ALANS PĪZS: ĶERMEŅA VALODA

Visā šajā grāmatā lielākā daļa piemēru attiecas uz baltās rases vidusšķiras cilvēkiem, taču pastāv vispārēja likumsakarība — jo augstāks ir personas stāvoklis sociāli ekonomiskajā skalā, jo mazāk žestu un ķermeņa kustību tā lieto.

Dažu žestu ātrums un tas, cik pašsaprotami tos uztver citi, ir atkarīgs ari no vecuma. Piemēram, ja piecus gadus vecs zēns melo saviem vecākiem, viņš neapzināti aizsedz muti ar vienu vai abām rokām (5. attēls). Mutes aizsegšanas žests pievērš vecāku uzmanību meliem. Šī žesta lietošana turpinās visu mūžu, parasti mainoties tikai tā ātrumam. J3 pusaudzis melo, viņš arī pieliek roku pie mutes gluži tāpat kā piecgadīgs bērns, taču acīm re­dzamā mutes aizsegšanas kustība tiek aizstāta ar pirkstu vieglu berzēšanu ap to (6. attēls).

Šis mutes aizsegšanas žests kļūst vēl rafinētāks pieaugušā vecumā. Kad pieaudzis cilvēks melo, viņa smadzenes pavēl rokai aizsegt muti, lai apturētu nepatiesos vārdus, gluži tāpat kā piec­gadīgajam un pusaudzim, taču pēdējā brīdī roka tiek atrauta no sejas, un rezultātā iznāk pieskaršanās degunam (7. attēls). Šis žests nav nekas cits kā pieaugušā izsmalcinātais mutes aizseg­šanas žests, kuru tas tika lietojis bērnībā. Šis piemērs apstiprina

5.attēls. Bērns, kurš melo.

6.attēls. Pusaudzis, kurš melo.

7. attēls. Pieaugušais, kurš melo.

faktu, ka, indivīdam kļūstot vecākam, daudzi no viņa žestiem kļūst izsmalcinātāki un mazāk pamanāmi, un tāpēc arī bieži piecdes­mit gadus veca cilvēka žesti ir grūtāk lasāmi nekā daudz jaunāka cilvēka lietotie.

Bieži tiek uzdots jautājums: «Vai ir iespējams viltot savu ķerme­ņa valodu?» Parasti atbilde uz šo jautājumu ir negatīva, jo tad radīsies nesakritība starp pamatžestiem, ķermeņa mikrosignā- liem un runātajiem vārdiem. Piemēram, atvērtas plaukstas tiek saistītas ar godīgumu, bet, ja krāpnieks melodams atklās plauk­stas un smaidīs, Viņu nodos mikrožesti. Viņa acu zīlītes var sarauties, var pacelties viena uzacs vai raustīties mutes kaktiņš, un šie signāli runās pretī atvērtajām plaukstām un sirsnīgajam smaidam. Rezultātā klausītājam radīsies nevēlēšanās ticēt tam, kas viņam tiek teikts.

Šķiet, ka cilvēka prātam ir kļūdu drošs mehānisms, kurš reģis­trē «sadursmi», saņemot nesakritīgu neverbālu informāciju. Tomēr pastāv gadījumi, kad ķermeņa valoda tiek apzināti viltota, lai gūtu noteiktas priekšrocības. Tā tas ir, piemēram, dažādu mis konkursos, kuros katra dalībniece demonstrē cītīgi iestudētas ķermeņa kustības, lai radītu siltuma un sirsnības iespaidu. Tādā mērā, kādā katra konkursa dalībniece spēs pārvaldīt šos signā­lus, viņa arī saņems tiesnešu piešķirtos punktus, taču pat lietpra­tēji spēj viltot ķermeņa valodu tikai īsu laiku, un beigu beigās ķermenis radīs no apzinātām darbībām neatkarīgus signālus. Daudzi politiķi ir ķermeņa valodas viltošanas speciālisti, lai liktu vēlētājiem noticēt viņu teiktajam, un par politiķiem, kuri to dara veiksmīgi, saka, ka tiem piemīt «personības spēks».

