Matīss Kaudzīte - Jaunie mērnieku laiki

5) daudz lietoti atgriezeniskie darbības vārdi — apmeklējaties, ka autiņi (lakatiņi) viegli paķerami, skolotāja domājās sajūtot, tu domā- jles būt, saruna pabeidzās, nedabūja saklausīties, ar grūtumiem jāap­rodas, uzturēties 'sevi uzturēt'; bet dažiem tradicionāli atgriezeniska­jiem verbiem attiecīgās galotnes trūkst — labi iepatika, uzņemt darbus;

6) īpatnējas divdabju formas: a) ar izskaņām -ams, -dams — man no stāstiem atminams, nebūtu spējams bijis atrast, drīkstams, nekas nav tā mīlams.. un., nidams, nemirstama dvēsele, nākamu ceturt­dienu, kur stāvams dievgaldniekiem, man ticis zināms, lieta nāks kustināma, nekas nevarēs būt panākams, cik blj varams, no vēlāk at­vedamiem, tur būdamie, visur klātbūdams 'visur klātesošs', īgnā prātā būdamai, atbildēja tuvumā būdamā.. Plieņu saimniece par pirkamiem lieciniekiem; b) divdabji ar -am un -ot personu formu vietā — domāja iespēju esam 'domāja, ka ir iespējams', es gribētu vēlam jūs, sajutās esot, sajuzdamies esot izveicīgāki rikotājies ar zobenu-, c) daži īpatnēji divdabju lietojumi — nav vis esus 'nav vis bijis', esošam 'esot', skaidrā galvā esoši, nevainotā nevainojamā';

7) no vārddarināšanas v(»dok|a vērojamas a) celmu svārstības — balodams, brīnoties, čāpāt, ?'.*āt, gāzuļoties, ģenģerot, iztukšities, kau- llšanās, sanaidēties, pabrīnoties, izgudrēt; b) 3, konjugācijas verbiem svārstības -īt un -ināt lietošanā — izbāzities par augstākiem 'iemanī­ties augstākos amatos', iztaisinājusi gultiņu, kūjinātos laukā, skaus- tlšanās 'apskaušanās', 'āpināt, apšķebēties, ieaudzēt, papildīt; c) atva­sinājuma pamatā cita saknes forma — saspraustu, izsprausties no iepiņķējuma 'izspraukties', saroclties 'sarokoties';

8) tradicionālo priedēkļu vietā: a) atšķirīgi — aizmaksāt 'samaksāt', aizsniegt, apņemšot 'noņemšot', dadot klāt 'piedot klāt', iedabūjis 'sa­dabūjis', iekaitināts, iespēja 'paspēja', izmantot no bērna naudu 'iemantot bērna naudu', jāizsteidz 'jāsasteidz', noderējies 'saderējis', noejot 'aizejot', noņemt 'paņemt', nostājušies nākt 'pārstājuši nākt', pabeigusies, 'izbeigusies', pabeidzās 'nobeidzās', padabūt 'sadabūt', pa­paudis 'izpaudis', pasniedzams 'sasniedzams', pavēlēja draudzi 'novē­lēja draudzi', pavieglināt 'atvieglināt', piepildīt (pavēles) 'izpildīt', piesniedzams 'sasniedzams', abi pietika ar vienu 'iztika ar vienu', sa­mesties stenderē 'aizmesties stenderē', sasmieties 'pasmieties', uz­ģērbties 'apģērbties', uzjauties 'paļauties', uzrādīt., uz to 'norādīt', uzvirzījās un uzgrozījās pēc vajadzības 'ievirzījās un iegrozījās'; b) bez- priedēkļa formas — kustināts 'aizkustināts', likt prast 'saprast', kā protams 'kā saprotams', nebūtu spējams 'nebūtu iespējams', neturējās kā draugs 'neizturējās kā draugs', vēlēs 'pavēlēs'; c) formas ar «lie­kiem» priedēkļiem — man apsmiesies 'smiesies', izgādāšu 'gādāšu, rū­pēšos', nomest mieru no darbiem 'mest mieru darbiem', pametās par kurinātājiem 'metās par kurinātājiem', paturpināja 'turpināja', saprata 'prata', sajutās 'jutās'; 9) vērojama atšķirīga rekcija. Visbiežāk sa­stopams ģenitīvs (aiz darbības vārdiem, kas literārajā valodā prasa citu locījumu) — kāju neāva, pirts.. atdzisināt, neatstās vistu kūts, dabūt pāra govu, savas nabadzības nedošu, gaidi laika, lai neaizka­vētu drauga, savas daļas jāmeklē, drēbju nomērīt, nopaļāt palīdzības, pieteikt.. vajadzības, vajadzēs būt dalības-, reti nominatīvs datīva vietā — esi apnikusi.. dzīvot-, datīvs — uzticētai naudai aiztikt, es jums neaiztikšu, man.. nemīl-, akuzatīvs — ko ļāva notikt.

