Dzintra Regina Jansone - Mans naivums… Dzejoļi

Vai jūs, pārslas arī – meklējat kādu

Bet siltums jūs nobeigs, to zināt?

Ass un raupjš,

Slapjš un silts,

Pieskāriens vaigam

Manam…

Ķermenis smags,

Pieplacis gultai,

Sejā plaukst smaids

Laimīgs…

Pirmās bučas

Jaungada rītā,

No mana runča

Jaunajā gadā!!!

Ziemsvētkus gaidot,

Mandarīnu smarža,

Piparkūku mīkla…

Brīnumus gaidot

Bija tik sapņos.

Mazos.

Manos.

Gribēju mammu,

Mīlošu tēvu,

Vecmammu, kura,

Šūpļdziesmas dzied…

Bija tik sapņos.

Mazos.

Manos.

Azoti drošu,

Iebāzt kur savu

Degunu pilošo,

Sirsniņu sāpošo…

Bija tik sapņos.

Mazos.

Manos.

Ziemsvētku gaidas,

Mandarīnu smaržu,

Veltīju bērnam savam,

Lai būtu – kā nebija man…

Tas bij tik sapnis.

mans…

Kalnā manā stāv pīlādzis

Sarkanu asiņu pieliets;

Aizceļo dvēsele ceļos tālos

Atstājot ķermeni zemei.

Pretī zvaigznēm spožām,

Pretī mūžīgai mūžībai…

Tikai – kāpēc ļoti, tik ļoti,

Man ir žēl tevis, mīļais…

Sarkanas sveces liesma,

Kā dienas lauskas

Atspīdums sirdī

Lieko vārdu plūsma apklust,

Kā stingusi asara uz mana vaiga

Atnāk bezzvaigžņu nakts…

Pāri baltām galvām

Balti sniegi snieg;

Diena aiziet viena —

Atkal nav neviena…

Puteņi sauc mani līdz

Un zvaigžņu atspīdums;

Tikai spārnus vajadzētu,

Augšup… Aizlidot…

Izeju naktī

Pagalmā savā —

Lēnā solī taka

Apkārt mājai ved.

Visos logos

Sadedzu gaismas

Liekas, ka tā

Pilna ir viesu

Zvaniņu skaņas

Debesīs atskan

Zemi manu sveicot

Manas mājas garu

Sveikas jums sūtu

Saimnieki senie

Sveikas jums sūtu

Draugi un nedraugi

Lai Dievs jūs svētī

Nedraugi mani…

Lai Dievs jūs sargā

Mani mīļie un tālie…

Es stāvu uz zemes

Vai esmu zemzemes..

Kam vēlat man prieku nesaprotamo…

…kad salijis krancis mirkst lietū,

Un meklē ar skatienu savu

– jel kādu,

– Un gatavs par to

Un glāstu tik vienu

Dzīvību atdot

Savu…

Kam gan dzīvības tavas

Vajag…

Tu – muļķa kranci!

Vai neapjēdz lietas,

tik pašsaprotamas!

Zīlīte pie mana loga

Klauvē katru dienu-

Visu garo ziemu;

Taču šodien atskan cits —

Brīnums, spalgs kā zvaniņš!

Skaņu balsi vīteroja,

Pelēks putniņš zarā.

Prieks, kas skāra sirdi

Vīteroja līdzi-

Gaidot pavasari!

Tumsa valda ārā,

Tumsa valda mājā,

Arī manu sirdi

Pārņēmusi varā.

Apklusuši putni,

Nogurusi dzīve,

Visi pamiruši

Gaidot pavasari.

Pēkšņi miglā šajā

Dzirdu balsi kādu,

Vientuļu patlaban

Vēl – tik vienu.

Atlidoja putniņš

Pelēks, tā kā diena,

Tikai balsi skaļu

Ieskandēja droši —

Pavasari!

Bērnība mana

Pelēkā mākonī tīta.

Vai bija tur saule,

Vai padebess zila?

Bērnības sapņi

Bija tik lieli, kā

Laime – pēc karsta piena

Un saujas, maizītes pilnas.

Laime – tikai pēc viena

Māmiņas glāsta,

Un ilgas pēc drauga-

Maza suņuka smaida.

Bērnība – vietas nav tādas,

Kur atgriezties dvēselei manai.

Tikai meitene maza,

Raudot, skrien dziļi mežā…

Es negribu aiziet melnajā naktī

Šausmas pārņem manu kaistošo galvu

Domas sāk plesties, tām mājas par šauru

tās ieņemt sāk visuma formu

tūlīt, tūlīt tās pārplēsīs pušu

Pasauli visu. Vai – mani.

Mums nekas šajā dzīvē nepieder.

Mums šajā dzīvē pieder viss…

Viss tas, kas vien atvēlēts – laiks.

Laiks, kurā paspēt var daudz

Laiks, kurā nevar neko

Smieties, raudāt

Darīt laimīgu kādu vai ne…

Es negribu aiziet melnajā naktī…

Reiz, šajā dienā drūmajā

Iedegās gaismiņa logā manējā…

Brāzās vēji un aizbrāzās

Visas sveces logos izdzēsa

Ilgi vēl dvēsele gruzdēja

Melnām logu krāsmatām

Eglē gaismas nav iedegtas

Stāv rokas klēpī saliktas

Mēmi debesīs skatās

Dvēsele nogurusī…

Vairs nezinu es, kas ir prieks

Vairs nezinu es, kas ir laime

Kur iederas šī mana sirds

Es nezinu. Vairs it nekur

Es atdevusi sevi visu esmu

Un nepaturējusi it neko

Kur tagad tādai tukšai likties

Текст предоставлен ООО «ЛитРес».

Прочитайте эту книгу целиком, на ЛитРес.

Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.