Andris Grūtups - Observators

Prokuratūrā gan runāja, ka vēstuli pārtvēris kāds VDK aizkordona aģents. Cik tur patiesības, cik melu? Grūti spriest. Vismaz izklausījās ticami...

Kad pamatojumu atrada, nosauca arī galveno grēkāzi. Tas izrādījās mākslinieks Jurģis Skulme. Viņš anonīmās vēstules autors. Viņš arī "Observators". Apmelojis padomju valsti un ciniski ņirgājies par komu­nistiskās partijas vadītājiem. Kuluāros melsa, ka Skulme kalpojis amerikāņiem, vācis pretvalstisku informāciju un uzturējis sakarus ar emigrantiem.

Valsts drošības komitejas priekšsēdis nosauca arī galvenos Skulmes līdzdalībniekus — veco boļševiku un personālo pensionāru Arvīdu Pumpuru un kādu Kultūras ministrijas ierēdni Valdu Vilīti.

Lai dokuments izklausītos draudīgāks, pieminēja arī divus lieci­niekus — Valkas novadpētniecības muzeja direktora vietas izpildītāju Monvīdu Airi (*Monvīds Aire (1904—1994). Valkas novadpētniecības muzeja zāles pārzinis. M. Airēs uzvārds neatbilst viņa dzimtas uzvārdam Treimanis...) un šā paša muzeja līdzstrādnieci Māru Ķīli. (**Māra Jāņa meita Ķīle (1942—2003)) Šie cil­vēki labi zinot par Skulmes pretvalstisko darbību. Abi stāstījuši, ka vaininieks vācis nacionālistiska satura materiālus. Arī Mākslas akadē­mija, kur Skulme strādā, esot rūpīgi jāpārbauda. Tur zinātniskajā sektorā viņš savācis plašu klāstu ideoloģiski kaitīgu publikāciju un grāmatu.

Drošības labad minēja vēl kādu mākslinieka grēku: Skulme izšķērdējis valsts naudu. Caur komisijas veikalu iegādājies fotomateriālus. Gādājis tos it kā zinātniskā sektora vajadzībām. Pircis tikai no draugiem un paziņām. Maksājis paaugstinātu cenu un izlaupījis valsti. 2

Lai teikto apstiprinātu, sastādīta pamatīga izziņa. Minētas gan summas, gan cilvēki, no kuriem pirkti fotomateriāli. Un tas viss, sākot jau no 1973. gada. Pilnīgs pārskats par pēdējiem četriem gadiem. No­saukti vienpadsmit uzvārdi. To skaitā Osvalds Poļakovs, Modris Slava, Kristīne Pelda, Valda Vilīte un citi. Darbs pamatīgs. To nevar izdarīt četrās dienās. Tā vien izskatās, ka Skulme pieskatīts jau ilgāku laiku. Visa šā rūpīgā darba autors VDK vecākais operatīvais pilnvarotais majors Dzintars Līnis. (***Dzintars Līnis (1928—2001). VDK vecākais operatīvais pilnvarotais, majors. Galvenais Jurģa Skulmes operatīvās lietas izstrādātājs. Piedalījies arī E. Berklava lietas izstrādē (sk. Latvijas Republikas SAB 2008. gada 6. februāra vēstule Nr. 0-10-10/08/81, adresēta grāmatas autoram)) Viņš arī parakstījis izziņu. 3

Nu grēku nasta pilna. Skulme ne vien nacionālists un spiegs. Viņš arī valsts mantas izšķērdētājs. Kas var būt vēl trakāks?! Tāda apsūdzība nevar palikt bez sekām. Arī Longins Avdjukevičs bargs. Lūdz izvērtēt un ierosināt krimināllietu. 4

Nu mākslinieka liktenis vien mata galā... Vienīgi viņš pats... Dzīvo neziņā un neko nenojauš.

***

Ideja par Skulmes represēšanu nāca no pulkveža Kučāna, (*Miervaldis Kučāns (1931—1991). Valsts drošības orgānos no 1950. gada. No 1952.—1954. gadam Liepājā. Pēc tam Rīgā. No 1954. gada VDK 1. daļā. No 1974.—1981. gadam 1. daļas priekšnieks. No 1981.—1986. gadam VDK priekšsēdētāja vietnieks. Ģenerālmajors. Neklātienē beidzis Augstāko VDK skolu (sk. Siguldas zonālais valsts arhīvs, 78. fonds, 21. apr., 615. lieta, 1.-12. lpp; LVA, Дело по приему в члены ВКП(б) 1 79, 1.-7. lpp. un citi doku­menti)) VDK pir­mās daļas priekšnieka. Tāds padrukns un omulīgs vīriņš ar īstu čekista tvērienu. Mūždien sēdēja, iekrāvies papīros un operatīvajās shēmās. Arī pelnu trauks pilns līdz malām. Izgājis pamatīgu dzīves skolu — no jau­nākā leitnanta līdz pulkvedim. No nacionālo partizānu apkarotāja līdz izlūkdienesta vadītājam. Visa dzīve pagājusi drošībniekos. Arī nopelnu gana. Viņam savi rēķini ar mākslinieku... 5

