Matīss Kaudzīte - Jaunie mērnieku laiki

īpatnības ir arī noliegto formu veidošanā: man nekā ko daļā iet 'man nav ar ko daļā iet', drošības nebij par nevienu zirgu 'drošības nebij ne par vienu zirgu'.

Lasot grūtības rada mūsdienu valodai neparastas atvasinājumu ko­pas ar īpatnējām nozīmēm, galvenokārt lietvārdi.

1) atvasinājums ar -ība ģenitīvā + atvasinājums ar -Iba: apšaubibas aizsardzība 'aizsardzība no šaubām, apšaubīšanas', bagātības netais- tūba 'netaisnība, ko rada bagātība', draudzības vienkopibā 'draudzīgā vienotībā', goddevības jautrība 'goddevīga jautrība', (ierastā) jautrības īpašībā 'ierasti piemītošā jautrībā', (caur) labsirdības gādību 'labsirdī­gas gādības (dēļ)', lidzjūtības sirsnība 'līdzjūtīga sirsnība', (uz) pat- vaļības tiesībām 'tiesībām uz patvaļu', nevienādības netaisnība 'ne­taisna nevienādība', (par) vienlīdzības neiespējamību 'par to, ka vien­līdzība nav iespējama', vienlidzibas taisnība 'vienlīdzība un taisnība', (lai neceļas) vienpusības netaisnība '(lai nerodas) vienpusīga netais­nība', slepenības un klusēšanas vajadzība 'vajadzība pēc slepenības un klusēšanas';

2) atvasinājums ar -ība+lietvārda locījums: aizdomibas bailes 'bailes, ko rada aizdomas', par aizdomibas jautājumu 'lieta, jautājums, par ko tiek turēts aizdomās', izraudzibas jautājums 'jautājums par izraudzīšanos', ar bārdzības draudiem 'ar bargiem draudiem', cienības ieskats 'cienīgs izskats', (augstāks) mācības stāvoklis '(augstāka) izglītība', nepacietības raksts 'raksts, kurā izteikta nepacietība', ng- steidzibas garā 'nesteidzīgi, lēnā garā', patstāvības vara 'patstāvīga vara', ar taisnības bailēm 'ar bailēm no taisnības', Ir vēl.. tiesību rā­dītāja 'ir vēl, kas uzrāda tiesības', (nodibinājās) varbūtības uzskats 'radās uzskats, ka varbūt', vajadzības nodomā 'ar kādu vajadzību', pāri par vienlidzibas samēru 'vienādi samērojamu', bez šaubības ne­miera 'bez šaubām un nemiera';

3) darbības vārda locījuma forma+ -ība: iedusmota sajūtiba 'dus­mīga sajūta', panāksat tik atbaidibu 'panāksiet to, ka atbaidīsiet', sa­cēlās vērība 'kļuva vērīgi, sāka ievērot', (ja) vajadzība rādīšoties '(ja) izrādīsies vajadzīgs';

4) atvasinājums ar -ība ģenitīvā + atvasinājums ar -ums: (pēc) drošības nokārtojuma '(pēc) drošības pasākuma', (rādīt no) izplatības sajēguma 'dot nojēgumu (izpratni) par izplatījumu', (priekš) neliku­mības noklīduma 'netikumībai un paklīšanai', (trūka) rīcības sajēguma '(trūka) jēgas, sajēgas, kā rīkoties', savvaļibas sapulcējumi 'patvaļīga sapulcēšanās';

5) atvasinājums ar -ums+atvasinājums, ar -ums: uztraukuma ap­jukums 'uztraukts apjukums', notiesājumu pavilcinājumi 'vilcināšanās notiesāt', ieradumu pildījums 'ieradumu pildīšana';

6) lietvārds ģenitīvā + atvasinājums ar -ums: uz., varas lepnuma 'lepnumu par varu', pašapziņas cēlumu 'cildenu pašapziņu', aiz gais­mas aptrūkuma 'tā kā (pie)trūka gaismas, bija gaismas trūkums';

7) darbības vārda forma + atvasinājums ar -ums: nāca pasludinā­jums 'tika pasludināts', priekš nekavējama atsvabinājuma 'nekavējošai atbrīvošanai', viltot ar atšķidrinājumiem 'viltot atšķidrinot, pielejot ūdeni';

8) atvasinājums ar -ums+lietvārda forma: apvainojumu netaisnība 'netaisnīgi apvainojumi', izmisuma nelaimē 'nelaimīga un izmisusi', atsvabinājuma gādība 'gādība par atsvabināšanu', ar noteikumu rīko­jamas pavēles veidā 'ar noteikti izpildāmu pavēli';

9) atvasinājumi ar -šana-fatvasinājumi ar -ība: (par) zāģēšanas vajadzību 'nepieciešamību izzāģēt', dabūšanas tiesība 'tiesības dabūt', nestāstīšanas noņēmiba 'apņemšanās nestāstīt';

