Ādolfs Ločmelis: Tā notiek medībās…

- Ka tev vieglāk šaut zaķi? Sēdošu vai skrejošu?

- Kad viņš karājas!

Mednieku dialogs.

- Es trāpu zaķim simts soļu attālumā.

- Bet kur tu atrodi tādus zaķus, kuri gaida, kamēr tu nomēri simts soļus?

- Šogad nošāvu trīsdesmit deviņas pīles.

- Būtu nu teicis, ka četrdesmit!

- Tu ko, - vienas pīles dēļ melošu?

Divi mednieki uziet svaigas lāča pēdas.

- Ej, paskaties, uz kurieni viņš aizgāja, - saka viens.

- Bet tu?

- Es iešu paskatīties, no kurienes viņš atnāca.

Ministrs medībās. Beidzoties medībām, medību vadītājs paziņo ciemiņu par veiksmīgāko šajā dienā - šis nošāvis 10 zaķus.

- Rezultāts nav slikts, - kautrīgi atzīmē ministrs, - sevišķi, ja ņem vērā, ka man bija tikai piecas patronas...

Mednieks mežā satiek lāci.

- Kas tu tāds? - prasa lācis.

Mednieks pārbijies atbild:

- Tūrists.

- Nē! - oponē lācis, - es esmu tūrists, bet tu - tūrista brokastis.

Satiekas mežā divi vilki.

- Paklau, draudziņ, kāpēc tu smirdi pēc petrolejas?

- Es vakar traktoristu saplosīju...

- Tāpēc es skatos, ka mežu sāk ielenkt mednieki! Atradis ko plēst! Es mēnesi atpakaļ partijas vadoni pa gabaliņiem sadalīju, līdz šai dienai klusums.

Zaķene ierauga mednieku un kliedz zaķēniem.

- Austiņas ciet! Tūlīt viņš nopūdelēs un tad piesauks "māti" visos variantos!

Čukčam prasa:

- No kura putna tu visvairāk baidies?

- No deltaplāna!

__?..

- Čukča trīs reizes dabūja šaut, kamēr tas, maita, cilvēku palaida vaļā!

Divi mednieki spriež par lapsas viltībām, un viens no viņiem saka:

- Viltīgāka zvēra nav. Veselu dienu gāju šai pa pēdām, bet, kad beidzot nošāvu, tas izrādījās suns.

Kad strādāju Beļavā, vecie mednieki man visai nopietni mācīja:

- Ja gribi, lai medībās bise šautu bez kļūdām, tad no rīta ieroci noliec zemē un palūdz, lai kāda vecmeita pārkāpj pār stobriem.

Miķelis pārnāk no meža un stāsta sievai, ka nupat mežā redzējis piecus vilkus.

- Ej nu, trakais, kur tad mūsu mazajos krūmos tāds vilku bars!

- Nu bet vismaz divi bija!

- Tur pat zaķim nav kur apmesties!

- Jā, bet kas tad tur čaukstēja?

Medībām viss sagatavots: mugursomā maize, speķis, glāzīte, blašķe. Vīrs iziet no mājas, bet sieva sauc: "Pēter, tu šaujamo aizmirsi!"

- Atpakaļ griezties? Neparko, tas uz nelaimi!

Un visbeidzot - maza atkāpe par mednieka sūtību.

Visu mednieka mūžu mani pavadījis jautājums: "Kamdēļ tu ej dabā ar iznīcības ieroci? Ko tev vajag: gaļu, emocijas, draugu kompāniju, vai tu uzskati sevi par soģi šajā vidē, bet varbūt par izpalīgu?"

Jā, jaunībā stobru cilāšanai dažreiz bija arī puiciskas bravūras pieskaņa. Bet šodien, pensijas sliekšņa vecumā, nudien, nevaru pacelt bisi pret sloku, pīli, stirnu, rubeni, aļņu govi. Tā sakot, veca mednieka vēss prāts un bažas par katras šīs sugas saglabāšanu... Lai tiek ari nākamajām mednieku paaudzēm! Jo, medības - tas ir lieliski un neatkārtojami...

Datorsalikums. Parakstīta iespiešanai 21.09.98. Reģistrācijas apliecība №2-0610. Kormāts 60x84/16. Ofseta tehnika. 6,0 l'iz. iespiedi. Metiens 3000 eks. Līgumcena. Iespiesta a/s "Preses nams", LV 1081, Rīgā, Balasta dambī 3.