ALANS PĪZS - ĶERMEŅA VALODA

ALANS PĪZS

ĶERMEŅA VALODA

Ievads 5

Pirmā nodaļa.

IZPRATNES PAMATI 7

Otrā nodala.

TERITORIJAS UN ZONAS 24

Trešā nodaļa.

PLAUKSTU' ŽESTI 38

Ceturtā nodaļa.

ROKU ŽESTI' 51

Piektā nodaļa.

PIE SEJAS PIELIKTU ROKU ŽESTI 64

Sestā nodaļa.

ROKU BARJERAS 82

Septītā nodala.

KĀJU BARJERAS 94

Astotā nodala.

CITI IZPLATĪTI ŽESTI UN DARBĪBAS 110

Devītā nodala.

ACUSIGNĀU 125

desmitā nodaļa.

flirta žesti'un signāli

Vienpadsmitā nodala.

CIGĀRI, CIGARETES, PĪPES UN BRILLES

Divpadsmitā nodaļa. TERITORIJAS UN ĪPAŠUMA ŽESTI

Trīspadsmitā nodala. ATSPOGUĻOŠANĀ

Četrpadsmitā nodala. ĶERMEŅA NOLIEKŠANA ŪN SABIEDRISKAIS STĀVOKLIS

Piecpadsmitā nodala. NORĀDĪŠANA

Sešpadsmitā nodala. GALDI UN SĒDEKĻI

Septiņpadsmitā nodala. SPĒKA SPĒLES

Astoņpadsmitā nodala. SAVELKOT VISU KOPĀ

Kad es 1971. gadā kādā seminārā pirmoreiz izdzirdēju par jēdzienu «ķermeņa valoda», tas mani tik ļoti sajūsmināja, ka es vēlējos uzzināt par to ko vairāk. Runātājs stāstīja mums par Luisvilas universitātes profesora Reja Bērdvistela pētījumiem, kuru rezultāti rāda, ka sazināšanās cilvēku starpā notiek vairāk ar žestu, stājas, pozīciju un attālumu palīdzību nekā ar jebkuru citu metodi. Tajā laikā es dažus gadus biju strādājis par tirdznie­cības aģentu un pabeidzis daudzus ilgus, intensīvus kursus par pārdošanas paņēmieniem, taču nevienos no šiem kursiem ne ar vārdu netika pieminēti neverbālās komunikācijas aspekti vai tās lietojums, cilvēkiem tiekoties aci pret aci.

Savos meklējumos es pārliecinājos, ka par ķermeņa valodu nav pieejama tikpat kā nekāda derīga informācija, un, lai gan bibliotēkās un universitātēs bija šādu pētījumu apraksti, lielākā daļa informācijas sastāvēja no bieziem manuskriptiem un teorē­tiskiem pieņēmumiem, kurus bija savākuši cilvēki, kam nebija nekādas praktiskās pieredzes saskarsmē ar citām cilvēciskām būtnēm vai arī šī pieredze bija ļoti neliela. Nav tā, ka viņu darbam nebūtu nekādas nozīmes; vienkārši lielākā daļa no tā bija pārāk teorētiska, lai to kaut kādā veidā praktiski varētu lietot tāds nejēga kā es.

Rakstot šo grāmatu, esmu apkopojis lielu daļu vadošo uzvedī­bas zinātnes pētnieku darba un apvienojis to ar līdzīgiem pētī­jumiem, kurus veikuši citu profesiju pārstāvji — sociologi, antro­pologi, zoologi, izglītības speciālisti, psihiatri, ģimenes konsul­tanti, profesionāli pārrunu veicēji un tirgotāji. Šajā grāmatā sniegti arī daudzi praktiski padomi, kas gūti, izskatot neskaitāmus video- lentu un filmu ruļļus, kurus esmu uzņēmis gan es pats, gan citi, kā ari no praktiskās pieredzes un tikšanās reizēm ar tūkstošiem ļaužu, kurus esmu intervējis, pieņēmis darbā, apmācījis, vadījis vai kuriem esmu pārdevis preces pēdējo piecpadsmit gadu laikā.

šī grāmata nekādā ziņā nav uzskatāma par pēdējo vārdu attiecībā uz ķermeņa valodu, tāpat arī tā nesatur nevienu no tām «maģiskajām formulām», kādas sastopamas vairākās grāmatās, kuras var nopirkt grāmatu veikalos. Mana darba mērķis ir likt lasītājam vairāk apzināties pašam savus bezvārdu mājienus un signālus un parādīt, kā cilvēki stājas sakaros cits ar citu, lietojot šos sazināšanās līdzekļus.

Šajā grāmatā katra ķermeņa valodas sastāvdaļa aplūkota un pētīta atsevišķi, lai gan tikai nedaudzi žesti tiek lietoti atrauti no citiem; taču tajā pašā laikā esmu mēģinājis izvairīties no pārliecī­gas vienkāršošanas. Neverbālā komunikācija tomēr ir sarežģīts cilvēku mijiedarbības process, kurš aptver runu, balss noskaņas, žestus un visa ķermeņa kustības.

