ALEKSANDRS PUŠKINS: PUGAČOVA SACELŠANAS VĒSTURE KRITIKA UN PUBLICISTIKA VĒSTULES

[2] sakarā ar laupītāju Pugačovu, kuram nav ne tieša, ne ari netieša sakara ar de Tota kgu, troksni ceļ vienīgi avīzes. Liel­gabali, ko lej viens no viņiem, man nozīmē tikpat, cik tas, ko dara otrs. Tomēr de Pugačova kungam un de Tota kungam ir kopējs tas, ka viens no dienas dienā vij sev kaņepāju valgu, bet otrs ik mirkli riskē iemantot zīda auklu. (Franču va/.)

[3] sis ziņojums, kura kopiju atradu Orenburgas robežapsardzes komisijas aihīva dokumentos, ir tas pats, par kuru Ričkovs runā savā Topogrāfijā; taču viņš Rukavišņikovu dēvē par Krašeņiņikovu. Vairāki Urālu iedzīvotāji, uz kuru izteikumiem var pajauties, man apgalvoja, ka atamanam bijuši abi minētie uzvārdi. Ļevšins.

[4] sā ziņojuma norakstu arī atradu Orenburgas robežapsardzības komi­sijas arhīvā. Ļevšins.

[5] par šā žurnāla norakstu, kā arī par citām ziņām, uz kurām balstās da|a no šā apcerējuma, esmu pateicību parādā dažiem Urālu karaspēka ierēd­ņiem. Ļevšins.

[6] tatāru ģenealoģijas vēsture, II da[a, 2. nodala, tāpat IX da]a, 9. no­dala. Ļevšins.

[7] histoire des huns et des Tat., liv. 19, chap. 2. Ļevšins.

[8] tālāk redzēsim, kad Jaikas upe ieguvusi Urālas nosaukumu. Ļevšins.

[9] ziņas par urālu karaspēku, kas ievietotas Ričkova Orenburgas vēsturē, pēc viņa paša vārdiem, savāktas 1744. gadā, bet tās, ko viņš ievietojis savā Topogrāfijā, iegūtas 1748. gadā. Ļevšins.

[10] skat. 1762. gada ikmēneša rakstus un tulkojumus, augusta mēnesi. Ļevšins.

9 — 1028

[11] piem., 1809. gadā Astraliaņas guberņas saimnieciskajā aprakstā; «Sin otečestva», 1821. gada, 29. burtnīcā u. c. Ļevšins.

[12] karamzina kga krievijas vēsture, 5. sējums, 144. !pp. Ļevšins.

[13] ričkova paša vārdi jau minētās Topogrāfijas 2. nodaļā. Ļevšins.

[14] jau minētā karamzina kga Vēsture, 8. sējums, 222. lpp. Ļevšins.

[15] skat. krievu valsts vēsturi, 6. sējuma 495. piezīmi. Ļevšins.

[16] rakstā «par kazaku aizsākumu un izcelšanos». Raksti un tulkojumi, 1760. gads. Ļevšins.

131

[17] Ņeplujeva ziņojums un Akutina žurnāls.

[18] pēc vecu ļaužu nostāstiem, senāk Urālas upē zivju bijis tik daudz, ka tacis no to spiediena reizēm salūzis un zivis dzītas atpakaļ ar lielgabala šāvieniem no krasta.

[19] Šādas vietas te dēvē par aplēģeriem, un tās liek nolūkotas rudenī pēc zivju daudzuma, jo zivis, apmetušās tur pārziemot, saules lēkta un rieta laikā parādās virs ūdens.

[20] tas tāpēc, ka zivis šai laikā izraudzījušās vietu ziemošanai.

[21] katram kazakam šīs zvejas laikā ir strādnieks. Par pusotra vai divu mēnešu darbu tam pienākas 70 līdz 100 rubļu.

[22] džungārijā Ķīna uztur ne vairāk par 35 000 viru lielu apsardzes kara­spēku, kas izvietots gar trim ceļiem: no Kašgaras līdz Holščai, no Iļas līdz Barejuļai un no Cugučakas līdz Uļasutajai — ne mazāk kā 7000 verstu ga­rumā; tāpēc ķiniešu robežapsardzes priekšniecība nevarēja mierīgi skatīties uz Volgas kalmiku tuvošanos.

[23] skat. Ļevšina kga aprakstu «Ordu un stepju kirgīzi kaisaki», II d., 256. Ipp.

[24] tā ķīniešu valdībai ziņoja Ubašt un pārējie kņazi. Grāmatiņā «Si-jui- Viņ-czaņ-lu» no Krievijas izbēgušo kalmiku skaits palielināts. Sī kļūda ra­dusies tādēļ, ka minētās grāmatiņas sacerētājs savas piezīmes rakstījis pēc vienkāršo kalmiku izteikumiem. Skat. Džung. un Austr. Turkest. aprakstu, 186. un tāl. Ipp.

