ALANS PĪZS - ĶERMEŅA VALODA

Mēs ceram, ka jūs izpētīsit sava biroja izkārtojumu un izman­tosit sniegto informāciju, lai ieviestu pozitīvas pārmaiņas.

158. attēls. Sākotnējais biroja izkārtojums.

159. attēls. Jaunais biroja izkārtojums.

Informācijas apmaiņa ar ķermeņa valodas palīdzību notiek jau vairāk nekā miljons gadu, taču kaut cik zinātniski tā ir tikusi pētīta apmēram pēdējo divdesmit gadu laikā; tā kļuva populāra mūsu gadsimta 70. gadu vidū. Šī gadsimta beigās to būs atklājuši cilvēki visā pasaulē, un es paredzu, ka tās iespaids un nozīme cilvēku savstarpējās saprašanās jomā būs obligātās izglītības sastāvdaļa. Šī grāmata bija ievads ķermeņa valodā, un es vēlētos mudināt jūs gūt plašākas zināšanas šajā jomā, izmantojot jūsu pašu pieredzi un pētījumus, kā arī šeit sniegtos piemērus.

Jebkurā gadījumā sabiedrība būs jūsu labākais pētījumu un izmēģinājumu «lauciņš». Apzināta sevis un citu cilvēku darbību vērošana ir labākais veids, kā gūt lielāku izpratni par pasaules sarežģītākā un interesantākā «dzīvnieka» — cilvēka — savstar­pējās sazināšanās paņēmieniem.

Sīs grāmatas atlikusī daļa veltīta sabiedriskām un biznesa situā­cijām un parāda, kā žesti un ķermeņa signāli izpaužas kompleksos, kā ari norāda uz apstākļiem, kuri var ietekmēt jūsu izskaidrojumu. Tomēr pirms paskaidrojumu izlasīšanas izpētiet visus attēlus un pārbaudiet, cik daudz jūs spējat izskaidrot ar to zināšanu palīdzību, ko esat guvis no šīs grāmatas. Jūs būsit pārsteigts, atklājot, cik ievērojami paaugstinājusies jūsu uztveres spēja

160. attēls

160. attēls. Labs atklātības žestu kompleksa piemērs. Plauk­stas pilnīgi atklātas pakļaušanās pozīcijā, un pirksti ir plaši ieples­ti, lai piešķirtu žestam lielāku izteiksmīgumu. Galva ir neitrālā stāvoklī, rokas un kājas izplestas. Šis vīrietis pauž pakļāvīgu, nedraudīgu attieksmi.

161. attēls

161. attēls. Klasisks krāpšanas žestu komplekss. Berzēdams aci, vīrietis lūkojas prom no sava klausītāja grīdas virzienā, un abas uzacis paceltas neticības izteiksmē. Viņa galva vērsta prom un uz leju, demonstrējot negatīvu attieksmi. Viņam ir arī nedrošs smaids ar sakniebtām lūpām.

162. attēls

162. attēls, šeit redzama žestu neatbilstība. Vīrietis, šķērso­dams telpu, paļāvīgi smaida, taču viena roka atrodas ķermenim priekšā un spēlējas ar rokas pulksteni, veidojot daļēju roku bar­jeru, kas norāda uz to, ka viņš nav pārliecināts par sevi un/vai apkārtējiem apstākļiem.

163. attēls

163. attēls, šai sievietei nepatīk cilvēks, uz kuru viņa skatās. Viņa nav pagriezusi pret to ne galvu, ne ķermeni, taču skatās uz viņu ar iesāņu skatienu, nedaudz noliekusi galvu (nepatika), nedaudz uz leju savilktām uzacīm (dusmas), pilnīgi sakrustojusi rokas (aizsardzība), un viņas mutes kaktiņi ir savilkti uz leju.

164. attēls. Šeit redzama dominēšana, pārākums un teritorijas apziņa. Abas aiz galvas aizliktās rokas norāda uz pārākuma pilnu «es taču to visu zinu» attieksmi, uz galda uzliktās kājas norāda uz teritoriālām pretenzijām. Lai vēl vairāk uzsvērtu savu stāvokli, vīrietim ir dārgs krēsls. Viņš arī sēž aizsardzības/konkurences pozīcijā.

165. attēls. bērns lieto uz gurniem uzlikto roku žestu, lai šķistu lielāks un draudošāks. Zods izbīdīts uz priekšu un pauž spītīgu izaicinājumu, mute ir plaši atvērta, atklājot zobus, gluži kā dzīvnie­kiem pirms uzbrukuma.

166. attēls, šo kompleksu varētu raksturot ar vienu vārdu — negatīvs. Mape tiek lietota kā barjera, rokas un kājas sakrustotas vai nu nervozitātes, vai aizsardzības dēļ. Žakete aizpogāta, un saulesbrilles slēpj jebkurus acu vai zīīīšu signālus. Lielāko daļu sejas sedz bārda, kas piešķir aizdomīgu izskatu. Ņemot vērā to, ka cilvēki aptuveni 90 procentus no sava pirmā iespaida par citiem cilvēkiem veido pirmo 90 sekunžu laikā, maz ticams, ka šis vīrs vispār spēs ar kādu uzsākt kontaktu.

