Matīss Kaudzīte - Jaunie mērnieku laiki

Lietvārdiem raksturīgās īpatnības: 1) skaitļu mija — vajaga pienā­cīga apava, brille, bez ierunas, daudz ievērību rādīt, izprieca, atradinā­šanās no kustības, bez rada raksta, kā pie reiboņām, tiesība piederēt} 2) deklināciju mija; arī mīkstinājumu izmaiņas 2., 5. un 6. deklinā­cijā — spiestiem no savlabuma cēloņa, kareivs, kleiti, kvīts, no maksta, pajumts, palieki, petrolejs, piki, pulkstens, sejs, talki, vadons, vierituls, vlkstols, brāļam, feldfēbeļam, jaunekļam, baložam, tinis, aizvēja, at- pūša, izbriņa, līdz padusam, pāra, pavalga, pulka, siltuma, spala, škl- doņa, no žņaugām, apave, bendu, bulte, desmlte, procenta, strīde, trak- tiere, durvs, iznēsājām.. pusbods kabatās vien un — divu nedēļu, vlņļaudies (te redzam laika akuzatīvu un seno i-celma galotni -ies, -Is vietā). No vārddarināšanas viedokļa lietvārdiem raksturīgas šādas īpatnības- 1) bezpriedēkļa formas ar priedēkļiem atvasināto vietā: kalpojuma rinda 'pakalpojumu virkne', liecība 'apliecība', spēja 'iespē­jas'; 2) formas ar priedēkļiem, kam atbilst bezpriedēkļu formas vai formas ar citiem priedēkļiem: mantu apņēmēji 'mantu atņēmēji', zī­mēts iesūdzibā, nokalpojums, saviesības, par atlūdzēju, pilnā izjukumā, izlidziba 'atlīdzība', izņēmums 'ieņēmums', izveiksme, pabalsts 'at­balsts', iet par papaudēju, pataupījumi, pielīdzinājumam, pielievenl, piejāvība, uzgribu, uzļāvība 'paļāvība', parīkošu par uzvērotājiem;

3) tradicionālo piedēkļu vietā atšķirīgi piedēkļi, kas vai nu liecina par izloksnes Mezīmēin, vai atbilst pagājušā gadsimta beigu tradīci­jām: a) atvasinājumi ar -ums, -umies, kam atbilst atvasinājumi ar -šana — nāca apcietinājumi un nogalinājumi, viņas apraudājumos, iesirgums, iemusinājumi, loga izdauzījums, amata izpildījumi, lamā' jumi, nokavējumi, nokavējumies, nopinums, uz novītumu, pabeigums, par sugu pārveidoju'mos, par uzmeklējumu, paziņojumu un pievedumu klāt, pazudums, aiz piedzēruma, nav gaiša sajēguma, samierinājums, tincinājums, par savu dzives vietas trūkumu, vilcinājums; b) -ums, -umies, kam atbilst atvasinājumi ar -ība vai bezpiedēkļa formas — grūtumi, jaunumā, bagātums, savādumi; vieglums 'viegli', piezīmē' jums 'piezīme'; c) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst bezpiedēkļa for­mas: briesmibas 'briesmas', izbriniba, murdzlbas 'murgu' uguntiņi, ne- mleribā, pabalstiba, ar sajūsmibu, dalibniedba, ipašniecibas pusēm, ienaidlba, naidiba, laimiba, sajūtiba, šaubiba, nesajuta uz to drošību; d) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst atvasinājumi ar -šana, -šanās — apskaudiba, atraidiba, neizdevība, par neizpaudibu, noraidlba, visa pareizība 'viss pareizais', pārgrozība, priekš sagādibas 'sagādā­šanai', bez šaubibām, uzkundzibām; e) atvasinājumi ar -ība, kam at­bilst atvasinājumi ar -ums un citiem piedēkļiem, un arī bezpiedēkļa formas — aiz trūcības 'trūkuma dēļ'; daudz pretību 'daudz pretišķību', pretiba 'pretestība'; daudz ienaidibu 'daudz ienaida'; f) atvasinājumi ar -ība, kam atbilst apstākļa vārds ar -īgi — par pretību 'pretīgi', stei- dzibā 'steidzīgi'; g) atvasinājumi ar -šana, -šanās, kam atbilst darbī­bas vārda formas vai arī lietvārds ar -ums — apsveikšana 'apsvei­kums', pie atvadīšanās 'atvadoties', pie liecināšanas 'liecinot', neprasīja peldināšanās 'nevajadzēja izpeldēties'; h) atvasinājumi ar dažādiem mūsdienu valodai neatbilstošiem piedēkļiem — dabūjējs, gadijiens, gvardija, panijas, kravaža, lāpiķis, pusteceņus, rēķens, bezdievnieks, virtuvniece, sirdsēdu asaras, uzraudzīša; i) atšķirīgi veidotas pamazi­nāmās formas — krisliņš, peļņina, pulksteniņš, vaziši, 'važiņas', maķe- nitis 'maciņš', zlmiķitis 'zīmulītis', muļķēns-, j) sastopami atgriezeniskie lietvārdi — iereibušies rīkolājies, sarunātājās, tiesātājies; k) atvasinā­jums ar diviem piedēkļiem — trūkumigs 'trūcīgs'; 1) bezpiedēkļa for­mas, kam atbilst atvasinājumi ar piedēkļiem, — samēra daļa 'samērīga daļa', sasiride, tiele, uzgaidu istaba, veids 'veidols'; m) vārdkopas, kam atbilst salikteņi, — sānu lietas 'sānlietas', uzturas vielas 'uzturvielas'.