IPATNEJAKO VĀRDU SKAIDROJUMS

aika — nicinājuma izteikšanai — aklaisl, aitietis — aita, aizbil- denības labad — aizbildināšanas dēļ, attaisnošanas dēļ, aizkārtne — priekškaramā atslēga, aizkurkt — ilgi, monotoni runājot, kādu aizru­nāt, šeit: uzlaist nelaimi, aizķert — sastapt, satikt mājās, aizliegties — noliegt ko, atteikties no kā, aizmirkšts — aizmiegts, aiz to — tāpēc, aiztvert — aizstāt (mājās u. tml.), sastapt, aprika — pilna rika, aprinda — rinda, kas stāv lokā ap ko, apsperties — kļūt, apmesties (iespējams, jaundarinājums), apstāvis — apstāji, apstāšanās, apšu- tains vējš — ātrs, mainīgs vējš, ārpusējs — ārpuses, ārpusē esošs, astes zvaigzne — komēta, ass, pusass — malkas garuma mērs 1,12 m, astras — zirga astes astrs, atklātības amatā — sabiedriskā amatā, nevar atķert — nevar atminēt, izdomāt, atkurst — atsaukties, at- plūds — plūdu beigas, atrasties — būt, atspirdzenigi — tā, lai at­spirgtu (autora jaunvārds), atstāties — atteikties, atšūbeņš — atmu­guriski, pār plecu (mest, sviest), atturpināt — atlikt, attālināt (autora jaundarinājums), (esmu) atvaļinājies — paņēmis atvaļinājumu, aiz­gājis no darba, atvēza — atvēziens, audzēt — audzināt, augsts (ve­cums) — liels (vecums), badīklis — smaili nodrāzts koks, badvei- dīgs — bada (uzturs) (autora jaundarinājums), baigu pilnā balsī — briesmu, baiļu pilnā balsi, bāreņu tiesa — iestāde, kuras aprūpē bija bāreņi u. c. sevi apgādāt nespējīgie, baroklis — barojamais, tas, kas jābaro, bezbēdīgā (steigā) — bezrūpīgā (steigā), bezmantieši — trū­cīgie, bezzemnieki (autora jaundarinājums), blāvas — asinsizplūdumi no sitieniem, blīnēt — glūnēt, lūrēt, cēls — stalts, iznesigs, graciozs, izcils, celties — sākties, rasties (par domām, valodām), cerene — iecerētā, līgava, uz visciešāko — uz vislabāko, pamatīgāko, cilpada- tas — tamboradatas, citiem laikiem — citā reizē, čagans — veikls, apsviedīgs, daudzināt (kamēr sadaudzina) — runāt (kamēr piesauc, pierunā kaut ko), dienu stāvētājs — dieninieks, dežurants, dieveris — vīra brālis, dīkts — skaļš, spalgs, (no sevis) domāt — (pašam) do­māt, domājamais — gaidāmais, drīzumā (ierakstījusi) — ātrumā, ne­padomājot (Ierakstījusi), pie drīzumā — ātri, drīzi, dzelzszeme — dzelzsrūda, dziļjūtigs — dziļi Jūtošs (jaunvārds), dzimta, piederēt par dzimtu — dzimtsīpašums, dzīve — saimniecība, arī iedzīve, dzīvei' nieki — apakšīrnieki, dzīvība — dzīve, iedzīve, ēdmaņa — ēdamais, gādāt, gādāšana — rūpēties, aprūpe, gaisaviete — vieglprātīga sie­viete, gaišprātigs — ar gaišu prātu, gudrs (autora jaundarinājums), gāju zvaigzne — planēta, gargarētn — gari un plaši, grandīt — kra­tīt (pakratīt, sakratīt), griezties (prom) — šeit: doties prom, sagriez- ties grodumā — samesties likumā (no smaga darba), gudreniecigs — pārgudrs, gumdit — skubināt, steidzināt, gurstite — linu sauja, gūzma — kaut kas