Arvīds Purviņš - Zināmais, nezināmais un neizskaidrojamais dabā

Zināmais, nezināmais un neizskaidrojamais dabā

Kalni alas ,ūdeņi un citi fenomeni

Klintis un kalni

Varavīksnes tilts………………………………………………………………. 11 Varavīksnes tilts Kārtējais dabas būvētais brīnums ir sārts smilš­akmens tilts pār klinšainu ieleju Jūtas štatā ASV. Tas atgādina sastingušu varavīksni ne tikai pēc formas, bet arī pēc krāsas. Rožainais akmens maina savu krāsu atkarībā no apgaismojuma, bet saulrietā laistās sārtā, oranžā, violetā un pat zilā un zajā krāsā. Tas ir vislie­lākais dabas veidotais tilts pasaulē. Arka savieno 84 metrus platā kanjona sienas. Tilta augstums ir 88 metri. Tā biezums ir līdz 13 metriem, platums - 10 metri - pietiekošs, lai novietotu uz tā divu joslu šoseju. Varavīksnes tiltam ir vijīgas līnijas un gandrīz ideāla simetrija. Tilta arka atspoguļojas Bridžkrīkas ūdeņos. Prezidents Teodors Rūzvelts šo «varavīksni» nosauca par grandiozāko dabas brīnumu. Varavīksnes tilts bija navahu cilts indiāņu svētvieta. Viņi uzskatīja, ka tilts savieno debesis un zemi. Tā bija svētvieta arī tāpēc, ka ne katrs varēja līdz turienei nokļūt. Ziņkārīgo ceļus aizšķērsoja daudzi dziļi kanjoni un stāvas aizas un kraujas. Bez tam arku slēpj arī augstās kanjona sienas. Tāpēc nejauši atrast Varavīksnes tiltu nav iespējams. 1910. gadā Varavīksnes tiltu pasludināja par Amerikas nacionālo bagātību. Tikai 1963. gadā sakarā ar Glenkanjona dambja uzbūvēšanu pacēlās ūdens līmenis Kolorādo upē. Tagad līdz akmens arkai var nokļūt pa ūdensceļu. Varavīksnes tilts nav vienīgais šāds dabas brīnums. Jūtas štata nacionālajā parkā, kas atrodas 300 km uz ziemeļiem no Varavīksnes tilta, ir vēl vairāk nekā 200 līdzīgas arkas. Ievērojamākās no tām ir Skatu arka, kura skaitās visgarākais dabas veidotais tilts - 89 metri, un Maigā arka, kuras augstums pārsniedz septiņstāvu mājas augstumu.

Pārakmeņojies mežs ………………………………………………………. 13 Parakmeņojies mežs Arizonas tuksnesis turpina pārsteigt pētniekus. Šeit tika atrasti pusdārgakmeņi, kas ir precīza koka stumbra kopija. Šos kādreiz dzīvos; bet tagad akmens baļķus 1851. gadā atklāja amerikāņu armijas leit­nants Lorenco Sitgrīvzs. Viņš tos nosauca par pār­akmeņojušos mežu. Kaut ko tādu zinātnieki vēl nebija redzējuši. Visapkārt mētājās tūkstošiem koku stumbru, kas bija no akmens. Pirmkārt, nebija skaidrs, kā šie baļķi un celmi varēja atrasties tuksneša vidū, kur nežēlīgās svelmes dēļ neauga neviens koks. Otrkārt, kādā veidā koka miza, koksne un sula pārvērtušies akmenī. Izrādījās, ka te nav vainojama nekāda ļaunā burve, kas pārvērtusi zaļojošu mežu akmenī. Pārakmeņojies mežs radies 200 miljonu gadu ilgā dabas procesā. Tajos senajos laikos Arizonas tuksneša vietā atradās regulāri applūstoša ieleja, kurā vulkānu pakājē auga araukārijas. Koijotu, lūšu un āpšu vietā pa mežu klaiņoja dinozauri. Koki tolaik bija milzīgi - tie sasniedza 30 metrus augstu­mā un 1,8 metrus diametrā. Atsevišķi eksemplāri izauga divas trīs reizes augstāki un resnāki. Nokritušo koku stumbrus aiznesa palu ūdeņi, bet daži koki aizķērās upes līkumos. Tps pārklāja smilšu un vulkā­nisko pelnu kārta. Tajā esošais kvarcs pamazām iekļuva koksnē un kristalizējās. Šis process notika dziļi zemē, un tikai pēc vairākiem tūkstošiem gadu koki atkal atradās virszemē. Zemes garozas spēcīgas deformācijas rezultātā izveidojās Klinšu kalni. Zemes virspusē nonāca pārkristalizējušies koki. Pamazām vēji un lieti aizskaloja augsni un atklāja stumbrus. Akmens koku krāsa ir ļoti dažāda. Citi sastāv no tīra kvarca, citi no jašmas, oniksa, serdolika, ahāta. Taču neatkarīgi no sastāva mine­rāli pieņēma koka šūnu formu, un tāpēc no akmens izveidojās koku kopijas. Pārakmeņojušā mežā atrodas piecas koku zonas - Zilais kalns, Vara­vīksnes mežs, Kristāla mežs, Jašmas mežs un Melnais mežs. XIX gs. beigās daudz akmens koku tika izvesti no Arizonas un izlietoti lielisku juvelierizstrādājumu un mākslas priekšmetu ražošanā. Tāpēc 1906. gadā valdība pasludināja Pārakmeņojušos mežu par nacio­nālo bagātību. Tagad tur atrodas Nacionālais parks. Eksponātu skaits pieaug, jo vētras laikā parasti noskalojas līdz 25 mm augsnes un virszemē parādās arvien jauni un jauni stumbri.

