi bilžu grāmatās.

—   Bridžporta? — es jautāju, rādīdams ar roku.

—   Kamelota, — atteica viņš.

Mans svešinieks maz pamazām samiegojās. Pieķēris sevi i1 snaudienā un pasmaidījis savu aizkustinošo, senatnīgo smaidu, viņš sacīja!

—   Jūtu, ka nespēšu vairs stāstīt tālāk, bet man viss ir pierakstīts, ja gribat, nāciet, es jums iedošu, varēsiet pa­lasīt.

Sava istabā viņš teica: — No sākuma es rakstīju dienas­grāmatu, vēlāk, pēc ilgiem gadiem, pārstrādāju savu die­nasgrāmatu stāstā. Cik bezgala sen tas bija!

Viņš pasniedza man rokrakstu un parādīja vietu, no kuras jāsāk.

—  No šejienes … to iepriekšējo es jums jau izstāstīju .. * Nu viņš jau bija pa pusei aizmidzis. Pa durvīm izejot,

es vēl dzirdēju viņu miegaini nomurminām:

—   Miers jūsu atdusai, gaišo ser!

Es nosēdos pie kamīna un aplūkoju dārgo ieguvumu. Pirmā daja — biezākais žūksnis — bija no vecuma sadzel­tējis pergaments. Apskatījis loksni ciešāk, es atklāju, ka tas ir palimpsests. Zem jeņķa stāsta vecajām, padzisuša- jām rindām varēja samanīt vēl vecāku un miglaināku rakstījumu — latīņu vārdus un teikumus, acīmredzot kā­dās senas klostera'leģendas fragmentus. Es pāršķīru sve­šinieka norādīto lappusi un sāku lasīt.

STĀSTS PAR PAZUDUŠO ZEMI

Kamelota

Фото

I NODAĻA

Kamelota

… Kamelota … — es klu­sībā atkārtoju. — Neliekas gan, ka

būtu dzirdējis. Droši vien trakonama nosaukums.

Tā bija maiga, rāma vasaras ainava, skaista kā sapnis un tuksnesīga kā svētdiena. Gaiss bija pilns puķu smar­žas, kukaiņu sanoņas un putnu vīterošanas, bet nekur neredzēja kādu ejam vai braucam, nekur nekas nenotika, nebija ne dzīvības zīmes. Mūsu ceļš bija līkumota taka ar iemītām pakavu pēdām, tikai vietumis zālē gar takas malām varēja samanīt riteņu sliedes — riteņu stīpas, likās, bija apmēram plaukstas platumā.

Tad uz takas parādījās mazs meitēns, ap gadiem desmit, ar zeltainām cirtām, kas pludot pludoja pār pleciem. Galvā viņai bija sarkanu magoņu vainadziņš. Un patiesi — visjaukākā rota, kādu man gadījies redzēt. Domās nogri­musi, viņa laiski nāca mums pretim pa taku, miers sta­roja viņas nevainīgajā sejiņā. Cirkavīrs nepievērsa meite­nei ne mazāko uzmanību, liekas, pat nemaz nepaskatījās.

Ari meiteni ne drusciņas nepārsteidza mana ceļa biedra fantastiskais ietērps, it kā viņa tādas bruņas redzētu katru mīļu dienu. Viņa gāja garām mums vienaldzīgi, kā divām govīm, bet tad viņa nejauši pamanīja mani un — vai dieniņ! Meitenes rokas pasviedās gaisā, žoklis atkārās, acis pārbīlī iepletās — viņa bija sastingusi ziņkārē un šausmās. Meitene blenza uz mums, kā zemē iemieta, ka­mēr mēs nogriezāmies aiz meža stūra, un viņa pazuda manam skatienam. Ka viņu tā pārsteidzu es, nevis tas otrais, bija pāri manai saprašanai. Un tas, ka par apbrīnas cienīgu viņa uzskatīja manu ārieni, pilnīgi ignorējot savu gleznainumu, arī likās pēc gluži neizskaidrojamas augst­sirdības — bērni nav tik augstsirdīgi. Te bija par ko pa­lauzīt galvu. Es gāju savu ceļu kā sapnī.

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Отзывы о книге «KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ»

Обсуждение, отзывы о книге «KONEKTIKUTAS JEŅĶIS KARAĻA ARTURA GALMĀ» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.