liels, šeit laikam: liela sieviete, iecilpošana — ievilināšana cilpā, iedaudzinājums — uzskats, ko pauž, daudzina, iedibināties — iedziļināties, nokļūt domas dzīlēs, iegāds — uzkrājums, iegātnis — vīrs, kas pāriet dzīvot sievastēva namā, ienīdēt — ienīst, ieradīts — iedzimts, iericiba — iekārta, iekārtojums (piemēram, istabā), iespēt (ko) — spēt izdarīt, paveikt ko, iespējigs — tāds, kam ir iespē­jas, varēšana, ietikt — ietilpt, ietiņāt — ietīt, iepīt, ik gadus — katru gadu, ikkurš — ikkatrs, ipašnieciba — īpašnieku slānis, Iskijs — His- kija, Bībeles personāžs, īslaicīgi — ātri, itin — gluži, it vai pavisam — pat pavisam, izbēdziens — bēgšana, izbēgšana, neizdaiļots — neiz­glītots, izgrandit — izkratīt (ko meklējot), izklaušinājums — nopra­tināšana, izmainīt (domas) — apmainīties (domām), izmanīgs — izveicīgs, veikls, izplatīt (vēdekli) — izplest (vēdekli), izpuķēt — izrotāt (ar puķēm), izslīkt (par acim) — izskatīt (acis), izspilgusē — izlepusi, izslaigu (gājiens) — polonēze, izsuņkēt — aprunāt, izsmiet, Izteiksmes — izteicieni, iztiņāties — šeit: izgrozīties, iztraucēt — iz­biedēt, likt satrūkties, iztraucējums — satrūkšanās, bailes, izvairibas — izvairīšanās, izveicnieks — izveicīgs cilvēks (autora jaunvārds), nav Izvedams — nav ieviešams, izžorlties — izstaipīties, izžāvāties, jāre — tracis, jārēšanās, jaunākā (laikā) — pēdējā (laikā), jēgties (pa sa­pulcēm) — ņemties, darboties, jel — vismaz, ježakas — koki, ko liek uz ragavām, lai tās būtu platākas, praviets Jona — Jonass, Bībeles personāžs, jūdēt — nomierināt, salabināt, jūkle — jūklis, jūkligs — juceklīgs, (ceļa) jūtis — (ceļu) krustojums, krustceles, ka (nedzir­dētu) — lai (nedzirdētu), darbos kā vārdos — gan darbos, gan vār­dos, kad — ka, kāddien — kādu dienu, kāju teka — kājceliņš, taka, kalnpus (elkoņa) — virs (elkoņa), kambaris — šeit: brāļu draudzes lūgšanu nams, kambaru tēvi — brāļu draudzes sludinātāji, sacītāji, kāpene — ziemas ceļā vietas uz ceļa, kur nokusis sniegs, kārības — kāre, iekāres, kārstīties apkārt (kam) — snaikstīties, mēģināt iegūt (ko), (sadabūt) kārtā — zivju murdā, katrs — kurš (no abiem), kaut kurš — kurš katrs, jebkurš, kerenkas — naudas zīmes, ko Krievijā lietoja pēc Februāra revolūcijas, klebikis — durvju kliņķis, kleņģis — slaists, knipeles — mežģīnes, kopgājēji — kopā ejošie, krāpniecigs — krāpnieka (svešinieks), nekrist (to darīt) — nepienākties, uz kris- tapi — uz pristavu, krujāties — gatavoties (uz kā iegūšanu), kuls — klona grīda, kurmēr — cik necik, kaut cik, kur — kurš, kura, kāds, kāda, (par sevi) kurš — katrs (atsevišķi), kurš (darbs darāms) — šis darbs darāms, labpatīkams — patīkams, labprātīgs — ar labu prātu, labprātību (lūgt) — pretī nākšanu (lūgt), lai (jāatdod) — kaut arī (jāatdod), lai… vai nē — vai… vai nē, lai… lai — kaut… kaut, uz laimes — paļauties uz