Matīss Kaudzīte - Jaunie mērnieku laiki

Jāpiezīmē, ka šīs domas cieši sasaucas ar jau «Mērnieku laikos» izteikto atziņu: kas pie cilvēcības noziedzies, tos būs tiesāt pašiem cil­vēkiem un negaidīt uz īpašu Dieva sodu. Ne Reinim, ne Matīsam īsti nebija pieņemama atziņa par grēku piedošanu, tos nožēlojot. Vi­ņiem šķita, ka neviens cilvēks, arī mācītājs ne, nedrīkstētu būt tik augstprātīgs, ka varētu uzņemties Dieva vietā piedot vai nepiedot grēkus. Brāļiem Kaudzītēm šķita, ka tāda «sistēma» cilvēku pat itin kā pamudina uz grēkošanu: ko nedēļā sagrēko, to svētdienā ar Dievu izlīdzina, un var grēkot atkal no jauna …

Kad kopmantiešu laiki ir pāri, cilvēki pastiprināti alkst pēc mācī­tāja vārdiem. Itin kā tādā ceļā atgriežama cilvēcība savās tiesībās, at­jaunojama laba un ļauna, godīguma un negodīguma izpratne. Kad parādījās «Jaunie mērnieku laiki», kritika to uzskatīja par Kaudzītes Matīsa vecmodību, iegrimšanu pātarniecībā. Bet tagad mūsu dzīvē pār­steidzošā kārtā ari vērojama garīguma atjaunošana ar reliģijas pa­līdzību un tāda rīcība nešķiet kā vecmodība. Ak laiki, ak likteņi!

Romānu kopumā uztveram kā rakstnieka vēršanos pret kopmantie­šiem, un tiešām šai ziņā Matīsa spalvai pieder krietni daudz spilgtu lappušu, zīmīgu vērojumu, jūtam rakstnieka sirdsasiņu klātbūtni. Bet uzmanīgus mūs dara romāna aizstiepšanās garumā. Pašreizējā veidā tā centrā ir kopmantieši, viņu laikmets. īsteni šis laikmets izbeidzas romāna trešajā daļā, savukārt ar mācītāja muti izsacītu kopmantiešu darbības novērtējumu beidzas romāna ceturtā daļa, bet autors romānu vēl turpina. Vajadzīga piektā, varbūt pat sestā daļa… Sižeta pave­dienus it viegli autors varēja pabeigt jau ceturtajā daļā, jo vienīgais, kas lasītājam palicis neuzzināts, ir četru jaunavu noslēpumainā pazu­šana kopmantiešu varas beigu dienās.

Ceturtajā daļā īsteni jau ir atkal jauna zemes dalīšana, atkal jauni mērnieku laiki: notiek agrārreforma. Sādu reformu realizēja Latvijas Republika (kaut arī šī republika vārdā saukta netiek). Arī jaunā vara nav brīva no neattaisnojamām varmācībām. Tāda ir nevainīgā Linuma notiesāšana un nošaušana, un šī epizode ari ņemta no Vecpiebalgā pieredzētā. Tiecoties pēc zemes, notiek jaunas neiietibas, zeļ kukuļošana, līdzīgi, kā bija «Mērnieku laiku» gados. Laikam šo līniju autors bija paredzējis plašāk izvērst romānu turpmākajās daļās, rādot, ka lielu pārvērtību laikmeti allaž saceļ daudz duļķu. Līdz ar to «Jaunie mēr­nieku laiki» no politiskas ievirzes romāna, kāds tas ir nepabeigtajā formā, izvērstos par morāles romānu, kādi ir «Mērnieku laiki». Tiesas spriešana par cilvēkiem, viņu dabu, kas ar lielu spilgtumu atklājas šādu pārgrozījumu gados. Te nāk prātā Reinis Kaudzīte, kas savos domu izteikumos taujāt taujā: kad no pasaules pazudīs ļaunums, nelie­tība? Reinis nonāk pie drūma secinājuma: kamēr pasaulē būs cilvēks, būs arī ļaunums, būs nelietība. Iznīcini cilvēku, un būs zudis arī ļau­nums. Matīsam šī Reiņa drūmā atziņa bija zināma, bet viņa skats uz pasauli bija gaišāks: vienmēr pasaulē ir mitis ari godīgums, kaut nīsts un vajāts, un to neiznīcinās nekādas pretvaras. Cilvēku pašu varā ir veidot savu dzīvi: godīgumā vai negodīgumā, taisnīgumā vai netais­nīgumā. Ari tiesāt un sodīt tos, kas ir pret cilvēcību noziegušies.