161. attēls. abi vīrieši lieto agresivitātes un gatavības žestus, turklāt vīrietis kreisajā pusē lieto uz gurniem uzlikto roku žestu, bet vīrietis labajā pusē žestu, kad īkšķi aizsprausti aiz jostas. Vīrietis kreisajā pusē ir mazāk agresīvs nekā tas, kurš atrodas pa labi, jo ir atgāzies atpakaļ un viņa ķermenis vērsts prom no vīrieša labajā pusē. Taču vīrietis pa labi ieņēmis uzbrukuma pozīciju, vērsdams savu ķermeni tieši pret otru vīrieti. Arī viņa sejas izteiks­me atbilst ķermeņa žestiem.

162. attēls. vīrietis kreisajā pusē jāteniski apsēdies uz krēsla, mēģinot pārņemt sarunas vadību vai dominēt pār vīrieti labajā pusē. Tāpat viņš arī pavērsis ķermeni pret vīrieti pa labi. Viņa pirksti ir sakrampēti un kājas saāķētas zem krēsla, kas norāda uz sadusmotu attieksmi un to, ka viņam droši vien nenākas viegli aizstāvēt savu viedokli. Vīrietis vidū jūtas pārāks par abiem pārē­jiem, jo ieņēmis pozīciju, kad rokas aizliktas aiz galvas. Saāķētās kājas nozīmē, ka viņš vēlas konkurēt vai argumentēt. Viņam ir augstam stāvoklim piemērots grozāms un atpakaļ atgāžams krēsls ar skrituļiem un roku balstiem. Vīrietis labajā pusē sēž uz fiksēta krēsla bez papildu piederumiem. Viņa rokas un kājas cieši sakrustotas (aizsardzība), galva noliekta (naidīgums), kas norā­da, ka viņš netic tam, ko dzird.

169. attēls. Sieviete demonstrē klasiskus flirta žestus. Viņa izbīdījusi vienu kāju uz priekšu, norādot uz tālāko vīrieti kreisajā pusē (interese), uzlikusi roku uz gurna, turot īkšķi aiz jostas (seksuālā gatavība),viņas kreisā plauksta ir atklāta, un viņa pūš cigaretes dūmus uz augšu (pārliecinātība, pozitīva attieksme). Tāpat viņa veltī tālākajam vīrietim kreisajā pusē iesāņu skatienu, un viņš atbild uz flirta žestiem, sakārtodams kaklasaiti (dižoša­nās) un pavērsdams kājas pēdu pret viņu. Viņa galva ir pacelta (interese). Vīrietim vidū acīm redzami nepatīk otrs vīrietis, jo viņa ķermenis vērsts projām un viņš skatās uz sāncensi ar agresīvu iesāņu skatienu. Plaukstas nav redzamas, un viņš pūš cigaretes dūmus uz leju (negatīva attieksme). Viņš arī ir atspiedies pret sienu (teritorijas agresija).

170. attēls. Kreisajā pusē sēdošais vīrietis lieto pārākuma žestus, un šķiet, ka viņam ir nicīga attieksme pret pretī sēdošo vīrieti. Viņš aizvēris acis, jo viņa smadzenes mēģina izslēgt no redzamības otru vīrieti, un viņa galva atgāzta atpakaļ, lai «ska­tītos uz pārējiem no augšas». Tāpat redzama arī aizsardzība, jo viņa ceļi saspiesti cieši kopā un viņš tur savu vīna glāzi abās rokās, veidojot barjeru. Vīrietis centrā izslēgts no sarunas, jo abi pārējie vīrieši nav izveidojuši trijstūri, lai viņu iekļautu. Tomēr viņš šķiet ar to apmierināts, kā redzams no viņa vestes kabatās iespraustajiem īkšķiem (pārākums); viņš atgāzies at­pakaļ krēslā un atsedzis kājstarpi. Galva atrodas neitrālā stā­voklī. Vīrietis labajā pusē ir dzirdējis pietiekami daudz un ieņē­mis starta pozīciju (gatavība aiziet), un viņa ķermenis vērsts uz tuvākās izejas pusi. Viņa uzacis un mutes kaktiņi vērsti uz leju, arī viņa galva ir nedaudz paliekta uz leju, — tas viss liecina par neapmierinātību.

171. attēls. Vīrietis labajā un vīrietis kreisajā pusē ieņēmuši slēgtu ķermeņu konfigurāciju, lai parādītu vīrietim, kurš stāv vidū, ka tas netiek pieņemts sarunā. Vidējā vīrieša attieksme liecina par pārākuma apziņu un sarkasmu, viņš saķēris žaketes atloku ar paceltu īkšķi (pārākums), pie tam vēl norāda ar īkšķi uz vīrieti sev labajā pusē (izsmiekls), kurš savukārt atbild uz to ar aizsar­dzības žestu, sakrustojot kājas, un agresivitāti, aiz muguras satverot augšdelmu ar otru roku (paškontrole) un skatoties iesā­ņus. Ari vīrietim šī attēla kreisajā pusē nepatīk vidējā vīrieša attieksme. Viņš sakrustojis kājas (aizsardzība), viņa plauksta ir kabatā (nevēlēšanās piedalīties), un viņš lūkojas grīdā, lietodams «sāpošā kakla» žestu.