gadījumu, (veseļošanās) laikmets — laiks, lānot —- nabagot, prasīdamam staigāt (autora jaunvārds), lēna (runāšana) — klusa runāšana, (neredzēta) lepnuma — (neredzēti) lepni, grezni, līdza (dzirdēt) — arī, tāpat, līdzi, līdzmājinieciba — līdzsaimnieki mājā (autora jaunvārds), lidzvedamais — līdzi veda­mais, liekšu — lieku, blakus, sāņus (darbus), lieliski — ļoti, likopi — salīgšana, līguma atzīmēšana, limbu (ježakas) — koki, ko liek uz ragavām vai ratiem, lingu lingām — līkumu līkumis, lūkot — uzrau­dzīt, pieskatīt, jaunumi — ļaundarības, ļēpis — sikspārnis, ļerdzīgi (cilvēki) — nepatīkami,' nejauki (cilvēki) (autora jaundarinājums), maigles — knaibles, mājniece — mājasmāte, mājotne — mājvieta, mārša — brāļa sieva, uz mata — tiešām, mazcieniba — necieņa, ma- zit — mazdrusciņ, (ne)mēgšana — (ne)mēģināšana ko darīt (autora jaundarinājums), melngalvīte — pavasara puķe, arī jāņa poga, migu- žas, miegužas — miega pūžņi, nemīl (par to runāt) — nav patīkami, nepatīk (par to runāt), nemīlēsies (dzert) — negribēsies (dzert), (mālu) mine — mālains, dubļains ceļš, nemisīgi — bez kļūdīšanās, (pa)misities — kļūdīties, modzēklis — spoks, nemost (nemož) — neprast, nesaprast, nagatēt — palaist nagus (autora jaundarinājums), nākt (pagalam) — būt (pagalam), naškinkūšu, neškiņķošu — nedāvi­nāšu, neaizbildināmi (apvainoti) — bez iespējām attaisnoties, nebē­dīgi — ar nevērību, bezrūpīgi, aiz nebēdības — aiz necieņas, pavi­sam… nedz kā — nedz… nedz, negantības (darbiem) — negantiem darbiem, (uz) neiespējamību — (uz ko) neiespējamu, kas nav iespē­jams, ne ilgi — ne pēc ilga laika, uz (arī: no) neizdevībām — uz neizdošanos, no neizdošanās, nekatrs — neviens no abiem, nekurā ziņā — nekādā ziņā, nespējnieks — nabags, nevesels — slims, nevie­nādība — nevienlīdzība, nievātnīgi — nievīgi, nievājoši, no vienas puses,. uz otru pusi — no vienas puses.. no otras puses, nodibi­nāts — noskaidrots, izdibināts, nodrūdzēt — nosalt, nokopt — no­vākt, sakārtot, nomaidit — nomīdīt, iezīmēt, (agri) nomirēja — (agri) nomirusi, jauna nomirusi, nosaucināt — nolādēt, (esot turama) no- slēptibā — (turot) noslēptu, nospaidigs — nomācošs, nospiedošs, no- spāres — nojume, līdz zemei nojumts jumts, pagaiji — pakūri, gai- iējošie gali, (apģērbu) pagali — novalkātu drēbju gabali, paguzu — sakumpis, uz paliekamu (laiku) — paliekoši, pamaz — pamazām, pa­ņēmiens — rindiņa, papirms — vispirms, papriekšu, par visārn lie­tām — galvenokārt, visam pāri, pārsaucējs — noliedzējs, pārsaucīgi — noliedzot iepriekšējo, pārsaukāt — norāt, likt atteikties, pārsaukums — pārmetums, arī: atteikšanās, pārspēcinieki — tie, kam ir pārspēks, pārsvars, pārtišs — tīši pārmērīgs, Pasilija — Sibīrija (senākā forma), (nāca) pasludinājums — (tika) pasludināts, pasmidit — pasmidināt, pasmīnēdams — pasmaidīdams, pašprātiba — paštaisnība, iedomība, pušskanis — patskanis, pašstāviba — patstāvība, pati — saimniece, sieva, (no) patiesības — patiess, patkulē — protokolā, paveidam — piemēram, pavēstīt — izsaukt ar pavēsti, pavisam — vispār, pavisu visam — pavisam, pēc — pēc tam, pie rindas — šeit: dienas kārtībā, pēclaikiem — nākošiem laikiem, piebāzišana — piekukuļošana, bez piedauzības (Izrunāties) — pieklājīgi (runāt), piedauzīgs — nekau­nīgs, nepieklājīgs, piedauzīga dzīves kārtība — šeit: prostitūcija, pie­laist — pievienot, pielaižams — pieļaujams, pierizgāt — piebāzt, pie­spējams — tāds, ko var pakļaut, pilnība — pilns apjoms, (netiks) pilnības — (nebūs) pilnā apjomā, pirmā galā — vispirms, pirmām galam — sākumam, pirmējais — iepriekšējais, pirmāk — iepriekš, pirmākā tiesība — pirmtiesības, plegznēt — miegaini gaidit, plēne — šeit: plāna drēbe, prast — saprast, noprast, prāti — domas, pretes­tība — pretošanās, priekšliekamā karote — ēdamkarote, puslīdz — daļēji, pušelnica — līdziedzīvotāja, pušelnieks — līdzsaimnieks, pūš- ļēgi — nastiņa, sainis (autora jaundarinājums), (visa) radība — šeit: (viss) esošais, pastāvošais, (ne)rādijās (apmierināms) — likās, ka nav nomierināms, rēgāties — šeit: raudzīties, ar acīm meklēties, arī snaikstīties, reižu reizēm — daudzreiz, riklis — rijīgs cilvēks, rin- kas — tirgus, rokas kambaris — pieliekamais kambaris, rokasmeita — kalpone, apkalpotāja, (rijas) rove — (rijas) krāsns virsējā daļa, sa- censonība — sāncensība, sacensonis — sāncensis, sacilkt — savilkt cilpā (autora jaundarinājums), sagrandīt — sabiedēt, satricināt, (no­spiestā) sajūtībā — juzdamies (nospiests), sainiošana — apsaimnie­košana, (kopā) salaist — apvienot, salaužņu blāķi — drupu kaudzes, blāķi, salīdzināt — samierināt, samanīties — sajusties, samērā (ar mūža īsumu) — samērojami, arī: lielā mērā, samērīgs (ar mācībām) — (izglītībai, zināšanām) atbilstošs, samērojams, samutēties — saskūp­stīties, sapratīgs — ar sapratni, izpratni, saprotamā (nozīmē) — zināmā (nozīmē), sastādāmās dajas — sastāvdaļas, (atbildi) sastā­dīt — (atbildi) dot, sagatavot, satiņāt — satīt, ietīt, satrinkt — sa­triekt, sadzīt, Saules valsts — Saules sistēma, savieši — savējie, savlabuma (jautājums) — sava labuma (jautājums), pašlabuma (jautājums), savalnes — bandas, savrups tīrums kalpam, savvaloda — nesaprotama, ari neskaidra valoda, (ņemt) savvaļīgi — (ņemt) patva­ļīgi, sēkāt — sēkt, smagi elpot, sekosi — tūlīt, uz pēdām, sekretē- riete — rakstvede, sekretāre (autora jaundarinājums), sēks — no­pļauta zāle, sievietišks (liktens) — sievietes (liktenis), sināta — se­nāts, sirdusirdldamies — stipri dusmodamies, skrebeligs — nevaldāms, ātrs, skriveriša — rakstvede, skurmis — kaudze, kopa, slaumains — nekopts, netīrs, slēpsna — paslēpies cilvēks, sniegties — šeit: tiekties, spaidonlgs — spiedīgs, nomācošs, spējams — iespējams, (rijas) spelte — (rijas) krāsns