Jānis Kalniņš

KOMENTĀRI

Romāna valoda Ir samērā sarežģīta, īpaši vārdu gramatiskais vei­dols — daudz mūsdienu rakstu valodā neierastu atvasinājumu, īpaši ar piedēkļiem, neparasta vārdu kārtība teikumā, dīvaini sarežģītas vārdu kopas, arī Vidzemes vidienas izloksnēm raksturīgās īpatnības. Fonētisko variantu nav īpaši daudz, te minami vārdi ar kādu pār­mainītu skaņu vai pagarinātu patskani: asinains, attāļu, bakinas, bargi, briļļains, brizdu brizdams, bulvēns, caurcaurim, censigs, kari' trakts, kumisārs, ļagens, plaikšķities, pušķot, saragžit, sevišķs, skram- biņas 'skrandiņas', skaņi, skrapšam 'skrapstam', skremstele, sprēdzite, šeniene, vanskare; ar atmestu vai iespraustu patskani vai līdzskani: bēguļi, biedris, čaklis, gunkurs, iesāņu, kvenkšot, nelaiku, neviļu, pa- kāpne, pirmreiz, staigums, tiekams, vienkop, vienumēr, vikši, vikstols.

Teikumu izveidē izmantotas vārdu kopas, kas no mūsdienu valo­das viedokja ir pārblīvētas, tajās ir «liekie vārdi». I. Lietvārdi: 1) no­zīme (visbiežāk lietotais) — apsarga nozīmes darbos, draudzības no­zīmē 'kā draugs', dabūt īpašnieka nozīmi, saucama īstenā nozīmē, līgavas māsas nozīmē, tiesājams ..lielu noziegumu nozīmē, kā pasakas nozimē, priekšnieka nozīmē, kā sienas nozīmē, taisnīgas tiesas nozimē, izteikt.. uzslavas nozimē, pārnācis uzvarētāja nozimē, ieskatāms val­dības vira nozimē, uzņemas viņa (tēva) nozīmi; 2) ziņā — sajūtot., aizvēju aizstāvības ziņā, nolaida kokus baļķu ziņā, cēluma ziņā, runā­jam labā ziņā, pabalsta meklēšanas ziņā, nolūka sasniegšanas ziņā, nopietnā ziņā, noslēpšanās ziņā, kā noslēpuma ziņā, slepenā ziņā 'sle­penībā', uzraudzības ziņā, šis vajadzības ziņā; 3) kārtā — steidzīgā kārtā 'steigā'; 4) sajūta, sajūtiba — nospiestas sajūtas atbilde 'no­mākta atbilde*, nospiestas sajūtibas izskatā 'izskatīdamies nospiests', politiskās sajūtibas murgi 'politiskie murgi'; 5) gals — bez barības gala 'bez barības', bez pabalsta gala, bez vainas gala; 6) dažādi liet­vārdi — klizmu apstākļos 'klizmā', no savlabuma cēloņa 'pašlabuma dēj', uzturēja lepnuma izskatu 'izturējās lepni', ieķert putna kumosa prātā 'ieķert putna kumosu, mazu kumosu'; citādā sajūtibas sastāvā 'ar citādām sajūtām', smiekliem savstarpēji margojot ..ap lūpām "ar smiekliem ap lūpām', spiega veidā 'kā spiegs', uz vienlīdzības pamata 'vienlīdzīgi'. II. Darbības vārdi: 7) celties — varētu celties vērība 'varētu ievērot', celsies vietā 'būs vietā', ceļas piedauzības 'rodas pie-

dauzības'; 8) sākt — sāka lūkot pārliecināties 'lūkoja pārliecināties', sāka nomanāms tikt 'tika nomanāms', uzsāka turpināt 'turpināja'; 9) stāvēt — stāvēt bailēs 'baidīties', galva ..stāvēja apiita 'bija ap­tīta', stāv uz apziņas 'ir uz sirdsapziņas', nestāvu nekādā attiecībā pret pagastu 'neesmu attiecībās ar pagastu', jāstāv darbā, 'stāvēt parādos, algas saņemšanas lietā pakaļ nestāv 'algas saņemšana nebūs'; 10) citi darbības vārdi — neesmu liedzigs bijis uzņemties 'neesmu liedzies uz­ņemties', lai netiek ..jāliek pirksti 'lai nav jāliek pirksti', piekrīt uztu­rēties 'jāuzturas', vaigs pieņēma nospiestu izskatu 'izskatījās no­spiests', esi rūpējusies gādāt 'esi rūpējusies'.

Daudz mazāk ir tādu vārdu kopu, kur ir vārdu izlaidumi: no aiz­bildnības meitām 'no aizbildnībā esošām meitām', ir Linuma domās 'ir vienās domās ar Linumu', nezināja citur piestāties 'nezināja, kur ci­tur varētu piestāties', jāgādā paturēt 'jāgādā, ka varētu paturēt'.

īpatnējo sintaktisko modeļu apskata turpinājumā — par vārdu ko­pām un vārdu virknēm, kur vārdu kārtība neatbilst mūsu šodienas uz­tverei. No aptuveni 50 šāda tipa reģistrējumiem citēti tikai nedaudzi. Raksturīgākie tipi: 1) darbības vārds teikuma beigās, tas varētu no­rādīt uz vācu valodas ietekmi — nevar nemaz atļauts būt, pazīstamas viņas tev nebūs bijušas, nevar atstāta tikt, aizdomas varētu celt, ap­ciemot vēlējos, vai skaidri rakstītāji esat vai nē; 2) neparastāks vārdu izkārtojums teikumā — pretinieks es neesmu valdībai, samērā esat spēcīgs virs, velcies kā vilkdamies cauri, ietu uz savu pusi katrs — un daudzi citi līdzīgi veidojumi.