• Пожаловаться

Frīdrihs Vilhelms Nīcše: Antikrists

Здесь есть возможность читать онлайн «Frīdrihs Vilhelms Nīcše: Antikrists» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию). В некоторых случаях присутствует краткое содержание. Город: RĪGA, категория: Религиоведение / на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале. Библиотека «Либ Кат» — LibCat.ru создана для любителей полистать хорошую книжку и предлагает широкий выбор жанров:

любовные романы фантастика и фэнтези приключения детективы и триллеры эротика документальные научные юмористические анекдоты о бизнесе проза детские сказки о религиии новинки православные старинные про компьютеры программирование на английском домоводство поэзия

Выбрав категорию по душе Вы сможете найти действительно стоящие книги и насладиться погружением в мир воображения, прочувствовать переживания героев или узнать для себя что-то новое, совершить внутреннее открытие. Подробная информация для ознакомления по текущему запросу представлена ниже:

Frīdrihs Vilhelms Nīcše Antikrists

Antikrists: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «Antikrists»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

Frīdrihs Vilhelms Nīcše F. Nīcšes Zaratustra latviešu valodā ierunājās 1908. gadā Viļa Plūdoņa tulkojumā mēnešraksta «Zalktis» 2. numurā un līdz 1939. gadam pieredzēja sešus izdevumus. F. Nīcšes ideju parādīšanos Latvijā nesen pētījusī Nora Ikstena** atzīmē, ka «Tā runāja Zaratustra» tulkojums savulaik ir uztverts kā trešais nozīmīgākais veikums pēc E. Glika Bībeles un Raiņa-Aspazijas «Fausta» tulkojumiem. Kaut arī latviešu gudrajiem vēl nāksies izstaigāt taku takas un radīt vērtību vērtības, lai reiz varbūt spētu uzklausīt «Antikristu», taču jau uzreiz cilvēki ironizēja par sevi: «lai iegūtu mācīta vira patenti, vajadzēja dievināt «Zaratustru»». Šīs dievināšanas pēdas, protams, visvieglāk ir pamanīt latviešu literātu tekstos, bet «mācīto vīru» guvums no Zaratustras bija ne tikai viņnu «mākslinieciskās neatkarības nepieciešamība» (N. Ikstenas pieticīgais formulējums) - kopuma vispirms kā «mācīto vīru» nepieciešamība un pēc tam kā realitāte tapa Latvijas valsts. Nākamreiz Zaratustra uz Latviju tika saukts 1989. gadā, kad S Latvijas Kultūras fonds sarūpēja V Plūdoņa tulkojuma faksimilizdevumu. Daži vārdi no tā tika atzīti par Latvijas valsts argumenta cienīgiem. Aigars Jirgens patapināja no Nīcšes astoņus vārdus «nevis jūsu grēks - jūsu pieticība kliedz pret debesīm», kauninot tos tautfrontiešus, kuriem joprojām rēgojās brīvā Latvija brīvā Krievijā. No viņu puses atbildi sniedza Guntis Valujevs, arī iepinot Nīcšes uzvārdu sava raksta nosaukumā: Latvijas neatkarī­ba, lūk, nedrīkst tikt uzskatīta par mērķi, bet tikai par līdzekli cil­vēku labklājībai un vēl dažām labām lietām, kurām, ja gribat zināt, pēc «lielā maksimālista» Nīcšes prāta, traucē tieši «demo­krātiskie aizspriedumi», «mazo valstu komēdijas», «nacionālās neirozes»…" No vācu valodas tulkoja: Pēteris Brants.1996

Frīdrihs Vilhelms Nīcše: другие книги автора


Кто написал Antikrists? Узнайте фамилию, как зовут автора книги и список всех его произведений по сериям.

Antikrists — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «Antikrists», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Tīrais gars ir tīrie meli… Tik ilgi, kamēr priesteris vēl tiks uzskatīts par augstākas kārtas cilvēku un kamēr viņš būs profesi­onāls dzīves noliedzējs, nomelnotājs un saindētājs, tikmēr nebūs atbildes uz jautājumu: kas ir patiesība? Patiesība ir nostādīta kājām gaisā jau ar to vien, ka apzināts Nekā un nolieguma aizstāvis ir «patiesības» sludinātājs…

9

Es piesaku karu teologu instinktam, es atrodu tā pēdas visur. Kam dzīslās rit teologa asinis, tas no paša sākuma pret visu izturas ačgārni un negodīgi. Patoss, kas no tā rodas, saucas ticība: uz visiem laikiem aizvērt acis, lai neciestu no nedziedējamās aplamības. No šā ačgārnā skatījuma uz pasauli ir izveidota morāle, tikums, svētums; aplamajam skatam piesaistīta tīrā sirdsapziņa - pieprasīts, lai nekāds cits viedoklis nedrīkstētu būt vērtīgs pēc tam, kad savējais padarīts par vissvētāko, lietojot vārdus «Dievs», «atpestīšana», «mūžība». Teologu instinktu es atrodu visur: tā ir visizplatītākā, patiesi viņpasaulīga aplamības forma, kāda vien sastopama virs zemes.