Milžu taka …………………………………………………………………….. 16 Milžu taka Leģenda vēsta, ka īru milzis Finns Makuls uzbū­vējis sev ceļu pāri Atlantijas okeānam no Entrimas grāfistes Ziemeļīrijā uz sava niknākā ienaidnieka Finna Galla cietoksni Hebridu salās. Šim nolūkam milzis izmantoja ļoti daudz akmens stabu, kurus iedzina jūras dibenā. Noguris no smagā darba, milzis nolikās atpūsties pirms kaujas. Taču ļaunais ienaid­nieks, izmantodams jauno ceļu, ieradās Makula mājās, bet kauja nenotika. Makula sieva iestāstīja Gailam, ka guļošais esot viņas mazais dēliņš. Galls pārbijās. Ja jau puika ir tik liels, kāds tad izrādīsies tēvs. Aizbēdzis drošā attālumā, Galls sapostīja Makula uzbūvēto ceļu. Bet kā tad ir īstenībā? Kā radies šis dīvainais, ceļam līdzīgais akmens stabu sakopojums? Milžu taka nudien šķiet pārdabisks veidojums. Ja skatās no helikoptera, tas tiešām atgādina bruģētu ceļu, kas stiepjas 275 metrus gar krasta līniju un tad 150 metrus iesniedzas Atlantijas okeānā. Akmens kolonnu aug­stums ir 6-12 metri. Visdīvainākais ir tas, ka visām 40 000 bazalta kolonnām ir vienāda sešstūra forma. Vairums no tām tik cieši pieguļ viena otrai, ka starp tām nevar iebāzt pat naža asmeni. Milžu takas kolonnas veido trīs grupas - Lielā, Vidējā un Mazā taka. 120 km attālumā no Milžu takas atrodas Stafas sala, kuras 40 metrus augstās klintis sastāv no taisnstūrainiem akmens stabiem. Izvirzītas vairākas Milžu takas tapšanas versijas. Daži zinātnieki uzskata, ka tas ir pārakmeņojies bambusu mežs, citi, ka taka veidojusies no jūras ūdens sāļu nogulsnējumiem. Pats ticamākais izskaid­rojums ir takas vulkāniskā izcelsme. Aptuveni pirms 50 miljoniem gadu Zemes garozā radās plaisas, pa kurām izplūda lava, pārklājot zemi 180 metrus biezā slānī. Lava atdzisa un sacietēja, bet tai pāri klājās jauna lavas kārta. Līdzenais reljefs sekmēja vienmē­rīgu lavas atdzišanu. Pateicoties ķīmiskajam sastāvam, spiediens atdziestošajā slānī darbojās vienādā stiprumā uz visām pusēm no centra. Tādēļ arī veidojās vienādi sešstūri. Augšējais slānis, kas atdzisa visātrāk, saplaisāja, sadaloties vienādos sešstūros. Šādu parādību var novērot arī i/žūstošos strautos. Augsne izkalst un saplaisā, veidbjot sešstūrus.

Himalaji…………………………………………………………………………. 18

Kilimandžāro …………………………………………………………………. 22

Guiliņa…….. !………………………………………………………………….. 24

Materhorns…………………………………………………………………….. 26

Sātana tornis…………………………………………………………………… 28

Eiersa klints (Uluru)…………………………………………………………. 31

Vulkāni

Krakatau…………………………………………………………………………. 40

Tūkstoš piramīdu zeme…………………………………………………….. 43

Vezuvs……………………………………………………………………………. 46