dibens, spiķis — spieķis, spirdzenlgs — at­spirdzinošs, stāvbāzām — stāvgrūdām, stāvoklis — katedra, tribīne, stāvu zvaigzne — zvaigzne, stebene — apaļš koks, šeit iron.: šautene, stiprs (mutes turētājs) — drošs, pārliecinošs, strejgabals — no saim­niecības atsevišķi esošs zemes gabals, stukalka — pļēgurs, svies­tene — saulpurene, šai — šajā, šaubīgi gaidīdams — ar šaubām gaidīdams, šurmigs — spēcīgs, enerģisks, tad — nu taču, tad taču, tādā ziņā — tādējādi, tai — tajā, tekatnis — četrus līdz piecus gadus vecs bērns, uz ticības — uzticoties, ar uzticēšanos, tiekams — iekams, kamēr vēl, tieseltiieclgs — ķildīgs, kašķīgs, tikpat ap .. kā ap — gan… gan, vienlīdz… kā, traucēk'āgs — 1) traucējošs, nepatīkams, 2) nemierīgs, ar pārtraukumiem (par rniegu), tūgoties — šeit laikam: gausties, (uztura) tukšibā — bez uztura, tukšiniecigs (puika) — tuk­šinieks puika, uzdoties — pieteikties, uzlūkot — uzraudzīt, uzmašas — īpaši, ar nolūku, (pie) uzprova — (uz) piemērīšanu, uzstādīt — uz­likt, uztrauktibas (lapa) — brīdinājuma (lapa), ar uztraucošām ziņām, uzturēties — sevi uzturēt, iztikt ar saviem līdzekļiem, vaļas stun­das — brīvās stundas, vaļenieki — vecāki cilvēki, kas nelīgst pastā­vīgā darbā, bet atstrādā dienas par uzturu, vadons — vadītājs, vajā­dams (bars) — vajājošs (bars), varkšķis — pļāpa, vasarnīca — va­saras kalpone, vairāk, nekā domāts un pat vēlēties — gribēts, kā ver- dots — kā vārīts, kā applaucēts, arī: uz karstām pēdām, vērot — ievērot, rūpēties, vienādi — vienmēr, (mantas izdalījums) pastāvēs vienāds — (mantas izdalīšana) būs vienmēr, vienkop — kopā, vienā vietā, vienkopiba — 1) kolektīvais īpašums, 2) kolektīvisms, vienko- pibā — kopus, kopīgi, vienkoplgi kopīgi, kolektīvi, vienkoplgs — kopējs, kolektīvs, vienpakaļ otras — vienu pēc otras, vienviet — kopā, vietējibā — uz vietas, pie vietējiem, vilcenlgs — tāds, kas vilcinās, (dara ko) vilcinādamies, arī (kas) novilcināts, vlldities — cerēt, do­māt (par precībām), (suņu) vilte — (suņu) bars, viņlaik — viņos laikos, viņlaudis, viņļaužu — kaimiņi, kaimiņu, virkšēt — švirkstēt, virslieta — galvenā lieta, galvenais jautājums, (kā kādu) virsnieku — (kā ko) virsējo, vadošo, virspilsēta — galvaspilsēta, visādi — visādos veidos, (tik) visai — (tik) ļoti, visgaligi — galīgi, arī: galu galā, visgallgs — galējais, viskopigs — kopīgs visiem, vispārējs, visnicenī' gāk — visnicinošāk, palika vispāri kluss — viscaur, visur, visapkārt, vispēdīgi — 1) paši pēdējie, 2) pašās beigās, vispusīgi — no visām pusēm, zaļokšņi — pilnā spēkā esoši (par cilvēku), zaļotāji — uz­dzīvotāji, tie zaļi dzīvo, zīmēt — domāt, zīmējoties — šeit: kas attie­cas, Zimsāns, Zimzans — Simšons, Bībeles personāžs, izcils stipri­nieks, zināmais — jau pazīstamais, pieminētais, žartot — jokoties, smieties, iļagans — neizveicīgs, lempīgs, žurme — spēks, enerģija.