10) atvasinājumi ar -šana + atvasinājumi ar -ums: apcietināšanas uzdevumā 'ar uzdevumu apcietināt", bez vienošanās panākuma 'nepa­nākdami vienpšanos', par dalīšanas padzirdējumiem 'padzirdot par dalīšanos';

11) atvasinājumi ar -šana+lietvārda forma: ar atdabūšanas no­lūku 'nolūkā atdabūt', ar iekārošanas iedomām 'iekārojot iedomās', ar ielenkšanas nolūku 'nolūkā ievilināt', aiz izsaukšanas bailēm (uz nāvi) 'no bailēm, ka izsauks (uz nāves sodu) 1 , ar stīpu likšanas iemeslu 'lai liktu stīpas', ar nodibināšanas nolūku 'nolūkā nodibināt', nogali­nāšanas nolūkā 'ar nolūku nogalināt', nosaucināšanas bailes 'bailes no nolādēšanas', pasludināšanas izskata labad 'lai izskatītos, ka pa­sludina';

12) lietvārda forma + atvasinājums ar -šana: sakūdītājs uz neat­ļaušanu 'kas sakūda neatļaut';

13) īpašības vārds ar izskaņu -īgs + atvasinājums ar -ība, -šana: drūzmiga grūstīšanās 'drūzma un grūstīšanās', iespējīga labprātīga palīdzība 'palīdzība no laba prāta un ar plašām iespējām', no labvēlī­bā

gas sajūtibas 'no labvēlīgām jūtām', nepārsteidzīga apdomība 'apdo- mīgums bez pārsteidzības', vienmērīgās vajadzībās 'vienmēr esošās vajadzībās';

14) īpašības vārds ar izskaņu -īgs+lietvārda forma: pretīgs lieci­nātājs 'liecinātājs pretī, tas, kas liecina pret apsūdzēto';

15) lietvārds ģenitīvā + lietvārda forma: briesmu bailes 'bailes no briesmām', briesmu rinda 'ar briesmām saistītā (gājēju) rinda', ne­laimes bailes, vienlidzibas meli 'melošana par vienlīdzību';

16) darbības vārda forma + darbības vārda forma: noturējies nepa­zīstams 'izturējies tā, ka nevar pazīt', kuri sajūtas turoties vienkop 'kuri jūtas vienoti'.

Darbības vārda lietošanā atšķirības vērojamas atsevišķu formu veidošanā un lietojuma intensitātē, bet visvairāk to ir divdabju sistēmā:

1) formu dialektālās iezīmes — iemu 'eju', liedot 'lienot', jābried 'jābrien', nid 'nīst', pirk 'pērk'; daudzskaitļa otrās personas izskaņas -at, -at, -aties — nenāksat, nešaubisaties, pārliecināsat un pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas izskaņas -at, -āt, -aties — metat, nepūlējaties, pasēdaties, piesēstaties, pastāstāt, sakāt izskaņas -iet, -ieties vietā;

2) īpaši intensīvi un lielā daudzveidībā lietotas ciešamās kārtas formas — tika aizmirsts un vairs nepieminēts, tikt aizrauts uz skar­biem izteikumiem, neiets nevar palikt, tiek gribēts rikoties, kas tiek likts dzēst, lai netiek strīdēties, tika pratināti un neredzēti atgrieža­mies, cerībās priecināts, atļauja nav turēta par vajadzīgu, darbībai bi] iesākties, kaite ir bijusi ņemta par iemeslu, būs bijušas nodomātas, ticis gribēts aizvest, ticis vēlēts lūkot iepiņķēt;

3) vajadzības izteiksmes veidošanā vērojama dažādība: vajadzības izteiksmes formu vietā lietota ciešamā kārta — ikkatram jātiek dzītam 'ikkatrs tiek dzīts', kad aicinātam jātiek 'kad tieku aicināts'; vajadzī­bas izteiksmes vietā lietotas formas ar -ams- -amies — tev nebūtu atstājamies 'tev nav jāatstājas', nebij vis nākams 'nebij jānāk', ļau­numi nesami 'ļaunumi jānes', bij tiekams slepeni 'bij slepeni jātiek'. Neparasts ir nominatīva lietojums akuzatīva vietā teikumos ar vaja­dzības izteiksmi: tu esi jāatstāj, jūs neesat jāatstāj-,

4) vēlējuma izteikšanai lietotas dažādas darbības vārdu formas: a) tradicionālā izskaņa -tu; b) īstenības izteiksmes personu formas — dabū 'dabūtu'; c) vēlējuma izteiksme ar -tum — atstātam, gribētam, nezinātum, sacītum; d) vēlējuma izteiksmes saliktie laiki, kur palīga darbības vārds būt darināts kā nelokāmais divdabis ar izskaņu -ot: būtot, ari būšot — iespējams būtot, būšot ļāvusi, būšot varēts ieteikt, būtot vajadzējis novērtēt, nebūtot ticis, būtot bijis; arī citi ar -ot —• varot tielēties-,