Andris Grūtups - Observators

Dzintars Līnis — pilnīgs pretstats savam priekšniekam Voldemā­ram Gothardam. Cik Gothards noslēgts un skarbs, tik Līnis elastīgs un sabiedrisks." Savu karjeru sācis četrdesmit devītajā... Tieši no vidussko­las sola nokļuvis čekas skolā... Viņš viens no lielā latviešu iesaukuma čekā... Nepilnu gadu mācījies ārējās novērošanas gudrības Kijevā. Studējis okšķerēšanas un izsekošanas paņēmienus. Pēc tam jau prak­tiskā darba gaitas. Nodarbošanās trula un riebīga. Jāizseko savi tautieši. Vai auksts, vai karsts, jādzīvo pa ielu: jāglūn, jāseko, jāgaida un jāfiksē... Pēc tam vēl jāraksta atskaite. Un tā dienu no dienas. Traks var palikt! Lūk, tev slavenā 7. daļa jeb "semjorka"! Savu pieredzi jau ieguva. Arī asināja. Taču sirds vilka uz kaut ko citu. Vīri ieteica pamēģināt 1. daļā. Tā čekistu elite. Izlūkdienests. Tas prasa erudīciju un intelektu. Taču Līnim nepadevās valodas. Bija vien jāsamierinās ar pret­izlūkošanu. No 1967. gada viņš — pilntiesīgs 5. daļas darbinieks. Līņa pārziņā mākslinieki, aktieri un citi garīgā darba veicēji. Šis darbiņš vi­ņam gāja no rokas. Aģentu kaudžu kaudzēm. Savervēs jebkuru. Paņems labu konjaku, dzers visu nakti, bet no rīta, skat, — uzdevums jau izpildīts. Izstrādāja pats savu metodi: jociņi, anekdotes, solījumi, sīka šantāža un citi pigori. Plus vēl pabaidīja, nostrostēja un karjeras izaug­smi apsolīja. Un lieta darīta. Arī vide pateicīga — mākslas cilvēki. Ļau­dis emocionāli, naivi, bailīgi un pakļāvīgi. Katram sava uts un vājība. Savs pašlepnums un muļķība.

Un kur tad vēl slavenās Līņa burtnīcas! Tur viņš reģistrēja uzticības personas. Trīs lielie sākuma burti: vārds, uzvārds, tēva vārds, un cilvēks iegrāmatots. It kā neskaitās nemaz aģents. Taču cilvēks nāk un stāsta — ko redzējis, dzirdējis un jutis. Pašam nav pat jāraksta, tikai jāstāsta. Tā maz pamazām cilvēks pārdeva velnam dvēseli. Nodeva savus kolēģus, radus un draugus. Kļuva par nodevēju un stukaču.

Darba rezultāti majoram Līnim izcili. Arī pats jautrs, sabiedrisks un čomisks. Ar katru izrunāsies, kādu anekdoti izstāstīs un uzjautrinās. Kompānijas dvēsele. Tādam var piedot arī grēkus. Dzirdīdams citus, pats pamazām nodzērās.

Līnim palīgos vēl viens opers — Pēteris Mazais. Augums atbilst uzvārdam: maziņš, ļoti kustīgs un ass. Tāda pati arī valoda. Vienīgi rak­sturs riebīgs. īstens "ļeņinietis". Ja vajadzēs, nosūdzēs pat draugus un kolēģus. Visur saskatīs pretvalstisku darbību. Cilvēks bez līdzjūtības. Arī darba biedru vērtējums paskarbs. 9Ja prasīsi par Mazo, atbilde viena — "parasts opers". Ne uzslavu, ne cildinājumu. Vien nievas un piesar­dzība. Ja nu vienīgi Līnis. Tas pratīs sadzīvot ar visiem. Tāds smalks un elastīgs.

Drīz Skulmem dziesma būs ciet. Slazds pamazām aizcērtas. Pie­rādījumi savākti. Termiņi noteikti. Arī apsūdzētāju komanda nokom­plektēta. Spēki vareni. Visu nostrādās: izkratīs, nopratinās, pantu atradīs un sodu piemeklēs. Izdarīs visu, kā pienākas... i gailis pakaļ nedziedās! Lai pārējie zina un saprot... Nebūs nekādu vaļību. Tikai miers un kārtība...

***

Operācija ieplānota divdesmit piektajā aprīlī. Tūlīt pēc Jurģiem... Sāks ar kratīšanām. Tā izlēmusi vadība. Pasākums efektīvs. Tas iedvesīs bailes... Arī pārsteiguma moments svarīgs...

Upuru loks jau iezīmēts. To noteikusi drošības komiteja. Paredzē­tas sešas kratīšanas. Visas vienā dienā. Sāks ar pašu Jurģi Skulmi. Izkratīs gan mājas, gan darbnīcu. Tad vēl pieķers brāļus Pumpurus — Arvīdu un Robertu. Pārbaudīs Kultūras ministrijas ierēdni Valdu Vilīti un kādu Zinātņu akadēmijas laborantu Modri Slavu.

Arī kratītāju brigāde nokomplektēta. VDK mobilizēs gandrīz vai visu piekto daļu. Operatīvie plāni jau akceptēti, un darba uzdevumi pār­runāti. Uz katru objektu pa diviem operiem. Vienīgi Skulmem paredzēts vairāk. Pie viņa brauks veseli četri. Tur darba apjoms lielāks. Arī atbil­dība smagāka. Viņš viens no galvenajiem.

