Andris Grūtups - Observators

Šo cilvēku labi atceros. Arī mūsu mājā viņš nomainīja kādu sasistu loga rūti. Ieraudzījis plauktā savas grāmatas, profesors apraudājās... Biju­šais psiholoģijas un pedagoģijas speciālists pārtapis stiklotājā... Tā — pēckara proza un traģika. Jaunā vara samalusi visu tautu... Profesoru padarījusi par stiklotāju.

Taču dzīves proza interesanta. Kulinska uzdevums precīzs — vērot, vai Students nedara ko pretvalstisku. Ar ko tiekas un par ko runā. Vai nekūda jaunatni uz nepaklausību?!

Visi šie bijušie jāpieskata... Bet pēc tam jāziņo un jāraksta at­skaites...

Savu uzdevumu Žanis pildīja perfekti. Gudrs cilvēks. Arī pieredzes pārpārēm. Visu noskaidros un izpētīs. No viņa pat pele nenoslēpsies!

Kulinski oficiāli savervēja sešdesmit septītajā... Vervēja tas pats Jānis Lokomets. 146Arī pseidonīmu piemeklēja. Visus ziņojumus Žanis parakstīja ar "Jēkaba Smiltnieka" vārdu. Segvārda izvēle nav nejauša Smiltnieka uzvārds Kulinskim tuvs un mīļš. To lietojis vēl viņa vectēvs — aktīvs piektā gada revolucionārs. Slēpdamies no ohrankas, vectēvs no­mainīja uzvārdu. Pārtapa Kulinskī.

Tagad vecais uzvārds atdzimis. Nu to lieto Žanis. Ar to viņš piesedzas... Slēpjas no cilvēkiem un raksta ziņojumus. Ar Smiltnieka uzvārdu Kulinskis izšķirs daudzus likteņus...

Septiņdesmit piektā gada martā "Jēkabu Smiltnieku" iesaistīja Jurģa Skulmes izstrādē. Visa šā pasākuma režisors Voldemārs Gothards. VDK 5. daļas 1. nodaļas priekšnieks. Viņš vadīja aģenta "Smiltnieka" darbu. Izstrādāja operatīvos plānus un pieņēma aģenta ziņojumus.

Lai pieķertu Skulmi, izvēlējās ļoti ticamu leģendu. Žani Kulinski ar Jurģi Skulmi iepazīstinās Arvīds Pumpurs. Skulmes kaimiņš un domubiedrs. Arī iemesls loģisks: Kulinskis bijušais leģionārs. Atsēdējis deviņus gadus nometnē. Uzkrājis pieredzi un zināšanas. Uzrakstījis par sevi atmiņas. Tagad piedāvās tās Jurģim. Ar Skulmes palīdzību nosūtīs uz Zviedriju. Leģenda ticama un pārliecinoša. Arī aizdomu nekādu. 147

Operācija ritēja pēc plāna. Skulme šo "ēsmu" norija. Pieņēma Kulinski kā draugu. Klāstīja viņam savus uzskatus un dāvināja emi­grantu avīzes. Lai lasa un studē. Iedeva arī kādu laikraksta Brīvība sep­tiņdesmit ceturtā gada numuru. 148

Ar laiku izveidojās uzticība. Un kāpēc lai neticētu? Kulinskis tāds saprotošs un nosvērts. Arī paziņu loks viņam plašs. Zinot kādu jūr­nieku. Cilvēks bieži kuģojot uz Zviedriju. Ja vajadzēs, nogādās jebkuru papīru un informāciju. Problēmu nekādu.

Abu vīru starpā valdīja pilnīga saskaņa. Skulme lūdza "draugam" palīdzību. Uz Zviedriju jāaizsūta kāds raksts. Jurģis uzrakstījis par Ģe­derta Eliasa mantojumu. Aprakstījis visas problēmas un nebūšanas. Gribot par visu informēt Zviedriju. 149Lūgums tika izpildīts. Raksts savlaicīgi nogā­dāts adresātam. Šis apstāklis uzticību tikai vairoja. Tā pamazām Kulinskis iemantoja Skulmes draudzību. Jurģis varēja priecāties. Sagādājis sev tiešām vērtīgu palīgu. Aģents "Jēkabs Smiltnieks" ar laiku izzināja visu. Pat to, kā Skulme organizē un rīko konspiratīvas tikšanās: paņem Rīgas centrā taksi. Brauc pa mazām un šaurām ieliņām uz nomali. Vēlāk taksometru atlaiž un tad pa caurbrauktuvēm un pagalmiem uz vajadzīgo dzīvokli... 1'' 0

Tā nofiksēja Jurģa tikšanos ar Agni Balodi. To pašu tikšanos, par kuru Andris Vilītis prokuratūrā stāstīja. Toreiz nopētīja visu: kad atbrauca, cik ilgi sēdēja un kad aizbrauca. Visu iegaumēja un rūpīgi pie­rakstīja.

Skulme dzīvoja kā zem lupas. Modra acs uzmanīja katru viņa soli. Skulmes dzīve bija pakļauta pilnīgai kontrolei.