īpašības vārdiem raksturīgās atšķirības: a) paplašinātās formas nepaplašināto vietā: agrajo puķu pušķi, lielajās mājas; b) atvasinā­jumi ar -īgs, kam atbilst bezpiedēkļa forma vai forma ar citu pie­dēkli — cildenigs, ļaunīgs, noteiktigs, pilnīgā sastāvā, atzīt .. jūsu blēņigo zīmīšu, nomodīgas ausis, abām vaļīgi 'abām ir vaļa, brīvais laiks', tuvēji piederīgi, atraidlgā balsi, piedevīga, uztraucīga un ne- mierīga, brīnumīgs, lidzšitūgs, savstarplgi, vēsturīgs; c) formas ar piedēkļiem, kam parasti atbilst bezpiedēkļa forma — īstenais 'Īstais', lielisks 'liels', smagigsnējs 'smagnējs', trakisks 'traks', vidišks 'vidu­vējs'; d) formas bez priedēkļiem — priekšējie 'iepriekšējie', sevišķs 'at­sevišķs', viesigs — saviesīgs.

Apstākļa vārdiem raksturīgs: 1) izskaņa -īgi, kam atbilst a) bez­piedēkļa formas — cietigi, drūmigi, greznigi, kārigi, lepnigi, ļaunigi; b) citi piedēkļi — abpusīgi 'abpusēji', pārliecīgi 'pārliecinoši; arī bez­piedēkļa forma, kam atbilst atvasinājums ar -īgi — garši 'garšīgi';

2) formas ar -in, kas atvasinātas no darbības vārda pagātnes celma,— bet ne jutin, lūdzin lūdzu, riebin riebties, sviedin sviest, šļucin šļūkt;

3) bez priedēkļa — pirms 'vispirms'; ar priedēkli — piemīlīgi 'mīlīgi';

4) ar citu galotni — pāra reizes.