Allaž atradīsies ļaudis, kuri šausmās metīs gaisā rokas un pastāvēs uz to, ka ķermeņa valodas pētīšana ir tikai vēl viens veids, kā likt lietā zinātnes atziņas, lai izmantotu citus vai domi­nētu pār tiem, lasot viņu slēptākās domas. Šī grāmata mēģina sniegt lasītājam dziļāku ieskatu saskarsmes procesā ar saviem līdzcilvēkiem, lai viņš spētu dziļāk izprast citus cilvēkus un līdz ar to ari pats sevi. Izpratne par kādu parādību padara dzīvi kopā ar to panesamāku, turpretī izpratnes trūkums un vienaldzība rada bailes un māņticību un liek mums kļūt kritiskākiem pret citiem. Ornitologs nepēta putnus tādēļ, lai varētu tos nošaut un pārnest mājās kā trofejas. Tāpat izpratne par bezvārdu sazināšanos un tās iemaņu apgūšana padara katru tikšanos ar citu cilvēku par aizraujošu piedzīvojumu.

Šī grāmata sākotnēji tika iecerēta kā rokasgrāmata pārdevē­jiem, tirdzniecības vadītājiem un vadošajam personālam vispār, taču to desmit gadu laikā, kuri bija nepieciešami pētījumu veik­šanai un to rezultātu apkopošanai, tā ir paplašinājusies tiktāl, ka jebkurš cilvēks neatkarīgi no sava aicinājuma un stāvokļa dzīvē var to lietot, lai gūtu labāku priekšstatu par dzīves vissarežģītāko procesu — tikšanos aci pret aci ar citu cilvēku.

ALANS PĪZS

Tuvojoties divdesmitā gadsimta beigām, mēs esam liecinieki jauna tipa sociālo zinātņu speciālista — neverbālista — rašanās procesam. Gluži kā ornitologs gūst prieku, vērojot putnus un to uzvedību, bezvārdu saprašanās pētnieks šo prieku gūst, vērojot cilvēcisko būtņu mājienus un signālus. Viņš tās vēro, tām pildot savas sabiedriskās funkcijas, pludmalēs, televīzijā, birojos vai jebkurā citā vietā, kur cilvēki nonāk savstarpējā saskarsmē. Viņš ir uzvedības pētnieks, kura mērķis ir izpētīt savu līdzcilvēku dar­bības, lai galu galā vairāk uzzinātu pats par sevi un to, kā viņam iespējams uzlabot savas attiecības ar citiem.

Šķiet gandrīz vai neiedomājami, ka cilvēces miljona vai vairāk gadu ilgās evolūcijas laikā saprašanās bezvārdu aspekti kaut cik aktīvi ir tikuši pētīti tikai kopš mūsu gadsimta sešdesmitajiem gadiem un sabiedrībai vispār kļuva zināms par to pastāvēšanu tikai pēc tam, kad Juliuss Fasts 1970. gadā izdeva grāmatu par ķermeņa valodu. Šī grāmata bija visa tā darba apkopojums, ko līdz tam laikam bija veikuši uzvedības pētnieki bezvārdu sapraša­nās jomā, un pat šodien lielākā daļa cilvēku neapzinās ķermeņa valodas pastāvēšanu, nemaz nerunājot par tās nozīmi viņu dzīvē.

Čārlijs Čaplins un daudzi citi mēmā kino aktieri bija bezvārdu saprašanās pionieri; tas bija vienīgais sakaru veids, ko piedāvāja ekrāns. Tas, vai aktieris ir labs vai slikts, tika noteikts atkarībā no tā, cik labi viņš prata lietot žestus un citus ķermeņa signālus, lai nodrošinātu efektīvu saikni ar skatītāju. Kad parādījās skaņu kino un līdz ar to mazāks uzsvars tika likts uz aktiermākslas neverbā­lajiem aspektiem, daudzi mēmā kino aktieri tika aizmirsti, kino turpināja darboties tikai tie, kuriem bija labas runas dāvanas.

Varbūt visietekmīgākais pirms divdesmitā gadsimta sarakstī­tais darbs par ķermeņa valodas tehnikas pētīšanu ir 1872. gadā izdotais Čārlza Darvina «Cilvēka un dzīvnieku emociju izpaus­mes». Šis darbs lika pamatus sejas izteiksmju un ķermeņa valo­das pētījumiem mūsdienās, un līdz šim pētnieki visā pasaulē apstiprinājuši daudzas Darvina idejas un novērojumus. Kopš tā laika pētnieki novērojuši un aprakstījuši aptuveni miljonu never­bālo zīmju un signālu. Alberts Merabians atklāja, ka jebkurš ziņojums sastāv no 7 procentiem vārdiskās informācijas (tikai vārdi), 38 procentiem vokālās (balss skaņa, intonācija un citas skaņas) un 55 procentiem bezvārdu informācijas. Profesors Bērdvistels līdzīgi novērtēja bezvārdu informācijas daudzumu, ar kādu apmainās cilvēki. Viņš aplēsa, ka vidusmēra cilvēks dienā kopsummā norunā desmit vai vienpadsmit minūtes un vidēja garuma teikuma ilgums ir apmēram 2,5 sekundes. Tāpat kā Merabians, arī Bērdvistels konstatēja, ka klātienē notiekošas sarunas vārdiskais komjaonents ir mazāks par 35 procentiem un vairāk nekā 65 procenti sazināšanās notiek bez vārdiem.