Velta Lapacinska Anda Mjurka Velta Lapacinska - Pasaules kulturas vesture

Seno tautu dzejojumi un vēstījumi nešķirami saauguši ar viņu ticējumiem un mītiem.

Mīts (gr. mytos - vārds, nostāsts, teika) - vissenākais mutvārdu daiļrades veids, kurā tēlaini vispārināti pirmatnējo cilvēku priekšstati par dabas un sabiedrības parādībām.

"Mīts ir pirmā universālā pasauluztveres, pasaulizpratnes forma, kuru izstrādājusi sabiedrība savā vēsturiskās attīstības gaitā [17] ."

Mīts senajam cilvēkam bija viņa domāšanas forma, ar kuru viņš izprata un izskaidroja visu. Pateicoties šādai domāšanai, cilvēks vienmēr jutās drošibā, aprūpētībā.

Mīta atšķirīgā iezīme ir "fantastiskā un reālā, daļas un veselā sakritība. Mitoloģiskā pasaules aina ir vienota un vesela. Senajām sabiedrībām raksturiga ikdienas darbības subjektfvo un objekbvo, materiālo un garīgo pušu nesašķeltība.. Mīts visu vērš dzīvu, apvelt" ar dvēseli, tā ietvaros viss ir iespējams. Fantāzijas pārdzīvojuma tēli un patiesā realitāte [18] ."

Ņemot vērā, ka miti ļoti plaši iesakņojušies visdažādāko reģionu senajās kultūrās un katrā no tām pauž savu atšķirīgu pasaules izpratni un tēlu loku, tie ļoti dziļi un precīzi raksturo šo dažādo seno kultūru pamatatšķiribas, to specifiku. Tāpēc, runājot par vienu vai otru senās kultūras būtību, mēs nespējam to uztvert un izprast, neiepazīstot sīkāk attiecīgā reģiona mītus.

Lai atvieglotu un precizētu tālākajās tēmās pieminēto mitu Izpratni un būtību, jāatceras mītu galvenās pamatgrupas:

1) kosmogoniskie miti - galvenokārt vēsta par pasaules izcelšanos,

2) teogoniskie miti - stāsta par dievu izcelšanos, pārcilvēciskiem varoņiem un viņu varoņdarbiem,

3) etioloģiskie mīti - runā par jūru , okeānu, upju, dzīvnieku un augu rašanos (raksturo katra konkrētā reģiona faunu un floru),

4) kalendārie mīti - atklāj saimniecības darbu ciklus, zemkopju darbu paražas un agrārus rituālus,

5) eshataloģiskie mīti - pauž priekšstatus par aizkapa dzīvi un pasaules galu,

6) antropogoniskie mīti - izklāsta priekšstatus par cilvēku rašanos vai cilvēku radīšanu,

7) astrālie miti - liecina par zvaigznājiem, zvaigznēm un planētām.

Seno mitu motīvi un tēli ir tautu pasaku, leģendu un teiku pamats. Tie iekļauti tautu eposos. Cauri gadu tūkstošiem mitu motīvus savā jaunradē izmanto rakstnieid, mākslinieki, mūziķi, kinofilmu veidotāji u.c. nozaru meistari.

Kopsavilkums

Pirmatnējā cilvēka cīņā par izdzīvošanu galvenā nozīme ir bijusi darbam. Darbs stimulēja ne tikai cilvēka evolūcijas gaitu, bet darbā radās arī pirmās cilvēka realizētās idejas jeb kultūras zīmes. īpaši strauji cilvēka evolūcija notiek vidējā un vēlā paleolīta posmā, un tas vainagojas ar Homo Sapiens (saprātīgā cilvēka) tipa Izveidošanos (apm. 40 000. g. p.m.ē.). Svarigākā novitāte, kas saistās ar Homo Sapiens stadiju, ir cilvēka kā sociālas būtnes apzināšanās. Sociālo saikņu daudzveidībā rodas un attīstās sinkrētisms. Pateicoties tam, vērojami pirmie jaunrades centieni - parādās attēlošana, piktogrāfiskais raksts, attīstās runa Rodas pilnīgi jaunas, iepriekšējo posmu cilvēkam nepazīstamas iespējas: sāk uzkrāties mutvārdu daiļrade (galvenokārt mīti), uz seno alu sienām parādās pirmās zīmes, pirmie gleznojumi. Tiek likti pamati jauna veidojuma - mākslinieciskās formas pastāvēšanai, kas kā mākslas, literatūras, arī teātra un mūzikas radīšana turpinās līdz pat mūsdienām.

'cilvēces bērnība

Zemes ģeoloģiskā šodiena, pēdējais, jaunākais tās vēstures periods ar šajā laikā izveidotām nogulumu sistēmām. Notikusi daudzkārtēja krasa klimata maiņa, vairākkārtēja apledojumu izveidošanās un izzušana.