***

Septiņdesmit sestā gada piektajā augustā Valsts drošības komitejā ierosināja operatīvās izstrādes lietu "Poļot"... 151Nosaukums dīvains... It kā saistīts ar lidošanu? Vienīgi, kur taisījās lidot? Varbūt uz Zviedriju? Bet varbūt tikai iedomu un fantāzijas ceļojums? Grūti teikt, taču intriga nepārprotama.

Izstrādes objekti veseli četri: pats Jurģis Skulme, viņa draudzene Astrida Peka un abi Vilīši. Valda un Andris. 152

Izstrāde nav joka lieta. Pakļaus tevi absolūtai pārbaudei. Noklau­sīsies, staigās pakaļ un okšķerēs. Pētīs kā rentgenā — ar ko tiecies? Par ko runā un domā? Visi aģenti strādās kā sadeguši. Nezin kādus noziedz­niekus atklājuši.

Lai lietu ierosinātu, jāatrod pamatojums. To sameklēja ātri. Jurģis Skulme — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ārzemju noda­ļas informators. Nodarbojies ar melīgu ziņu vākšanu. Savākto informā­ciju nodevis emigrantiem. Kaitējis padomju valsts godam un prestižam. 151

Vārdi spēcīgi. Tos uzrakstījis majors Dzintars Līnis. Viņa ziņā nodos Skulmi un pārējos.

Kad Līnis lēmumu bija sacerējis, atlika vēl saskaņot... Jāiegūst visu priekšnieku vīzas un akcepti. Vispirms jālūdz atbalsts Voldemāram Gothardam. Bez viņa paraksta lēmums nekustēs ne no vietas.

Pats Gothards cilvēks skrupulozs. Visu izsvērs un pārbaudīs. īpaši jau lēmuma tekstu. Izķidās un salabos. Lai skanētu gludi un pareizi. Valodas forma un stils Gotharda jājamzirdziņš. Nevar noliegt, šim cil­vēkam piemita zināms literārs talants. Viņa teksti gludi un līdzeni. Arī formulējumi apaļi. Kā cilvēks Gothards īpatnējs. Vienmēr perfektā uzvalkā. Drēbe rūpīgi piemeklēta. Tāds tumši zils audums ar svītriņu. Atbilstīgi uzvalkam pašūta arī veste.

Vienmēr saposts un stivs. Tāds arī runas veids. Lietišķs un kodo­līgs. Neviena lieka vārda.

Pēc rakstura priekšnieks stūrains un skarbs. Par savu taisnību cī­nīsies līdz galam. Ietiepības dēļ sanaidojās ar pašu komitejas priekšsēdi Longinu Avdjukeviču. Sastrīdējās ne pa jokam: Gothards atteicies iero­sināt krimināllietu. Cilvēks uzrakstījis Cīņai vēstuli par trīsdesmit sep­tīto gadu... Veselu poēmu sacerējis. Nosodījis represijas un aizstāvējis latviešus.

Augšas izlēma, ka autors jāsoda. Taču Gothards ietiepās. Viņa argu­menti spēcīgi. Partija taču Staļina kultu nosodījusi! Par ko tiesāt autoru?! Par ko viņu kārt pie lielā zvana?! 154

Konflikts aizgāja līdz Maskavai. Tur lēma, ka Gothardam taisnība. Taču uzvara īslaicīga. Par to bija jāsamaksā. Attiecības ar Avdjukeviču sabojātas. Arī karjeras iespējas izsmeltas. Un viss Gotharda rakstura dēļ. Nekādu kompromisu vai elastības.

Nebija jau tā, ka Gothards būtu kāds disidents... Drīzāk otrādi. Fanātisks savas pārliecības un darba vergs. Visur saskatīja vien padomju varas ienaidniekus un nelabvēļus.

Jaunākajiem kolēģiem Gothards stāstīja, ka drošībniekos iestājies pēc paša iniciatīvas. 155Neviens viņam nav licis vai viņu spiedis. Pats izlēmis. Vecāki bijuši turīgi, bet dēls nolēmis cīnīties ar buržujiem.

Teiktais par vecāku bagātību — viena vienīga leģenda. Nebija nekā­das bagātības vai turības. Tēvs parasts amatnieks, bet māte mājsaim­niece. Trīsdesmito gadu beigās ģimene nopirka nelielu zemes gabalu. Kādus četrus hektārus. Tā arī visa bagātība un turība. Taču Gothardam vajadzēja leģendu... Lai slēptu savu mazvērtību... Tā viņu mocīja jau no skolas sola. Zēns ļoti kluss un sapņains. Visa viņa dzīve — vienas iedo­mas un fantāzijas. To visu vainagoja ikdienišķa un banāla skaudība.

Arī partijas sapulcēs apakšpulkvedis kašķīgs. Pārmet kolēģiem iecie­tību un toleranci... Saudzējot rakstnieku Albertu Belu... Būtu viņam teikšana, sen to nacionālistu noliktu pie vietas... Šajā ziņā 5. daļas priekšnieks Zukulis bija lojālāks. Varbūt, pateicoties viņam, viens otrs rakstnieks netika represēts un sodīts. 156