J. BIRZIŅŠ - KRISTIEŠU ESHATOLOĢIJA

Tādi, lūk, ir tie augļi, kurus cilvēcei atnesusi kris­tiešu eshatoloģija. Tā ir pildījusi baznīcas kases un garīdznieku makus, bet tautai tā nesusi fanātismu, bai­les, nabadzību un ciešanas. Kristieši uzlūko eshatolo­ģiju par vienu no svarīgākajām ticības mācības sastāv­daļām. Kāds kristiešu garīdznieks izteicās: «Kristietība, kura nav caur un cauri eshatoloģiska, nav nekāda kris­tietība.» Ja nebūtu eshatoloģijas, tad garīdzniekiem ne­būtu ko darīt. Eshatoloģija ir baznīcas eksistences avots.

Pagājušo laiku drūmās paliekas ir uzglabājušās līdz mūsu dienām. Vēl ir ļaudis, kas smok eshatoloģijas tvanā. Šis tvans jāizkliedē un jāizved ticīgie svaigā gaisā, neapmiglota prāta gaismā, kurā cilvēks saskata savas esamības īsto jēgu, ceļot paradīzi tepat virs zemes, veidojot komunistisku sabiedrību, kurā nav kungu un kalpu, bagāto un nabago, ceļot jaunu pasauli, kurā valda miers, darbs, visu tautu brīvība, vienlīdzība, brālība un laime. Katrs solis, kas sperts uz priekšu lab­klājības un laimes celšanā šinī dzīvē, drupina pamatus iedomām par viņpasaules teiksmainajiem labumiem.

Ievads………………………………………………. … 3

Vecās derības eshatoloģija……………………………………………….. 13

Jaunās derības eshatoloģija………………………………………………. 21

Katoļu un pareizticīgo baznīcas eshatoloģija … 36

Luterāņu baznīcas eshatoloģija………………………………………….. 17

Baptistu eshatoloģija……………………………………………………….. 57

Adventistu eshatoloģija……………………………………………………. 69

Jehovistu eshatoloģija……………………………………………………… 83

Modernizācijas mēģinājumi……………………………………………….. 9i

Ko saka saprāts par nemirstību un nāvi …. 98

Vai iespējams pasaules gals……………………………………………. 110

Kristīgās eshatoloģijas reakcionārā loma . . . .114

J. BiRziņš

KRISTIEŠU ESHATOLOĢIJA

Redaktors L. Apinis. Māksi, redaktors A. Jēgers. Tehn. redaktore M. Zaumane. Korektore A. Ābele. Nodota salikšanai 1968. g. 15. novembri. Parak­stīta iespiešanai 1968. g. 31. decembrī. Tipogrāfi- )as papīrs Nr. 2, formāts 70X108/32. 4 fiz. ie­spiedi.; 5,60 uzsk. iespiedi.; 5,19 īzdevn. 1. Me­tiens 5000 eks. JT 03742. Maksā 30 kap. Izdev­niecība «Liesma» Rīgā, Padomju bulv. 24. Izdeva. Nr. 22383;Mp-137. Iespiesta Latvijas PSR Ministru Padomes Preses komitejas Poligrāfiskās rūpniecī­bas pārvaldes 1. tipogrāfijā Rīgā, Blaumaņa ieiā 38/40. Pašūt. Nr. 4913.

1 Ezaijas gr., 8. nod., 19. p.

1 Pētera otra gr., 3. nod., 10.—12. p.

1 TojiKOBamie na AnoKajiuncnce cb. An/tpesi apxHenHCKona Keca- puilcKoro, MocKBa, 1901 r.

1 Vilipiešu gr., 2. nod., 12. p.

Apspiedēji izmanto eshatoloģiju, lai atturētu apspies-

1 Mozus 2. gr., 20. nod., 5. p. 116

> F. Hermans. Viņpus kapa. R., 1924 106. lpp^

1 W. Schwarlz. Ein Blick in das unbekannte Jenselts. Jurjev, S. 51.

[1] k. markss un f. engelss par reliģiju. r., lvi, 1956, 137. lpp.

[2] turpat, 139. lpp.

[3] 104. dāvida dziesma, 29.—30. p.

[4] zālamana māc. gr., 12. n., 7. p.