(sengr. mytos - vārds, stāstījums, vēstījums, teika) vissenākais mutvārdu daiļrades veids, kurā tēlaini vispārināti pirmatnējo tautu priekšstati par dabas un sabiedrības parādībām.

akmens laikmeta senākais posms; sākas apm. pirms 3 000 000. g. un beidzas ap 9. g.t. p.m.ē. (Eiropas teritorijā).

ar gravēšanas, grebšanas, skrāpēšanas paņēmieniem veidotas zīmes vai attēli uz klinšu (alu) sienām.

raksts, kurā informācija pausta, izmantojot attiecīgo objektu stilizētus attēlus. Piktogrāfiskais raksts neapzīmē konkrētas valodas skaņas, to var "lasīt" jebkurā valodā. Tas ir vissenākais rakstības veids.

viengabalainība, sadalījuma trūkums, kas raksturīgs neattīstītai parādībai, procesam. Raksturīgs pirmatnējai mākslai, kad, piemēram, mūzika, dziesma, dzeja un deja veido nedalāmu vienību.

Kvartārs •

Mīts-

Paleolīts •

Petroglifi -

Piktogrāfiskas zīmes ■

Sinkrētisms -

Terciārs -

(lat. tertius - trešais) - kainozoja priekšpēdējais periods Zemes attīstības vēsturē.

Obligātā literatūra ļ

1. Rubenis A. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. - R., 1994

Ieteicamā literatūra

2. Zeile P. Pirmatnējās kopienas kultura. - R., 1989

3. Mauriņš A. Pasaules koks.// Dabas un vēstures kalendārs 1987. gadam. - R., 1986, 122-124.lpp

4. Pasaules skatījuma poētiskā atveide folklorā. - R.,1988

5. Tafi/iop 3. nepBo6brmafl KyribTypa. M., 1989.

6. Mcropmi nepBoēbiTHoro o6mecTBa. 06iyne Bonpocbt. npoēneMbi aHTponocouMoreHe3a. M., 1983. (pea. KO/i/ieKT.)

7. Jelinek Atlas prahistorii czļovvieka. Warzawa, 1977

8. B. 5. MupMMaHOB Manas ucropna ncKyccTB. nepBo6brmoe n TpaanunoHHoe MCKyCCTBO. M., 1973.

9. OK/iaflHMKOB A. YTpo ncKyccTBa. /I., 1987.

10. Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. I daļa. - R.,1976,7.-9.lpp.

11. Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. Idaļa. (pārstrādāts izdevums) - R.,1995, 5.-8.Ipp.

12. Mitoloģijas enciklopēdija II sēj. (I sēj. - R., 1993; n sēj. - R., 1994)

13. Egle R., Upīts A. Pasaules rakstniecības vēsture VI sēj. I sēj. - R., 1930,3.- ll.lpp.

14. Filips li Ralfs, Roberts Lerners u.c. Pasaules civilizācijas, l.sējums. Senie laiki. R., 1998,9.-33.lpp.

15. Mūrnieks A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē, l.sējums. Aizvēsture. Austrumu civilizācijas. R., 1998, 29.-34.lpp.

7. Kā ar svešvārdu sauc viengabalainu, nesadalāmu stāvokli pirmatnējā cilvēka attTstlbā, kur dažādo māku (mākslu) elementi apvienojas vienā veselā?

• mīts

• petroglifs

• pfktogramma

• sinkrētisms | evolūcija

8. Kāpēc tikai homo sapiens attīstības pakāpē varēja rasties cilvēka daiļrades centieni? Jo cilvēks apliecināja sevi kā:

• izveicīgu būtni

• darbīgu būtni

• sociālu būtni

• spēcīgu būtni

• agresīvu būtni

9. Kā ar svešvārdu saucam vissenāko mutvārdu daiļrades veidu?

• literatūra

• eposs

• kosmogonija

• mitoloģija

• alķīmija

10. Kas ir teogoniskie miti? Tie ir mīti par:

• cilvēka rašanos

• aizkapa dzīvi

• dzīvnieku un augu rašanos

• pasaules izcelšanos

• dievu tapšanu un viņu varoņdarbiem

Paraugatbildes

1,

Darbam.

2.

Paleolīts.

3.

Vēlais paleolīts.

4.

Izmantojot radioaktīvā oglekļa metodi.

5.

Ar australopiteku.

6.

Ar homo sapiens.

7.

Sinkrētisms.

8.

Jo cilvēks apliecināja sevi kā sociālu būtni.

9.

Mitoloģija.

10.

Mīti par dievu tapšanu un viņu varoņdarbiem.

Ja esat pasvītrojis (-usi) visas 10 pareizās atbildes, tātad pašpārbaudes testu esat izpildījis (-usi), iegūstot atzīmi "10" - izcili! Apsveicu Jūs!

Taču ja esat pasvītrojis (-usi) tikai 7 vai pat vēl mazāk pareizas atbildes, tas norāda, ka teorija ir apgūta pavāji. Lūdzu, atkārtojiet to, iedziļinieties tajā rūpīgāk! Ja nepieciešama papildus konsultācija, esmu Jūsu rīcībā!