[25] Ķīpā jeb kastē ir 36 ķieģeļi jeb plāksnes tējas, no kurām katra sver apmēram 3'fa mārc.

JO — 1028

[26] par bjazu Turkestānā dēvē baltu kokvilnas audumu, kas mēdz būt nevienāda lieluma gabalos.

[27] Austrumturkestānā, dienvidaustrumos no Ilas.

[28] skat. kriev. piln. lik. krāj., XXIII s., Nr. 16937.

147

[29] oriģinajteksls franču valoda.

[30] skat. komentārus. Red.

[31] skat. komentārus. Red.

* Reinsdorps te nepieskaita baškīrus.

[32] oriģinālteksts vācu valodā.

[33] viņa ķeizariskas augstības.

[34] dūru cīkstoņu lietots apzīmējums, vardu sakot, zvēliens pa žokļiem.

[35] r. a. košeļevs, vēlāk virshofmeistars.

[36] oriģināls franču vai.

[37] benjamina bergmana Nomadu klejojumus utt. (vācu vai.).

[38] teksta oriģināls franču vai.

[39] pēc citu aculiecinieku izteikumiem, Perfiļjevs uz ešafota aiz šausmām ripdullis; viņa nejutlgumu varēja uztvert arī kā vienaldzību.

[40] viņš dzimis 1752. gada 9. maijā.

[41] Ņekrasova laikabiedrs, Mazepas līdzgaitnieks nodevējs Orļiks, tad vēl bija dzīvs un brauca šurp no Benderiem, lai pierunātu savus senos biedrus.

227

[42] loksnēs (lat. vai).

[43] piemēram: «Tikumiskajai pasaulei, tāpat kā fiziskajai, ir savi fenomeni, kas spēj iedvest šausmas katram ziņkārajam, kurš iedrošinās tos izpētīt. Ja ticam filozofiem, ka cilvēks sastāv no divām stihijām — labuma un ļaunuma, tad Jemeļka Pugačovs neapšaubāmi pieder pie retām parādībām, pie necilvēkiem, kas nav dzimuši pēc dabas likumiem, tādēļ ka viņa raksturā nebija ne mazākās dzirkstelītes labā, tā pirmsākuma krietnumam, tā dvēselīguma, kas atšķir saprātīgu būtni no nesaprātīga dzīvnieka. Šā ļaundara dzīves stāsts var pārsteigt pat izvirtuli un izraisīt riebumu visīstākajos laupītājos un slepkavās. Reizē tas pierāda, cik zemu spēj krist cilvēks un kāds ellišķīgs ļaunums var pārņemt viņa sirdi. Ja Pugačova ļaundarība būtu kaut mazliet apšaubāma, es ar prieku izplēstu šo lappusi no sava apcerējuma.»

[44] ……………. manā dzimtajā zemē

Ir tūkstoši žurnālu, bet grāmatas nevienas. Piekrītu pēdējam puspantam.

[45] sacerēja trioletus, sekmēja balādes uzplaukumu. (Franču vai.)

[46] vismaz tulkojumā, kas ievietots žurnālā «Sin otečestva». Mums nebija izdevības redzēt franču oriģinālu.

[47] interesanti redzēt, cik smalki Tredjakovskis zobojas par Lo­monosova slāviskumiem, cik augstprātīgi viņš tam ieteic pārņemt krietnas sabiedrības izteikumu vieglumu un eleganci! Bet apbrī­nojami, ka Sumarokovs ļoti pareizi izsacījis kādā puspantā dzej­nieka Lomonosova patieso vērtību:

Oh Haixmx crpan MaAtrepS, oh ElHHAapy noAo6eH!

Enlin Malherbe vint, et, le premier en France, etc 1 Beidzot radās Malerbs un, pirmais Francijā, utt. (Franču vai.)

17 — 1028

[48] eiropeiska civilizācijā (franču vai.).

[49] naivitāte, labsirdība (franču vai).

[50] vireleja (franču vai.).

[51] sāņus teiktais (latīņu vai.).

[52] viens nevainojams sonets ir garas poēmas vērts. (Franču vai.)

[53] un bijīgi skūpsta akmeņus tavu tempļu priekšā. (Fianču vai.)

[54] govs (iranču vai.).

[55] ar divām atskaņām rotāta asprātība. (Franču vai.)

[56] konstitucionālā (avīze), dienas laikraksts.

[57] viņš runā un dara tikai to, ko viņam raksta priekšā utt. (Franču vai.)

[58] pārsātinātie (franču vai.).

[59] obligāts noteikums (latīņu vai.).

[60] oriģināls franču valodā.

[61] tas ir rūpīgs darbs. (Fianču vai.)

30 - 1028 305

[62] ir vienaldzīgi (franču vai).

[63] bet es jums apgalvoju, ka mana dzeja ir ļoti laba. (Franču vai.)

[64] atdzejojusi vizma Belševica.

[65] atdzejojis jūlijs Vanags.