Prievārdu lietojumā arī vērojamas novirzes no mūsdienās pierastās prievārdu sistēmas; atšķirības saistās gan ar dialekta iezīmēm, gan arhaiskāku formu lietojumu. Aiz — gadi nokavēti aiz skolām, aiz vielu trūkuma; ar — ar mantas izdalīšanu 'kad mantu izdalīs', apakš — apakš viņu (skolnieku) komitejām 'skolnieku komiteju vadībā'; caur — caur tādiem vārdiem 'tādu vārdu dēj*, caur ..liecību 'liecības dēļ', caur .. uztraukuma notikumu 'uztraucošā notikuma dēļ', caur viņu pa­līdzību 'ar viņu palīdzību', caur.. gādību 'ar gādibu', slēpts caur sa­grozījumiem 'ar sagrozīšanu, sagrozot', caur stāstīšanu 'stāstīšanas dēļ', saņēmu caur meiteni ziņu; labad — nodokļu uzlikšanas labad 'nodokļu uzlikšanas dēļ', apmuļķošanas labad 'lai apmuļķotu', sataisī­šanās labad uz ceļu 'sataisīšanās dēj, lai sataisītos ceļam', uzlūkošanas labad 'uzraudzīšanai'; no — nomezdams mieru no auzu kraušanas 'mezdams mieru auzu kraušanai', meklē no aizdomām 'meklē uz aiz­domu pamata; bij turēts aizdomās no (kā) 'turēja aizdomās (kas)', apdāvināts no viņa 'viņa apdāvināts'; pa — pa brītiņu 'pēc brītiņa', pa ceļa virsu 'ceļā', pa biļetēm 'par biļetēm', pa gadījumam 'gadījuma pēc'; par — atstāt par peļņu 'atstāt peļņas tiesai', par baznīcu.. pār­gājusi 'izgājusi cauri baznīcai', par bridi 'pēc brīža', par trim nedē­ļām 'pēc trim nedēļām', par mājas dabūšanu 'lai dabūtu māju', pazīs­tami.. par sabiedriskiem darbiniekiem 'pazīstami kā sabiedriski darbi­nieki', par šo ceļu 'šādā ceļā', vairāk par jums 'vairāk kā jūs', par citām pavēlniecībām 'pa citām pavēlniecībām', par dienu 'pa dienu', par ziemu 'pa ziemu, ziemā', tiesāti par pretiniekiem 'kā pretinieki'; pēc — pēc domām 'domās', pēc Ierastas glitibas 'ierastā glītumā', reibuma iegūšanas pēc 'lai iegūtu reibumu', jālāno pēc tabakas 'jālienē tabaka', pēc taisnības 'tā, kā ir taisnīgi'; pie — pie basām kājām 'ar apavu trūkumu', (lietojat) pie cilvēka 'pret cilvēku', pazīstama.. pie viņas cepures 'pazīstama f)ēc cepures', iet pie darba 'iet darbā', uz­brukumi pie dzīvības' 'uzbrukumi dzīvībai', pie drīzumā 'drīzumā', pie meklēšanas 'meklējot', pie.. vajadzīgās naudas 'vajadzīgās naudas dēļ', stundu pie stundas 'stundu pēc stundas'; priekš — priekš dabū­šanas, aizstāvētājs priekš Lūru meitām 'Lūru meitu aizstāvētājs', prieki visa mūža 'visam mūžam'; uz — par Antona attiecībām uz Vilmu 'par attiecībām ar Vilinu', nedrošība attiecībā uz pretinieku 'bailes no preti­nieka', strādājot.. uz maizes un dzivokla 'apgādāts ar maizi un dzī­vokli', uz otru pusi cēlās jautājums 'no otras puses cēlās jautājums', uz noteiktas maksas 'par., maksu', domāju uz vajadzību 'domāju par vajadzību', uzskats uz rakstniecību 'uzskats par rakstniecību', uz tās ir likts nāves sods 'par to ir uzlikts nāves sods', likuma uz to nav 'likuma par to nav', ko tu uz to saki 'ko tu par to saki', uz to varētu aizrādīt 'par to norādītu', uz ko esot (maz laika) 'kam esot, priekš kā esot', ir uz to (pajūgs) 'ir priekš tā', esmu., uz ceļa 'ceļā', nemieru uz aiziešanu 'vēlēšanos aiziet', uz mājas dabūšanu 'lai dabūtu māju', uz nonāvēšanu 'nonāvēšanai par labu'; uz notiesāšanu 'notiesāšanai', uz manis pazudināšanu 'manis pazudināšanai', uz sprieduma saņemšanu 'sprieduma saņemšanai'.