Ko teologs atzīst par patiesu, tam jābūt aplamam: šis izteikums gandrīz der par patiesības kritēriju. Teologa dziļākais pašsaglabāšanās instinkts aizliedz realitāti kaut vienā punktā atzīt vai pat tikai pieminēt. Cik vien tālu sniedzas teologu ietekme, vērtēšana ir nostādīta ačgārni, jēdzieni «patiess» un «aplams» noteikti tiek apgriezti; kas dzīvei ir viskaitīgākais, te saucas «patiess»; kas dzīvi kāpina, apliecina, attaisno un liek uzvarēt, tas saucas «aplams»…

Ja teologi ar kungu (vai tautu) «sirdsapziņu» izstiepj rokas pēc varas, mēs nešaubāmies, kas ik reizi atrodas pamatā: beigu griba, nihiliska griba tiecas pēc varas…

10

Vācieši mani uzreiz sapratīs, kad teikšu, ka filozo­fija ir teologu asiņu sagandēta. Protestantu mācītājs ir vācu filozofijas vectēvs, pats protestantisms ir tās ptecatum originak (*iedzimtais grēks (latiņu vai.)) . Protestantisma definīcija: kristietības - un saprāta - vienpusēja paralīze… Ir tikai jāizrunā vārds «Tībingenas skola»9, lai saprastu, kas pamatā vācu filozofijai - ļaunprātīga teoloģija… Svābi ir labākie melotāji Vācijā, viņi melo nevainīgi…

No kurienes gaviles, kas, Kantam10 uzstājoties, pāršalca vācu izglī­totās aprindas, kuras līdz trim ceturtdaļām sastāv no mācītāju un skolotāju dēliem, - no kurienes vācu pārliecība, kas arī šodien vēl rod atbalsi, ka ar Kantu sācies pavērsiens uz labāko? Vācu mācīto vīru teologu instinkts noģida, kas tagad kļuvis iespējams… Bija atvērts aplinku ceļš uz veco ideālu: «īstās pasaules» jēdziens, morāles kā pasaules esences jēdziens (divi ļaunprātīgākie maldi, kādi vien pastāv!), ja arī atkal nekļuva pierādāms, tad vismaz vairs nebija atspēkojams, pateicoties viltīgi gudrajai skepsei… Prāts, prāta tiesības nesniedzoties tik tālu… Realitāti padarīja par «šķietamību», pilnīgi safantazētu pasauli, šķietamības pasauli pasludināja par realitāti… Kanta panākumi ir tikai teologa panā­kumi. Kants tāpat kā Luters, tāpat kā Leibnics11 bija vēl viens klupšanas akmens jau tāpat klibojošajam vācu godīgumam.

11

Pāris vārdu par Kantu kā morālistu. Tikumam jābūt mūsu pašu atradumam, mūsu intīmajai pašaizsardzībai un nepieciešamībai: jebkurā citā veidā tas ir bīstams. Kas nenoteic mūsu dzīvi, tas kaitē tai: kaitīga ir tikumība tikai aiz respekta pret tikuma jēdzienu, kā Kants to gribēja. «Tikums», «pienākums», «labums pats par sevi», bez personisks un vispārēji derīgs labums - tas ir murgojums, kura izpaužas dzīves noriets, pēdējo spēku zaudējums, Kēnigsbergas kristietība.

Dziļākie izdzīvošanas un augšanas likumi pieprasa pretējo: lai katrs atrod savu tikumu, savu kategorisko imperatīvu. Tauta iet bojā, ja sajauc savu pienākumu ar pienākuma jēdzienu vispār.

Nekas nesatriec dziļāk un personīgāk kā jebkāds «bezpersonisks» pienākums, katrs upuris abstrakcijas Moloham.

Kāpēc gan Kanta kategoriskais imperatīvs netika atzīts par dzīvei naidīgu? Tikai teologu instinkts uzņēmies viņa aizstāvību! Dzīves instinkta mudinātai darbībai prieks pierāda, ka tā ir pareiza darbība; bet minētais nihilists ar kristīgi demagoģiskajām iekšām uzskatīja prieku par iebildumu… Kas gan iznīcina ātrāk kā darbs, domas un jūtas bez iekšējas nepieciešamības, bez dziļi personiskas vēlēšanās, bez prieka? Būt «pienākuma automātam»? Tā ir tieši dekadences, pat idiotisma recepte… Kants kļuva par idiotu. Un tas bija Gētes laikabiedrs! Šo zirnekļa tīklu uzskatīja par vācu filozofu - un vēl joprojām uzskata!… Es bīstos teikt, ko es domāju par vāciešiem… Vai Kants franču revolūcijā nesaskatīja pāreju no neorganiskas valsts formas uz organisku? Vai tas nebija viņš, kurš sev jautāja: vai ir tāds notikums, ko nevarētu nemaz citādi izskaidrot kā vien ar cilvēces morālajām dotībām, un tādējādi vienreiz par visām reizēm pierādīt «cilvēces tieksmi pēc labā»? Kanta atbilde: «Tā ir revolūcija.» Ačgārnais instinkts visā un visur, pretdabiskums kā instinkts, vācu deka­dence kā filozofija - tas ir Kants!

12

Neskaitot dažus skeptiķus, krietnos tipus filo­zofijas vēsturē, pārējie nezin pat galvenās inte­lektuālā godīguma prasības. Viņi, itin visi lielie sapņotāji un brīnumrādītāji, gluži kā dāmiņas notur «smalkās jušanas» par argumentiem, «paceltās krūtis» par dievības plēšām un pārliecību par patiesības kritēriju. Visbeidzot vēl Kants «vāciskā» nevainībā mēģināja zinātniskot šo pagrimuma formu, intelektuālās sirdsapziņas trūkumu, piešķirot tam jēdzienu «prak­tiskais prāts»: viņš atklāja īpašu prātu tur, kur gan nebūtu jārūpē­jas par prātu, proti - kad tiek atskārsta morāle, diženā prasība «tev būs».

Читать дальше

Шрифт:

Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «Antikrists»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «Antikrists» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё не прочитанные произведения.


Отзывы о книге «Antikrists»

Обсуждение, отзывы о книге «Antikrists» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.