Tad vēl Fridrihs Straube-Strauss (**Fridrihs Straube-Strauss (1929—2005). Drošības orgānos no 1949. gada. No 1953.—1954. gadam 7. nodaļas vecākais izlūks. Pēc tam strādājis Madonas, Tukuma un Valmieras rajonā. No 1966. gada darbojies ārzemēs. Pēc atgriešanās iecelts par Ventspils VDK nodaļas priekšnieka vietnieku. No 1972. gada VDK 5. daļas priekšnieka vietnieks. Apakšpulkvedis (sk. LVA, 15500. fonds, 2. apr., 8375. lieta, 2.-14. lpp.; Latvijas Republikas SAB 2008. gada 6. februāra vēstule Nr. 0-10-10/08/81, adresēta grāmatas autoram)) — 5. daļas priekšnieka viet­nieks. Cilvēks gudrs un tālredzīgs. Baronu fon Hanu dzimtas ārlaulības atvase. (***Līdz pusaudža vecumam Straube-Strauss dzīvoja pie audžuvecākiem. Karam beidzo­ties, sakari ar audžuvecākiem pārtrūka. Viņš pat nezināja, kad un kur tie apglabāti. Savās autobiogrāfijās norādīja izdomātus, patiesībai neatbilstīgus faktus) Vīrietis kā bilde. Tāds slavenā krievu čekista, barona fon Pillāra-Pilhaua Latvijas prototips.

Arī Straube-Strauss apkarojis nacionālos partizānus. Līdzīgi Kučānam saņēmis medaļas un dāvanas. Roku rotā personālais pulkste­nis. Tas par bandītisma apkarošanu Latvijā. Mēle asa. Arī doma strauja. Kopā ar Kučānu izlēmuši, ka Skulme saucams pie atbildības par varas diskreditāciju. 6Varēja jau par pretpadomju propagandu... Bet tad būtu jāizmeklē pašai komitejai. Varētu gan! Tikai kā tas izskatīsies?! Ko domās ārzemnieki? Paši okšķerē, paši izmeklē un soda. Tas nav stils. Labāk to uzticēt prokuratūrai. Iestāde solīda. Rūpējas par likumību. Visā pasaulē to saprot. Pat emigrantiem nebūs, kur piekasīties. Viss precīzi un saskaņā ar likumu. Nekādas izrēķināšanās. Vien likuma burts un gars.

Ar tādu ideju abi arī aizgāja pie VDK priekšsēža Longina Avdjukeviča. Ģenerālis to saskaņoja ar partijas ceku. (****Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja. Vēlēts partijas pārstāvniecības orgāns. Taču dzīvē ar ceku saprata šauru partijas funkcionāru loku, kurā noteicošā loma bija CK pirmajam sekretāram) Tieši ar pašu Augustu Vosu. Tad vēl Maskava. Arī no augšas jāizprasa atļauja. Jāpanāk, lai to akceptē lielās čekas 5. pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Filips Bobkovs, un lieta var iet vaļā...

Tālākais jau tehnika. Pirms kaut ko sūtīt prokuroram, paaicināja "sakaru virsnieku" Viktoru Būsi. (*Viktors Bus[sļe. Dzimis 1925. gadā Ņižņijnovgorodā. LPSR prokuratūrā strādājis no 1951. gada līdz 1986. gadam. No 1959. gada uzraudzījis valsts drošības orgānus (sk. LRPA, Personas lieta Nr. 6-983, 4.-7. lpp.)) Oficiālais amats jau varens — LPSR prokurora vecākais palīgs. Skaitās, ka uzrauga Valsts drošības komiteju. Raugās, lai tiktu ievērota likumība un kārtība. Taču ar pilnvarām tā vājāk. Nekādu tiesību jaukties komitejas operatīvajā darbā. Tik vien kā formāli uzraudzīt izmeklēšanu.

Ar Būsi izrunājās VDK 5. daļas 1. nodaļas priekšnieks, apakš­pulkvedis Voldemārs Gothards. (**Voldemārs Gothards. Dzimis 1929. gadā Jelgavā. Izmeklējis Latvijas nacionālās pretestības simbola Gunāra Astras krimināllietu. No septiņdesmitajiem gadiem strādājis VDK 5. daļā. Bijis 5. daļas 1. nodaļas priekšnieks. Nodarbojies ar latviešu emigrācijas izstrā­di. 1991. gadā, baidoties no atmaksas, aizmucis uz Krieviju. Vēlāk atgriezies. Viens no galve­najiem J. Skulmes operatīvās izstrādes lietas plānotājiem (sk. LUA, Gotharda Voldemāra Viktora dēla Studenta lieta, 23., 26., 34.-35., 43., 46.^-6. op., 51. lpp.; Latvijas Republikas SAB 2008. gada 6. februāra vēstule Nr. 0-10-10/08/81, adresēta grāmatas autoram)) Arī no vecajiem. Oficiāli čekā no 1952. gada. Taču faktiski drošībniekos sācis kalpot jau 1950. gada jūlijā. Vēl būdams Juridiskās fakultātes pirmā kursa students, savaņģots uz mūžu. (***Tieši 1950. gadā uzsākta specpārbaude par viņa radurakstiem. Ari studenta paraksts izmainījies. Iesniegumus vēl rakstījis skaidrā latviešu valodā, taču parakstījies krievu burtiem. Tas vien jau liecina, ka cilvēks sācis kalpot čekā un parakstīt papīrus krievu mēlē. Lielais konspirators Gothards pieļāvis kļūdu un atšifrējis sevi.) Cilvēks nīgrs un skarbs. Jaunībā cīnījies ar nacionālajiem par­tizāniem. Pildījis tulka pienākumus. Turpat Saldus rajonā. Skraidījis pa mežiem ar automātu. Oficiāli jau tulkam pienākusies vien pistole... Taču Gothards ar automātu... Grib būt svarīgāks un nozīmīgāks...