Drošībnieku ziņā gan transports, gan citas detaļas. Likums paredz arī pieaicinātos. Tiem jāraugās, lai viss ritētu objektīvi. It kā cilvēki no malas... Viņi apliecinās — kratīšana notikusi godīgi. Nekādu "pierak­stījumu" vai blēdību. Protokolos rakstītais atbilst īstenībai. Tur minē­tās lietas tiešām atrastas un izņemtas. It kā jau sīkums. Taču svarīgs un nozīmīgs. Lai vēlāk kāds neteiktu, ka notikusi vien krāpšanās un mānīšanās. Te nedrīkst kļūdīties. Šādu darbu neuzdosi svešam. Nevar taču paņemt cilvēku no ielas un uzticēt valsts noslēpumu. Ej tu zini, ko viņš pēc tam stāstīs. Pierunās pilnu pasauli. Teiks, ka čekisti rīkojušies brutāli un varmācīgi. Izvandījuši vien māju un noveduši cilvēku histērijā.

Šajā ziņā izvēle pārdomāta. Cilvēki uzticami. Visi zināmi un pārbau­dīti. Nekādu pārsteigumu vai nejaušību. Klusēs, kā ūdeni mutē ieņēmuši.

Savs darbs arī prokuratūrai. Jāsaraksta papīri un jāsavāc prokuroru komanda. Iecere perfekta — katrai čekistu grupai pa priekšu prokurors. Viņš likuma sargs un garants. Ja jau prokurors, tad lieta darīta... Kļūmes gadījumā vainu varēs novelt uz viņu... Prokurora aizsegā drošībnieki okšķerēs uz nebēdu. Arī teikšana prokuroram maza, vien piefiksēt at­rasto un parakstīt protokolu.

Papīrus sarakstīja ātri. Lēmumus par kratīšanām sagatavoja trīs dienas iepriekš. Uzrakstīja Grutups un nodeva savai priekšniecei Ritai Aksenokai. Rita aizskrēja pie Daukša un visu nokārtoja: ir gan zīmogs, gan paraksts. Sankcija visaugstākā. Pats republikas prokurora vietnieks devis atļauju... sankcionējis kratīšanu. Nu atlicis vien noorganizēt prokuroru kopu. Arī šis uzdevums paveicams. Cik tur tā darba! Noņēma veselu izmeklēšanas brigādi no kādas slepkavnieku un laupītāju lietas. (*J. Skulmes lietas ietvaros veiktajās kratīšanās piedalījās izmeklētāji un prokurori no tā saucamās Oļeškeviča-Vandrava krimināllietas izmeklēšanas grupas. Minētajā lietā bija vairāk nekā 160 nozieguma epizožu. Pārsvarā slepkavības un laupīšanas.) Slepkavas pagaidīs... Gaidīs, līdz izmeklē svarīgākas lietas. Kas gan slep­kavas un laupītāji, salīdzinot ar nacionālistiem un "spiegiem"?! Tāds nieks vien ir...

Prokuroru komanda varena. Strādājuši tiešā Aksenokas vadībā. Cits par citu kolorītāks. Nu kaut vai izmeklētāja Dzintra Lūkina. (**Dzintra Lūkina. Dzimusi 1944. gadā. Prokuratūrā strādājusi no 1970. līdz 2000. gadam. 1976. gadā iecelta par LPSR prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklētāju. 1990. gadā pārgājusi darbā uz neatkarīgās Latvijas prokuratūru (sk. LRPA, Dz. Lūkinas personas lieta, 84.-85. lpp.)) Ir gan pieredze, gan zināšanas. Arī tvēriens dzelžains — bijusī sportiste. Vairāk­kārtēja republikas čempione tenisā. Baigais urbis. Brīžiem gan aizrāvās un slīga detaļās. Aiz kokiem neredzēja mežu. Taču izmeklētāja laba. Līdzās Lūkinai — prokurors — kriminālists Georgs Skudra. (***Georgs Skudra. Dzimis 1939. gadā. Prokuratūrā strādāja no 1969. līdz 2000. gadam. 1976. gadā iecelts par Izmeklēšanas pārvaldes prokuroru kriminālistu. 1990. gadā pārgājis darbā uz neatkarīgās Latvijas prokuratūru (sk. LRPA, G. Skudras personas lieta, 73., 136. Ipp.)) Arī viņam piere­dzes gana. Cilvēks ar humora izjūtu. Labs anekdošu stāstītājs. Arī mīmika izteiksmīga. Sasmīdinās jebkuru. Tad vēl Ivans Mūris. (****Ivans Mūris (1924—1999). Dzimis Krievijā. Tēvs bijis kurpnieks, vēlāk strādājis par milici. No 1942. līdz 1946. gadam dienējis Sarkanajā Armijā. Ievainots pie Staraja Rūsas. Prokuratūrā strādājis no 1951. līdz 1994. gadam. 1976. gadā nozīmēts par Izmeklēšanas pār­valdes daļas prokuroru. 1990. gadā pārgājis darbā uz neatkarīgās Latvijas prokuratūru (sk. LRPA, I. Mura personas lieta, 1.-4., 111. lpp.)) Pakāpe augsta — vecākais tieslietu padomnieks. Tikai izglītība vien vidējā. Pēc kara beidzis juridisko skolu. Taču cilvēks respektabls. Tēvijas kara dalībnieks. Dienējis 43. gvardes divīzijā, vēlāk NKVD valdības sakaru pulkā... Karā zaudējis labo aci. Tās vietā protēze. Pēc papīriem skaitās latvietis, bet par dzimto valodu atzīst krievu... Latviski gan runā, taču raksta vien krievu mēlē. Cilvēks nedaudz nevīžīgs. Arī prokurora mundieris tāds nospeķots un mūždien blaugznām nobiris. Tomēr kadrs uzticams... Ne ko pielikt, ne atņemt.