[5] ijaba gr., 14. n„ 11.—12. p.

[6] mozus otrā grāmata, 20. nod., 12. p.

[7] turpat, 5. un 6. p.

* Te un turpmāk citātos kvadrātiekavās autora tuvāki paskaidro­jumi.

[8] ezaijas gr., 65. nod., 17. p.; 66. nod , 22. p.

[9] ijaba gr., 19. nod., 25. un 26. p.

[10] dāvida 16. dziesma, 10. p.

[11] dāvida 17. dziesma, 15. p.

[12] ezaijas gr., 65. nod., 17.—25. p.

[14] parād. gr., 16. nod.

[15] lūkas ev., 16. nod., 19.—31. p.

[16] tesaloniķiešu pirmā gr., 4. nod., 16.—17. p.

[17] jāņa ev., 5. nod., 28.-29. p.

[18] lūkas ev., 23. nod., 42.—43. p.; korintiešu otrā gr., 12. nod., 2.-4. p.

[19] korintiešu pirmā gr., 15. nod., 51.—53. p.

[20] apokrifiskās grāmatas ir tās jūdu reliģijas grāmatas, kuras nav atzītas par nemaldīgām un nav pievienotas .tā sauktajiem «svētajiem rakstiem» Bībelē.

[21] parādīšanas gr., 21. un 22. nod.

[22] parādīšanas gr., 22. nod., 15. p.

[23] turpat, 14. nod., 10.—11. p.

[24] k. markss un f. engelss par reliģiju. r., lvi, 1956, 226. lpp.

[25] turpat, 227. lpp.

[26] jaunajā derībā šāda norādījuma nav.

' Timoteja 1. gr., 6. nad., 8. p.

' P. Apšinīks. Paleigs škeistušos guņs dvēselēm. 1936, 36.—37. Ipp.

[27] parādīšanas grāmatas pravietojumi plašāk izskaidroti manā grā­matā «Pravietojumi vēstures gaismā». (R., 1968.)

[30] modernisti bībeles saturu neuzlūko kā vārdisku dieva iedvesmu un tāpēc īstenībai pretī runājošām Bībeles mācībām piedēvē netiešu nozīmi. Fundamentālisti tic Bībeles vārdiskai iedvesmai un turas pie Bībeles izteikumu tiešas nozīmes.

[32] Parādīšanas gr., 9. nod., 2. p.

[35] turpat, 49. pp.

[36] turpat, 51. lpp.

[38] turpat, 34. un 35. lpp.

[40] apustuļu darbu gr., 4. nod., 12. p.

[42] turpat, 55. lpp.

[43] cionisms — reakcionāra, nacionālistiska kustība, kura propa­gandē jūdu izredzētību un nepieciešamību visas pasaules jūdiem pārcelties uz dzīvi Palestīnā.

[44] «antikrists», 18. lpp.

[45] sk. j. birziņš. pravietojumi vēstures gaismā, R., 1968, 56.-57. lpp.

[46] adventistu mēnešraksts «Ciānas Sargs», 5. (1910) gada gāj., 87.-88. lpp.

[47] ezaijas gr., 43. nod., 10. p.

[48] eceķiēla gr., 21. nod., 25.-27. p.

[50] v. maldonis. Evaņģēliskā dogmatika. R., 1939, 229. lpp.

[51] turpat, 234. lpp.

[53] v. maninga lieldienu svētruna pēc K. JIbmoht. Ri.ikmhh 6ec-

c.meptuh. mockba. 1961, ctp. 63.

[55] verbālā inspirācija — iedvesmojums ar vārdiem. Vizuāla in­spirācija — iedvesmojums ar iedarbību uz redzi.

[58] f. v. hermans. viņpus kapa, r„ 1924, 108.—109. lpp.

[59] mateja ev., 5. n., 45. p.

[60] turpat, 7. nod., 14, p

[64] lūkas evaņģ., 23. nod., 42.-43. p.

[65] mateja evaņģ., 7. nod., 13.—14. p.

[66] jāņa pirmā gr., 2. nod., 15.—17. p.

[67] jēkaba gr., 5. nod., 5. un 6. p.

[68] turpat, 7. un 8. p.

[71] turpat.

[72] mateja ev„ 18. nod., 8. p.