Melu maskēšanai seja tiek izmantota biežāk nekā jebkura cita ķermeņa daļa. Lai to panāktu, mēs smaidām, apstiprinoši un uzmundrinoši mājam ar galvu, taču, mums par nelaimi, mūsu ķer­meņa signāli pavēsta patiesību un starp mūsu ķermeņa žestiem un sejas signāliem nav sakritības. Sejas signālu pētīšana jau pati par sevi ir māksla Tai šajā grāmatā ir atvēlēts tikai nedaudz vietas, un, lai iegūtu plašāku informāciju par šo jautājumu, es ieteiktu lasīt tādas grāmatas kā L Vaitsaida «Sejas valoda» un Leopolda Bellaka, m. D. un Sema Sinklēra Beikera «Seju lasīšana».

Rezumējot jāteic, ka ir grūti viltot ķermeņa valodu ilgstoši, taču, kā mēs to redzēsim, ir derīgi iemācīties un saskarsmē ar citiem lietot pozitīvus, atklātus žestus un izvairīties no žestiem, kuri varētu dot negatīvus signālus. Tas palīdz justies labāk, esot starp cilvēkiem, un var padarīt jūs viņiem pieņemamāku.

Melojot grūtības rada tas, ka zemapziņa darbojas automātiski un neatkarīgi no mūsu vārdiskajiem meliem, tātad mūsu ķermeņa valoda mūs nodod. Tāpēc cilvēki, kuri reti melo, tiek viegli pieķerti neatkarīgi no viņu vārdu ticamības. Tiklīdz viņi sāk melot, ķerme­nis rada pretējus signālus, kas liek mums nojaust, ka viņi nesaka patiesību. Melošanas laikā zemapziņa izdala nervu enerģiju, kas izpaužas runātāja teiktajam pretrunīgos žestos. Daži cilvēki, kuru darbs saistīts ar melošanu, kā politiķi, juristi, aktieri un televīzijas komentētāji, irtā izstrādājuši savus ķermeņa žestus, ka ir ļoti grūti «ieraudzīt» melus, un cilvēki uz to iekrīt pilnā mērā.

Šie ļaudis izsmalcina savus žestus vienā no diviem iespēja­miem veidiem. Pirmais — viņi, vārdos melojot, lieto pareizus, pozitīvus žestus, taču tā var gūt sekmes tikai tad, ja cilvēks jau ilgu laiku neskaitāmas reizes ir melojis. Otrais — viņi izslēdz visus žestus, melojot nelietodami ne pozitīvus, ne negatīvus žestus, taču arī tas ir ļoti sarežģīti.

Piemērotā gadijumā veiciet šo vienkāršo izmēģinājumu. Apzi­nāti melojiet kādam pazīstamam cilvēkam un mēģiniet apspiest visus ķermeņa žestus, otram cilvēkam pilnīgi redzot jūsu ķermeni. Pat ja jūsu ķermeņa pamatžesti tiek pilnīgi apspiesti, tas joprojām pārraidīs neskaitāmus mikrožestus. Pie tiem pieskaitāma sejas muskuļu raustīšanās, acu zīlīšu izplešanās un saraušanās, uzacu svīšana, vaigu sarkšana, paātrināta acu mirkšķināšanās un daudzi citi nelieli žesti, kas signalizē par krāpšanu. Pētījumi, kuri veikti ar palēninātas filmas metodi, liecina, ka šo žestu ilgums ir mērāms sekundes daļās, un tikai tādi cilvēki kā profesionāli intervētāji, tirgotāji un tie, kurus mēs saucam par jutīgiem, spēj tos apzināti saskatīt sarunas gaitā. Labākie intervētāji un tirgotāji ir tie, kuri sevī attīstījuši neapzinātu spēju nolasīt mikrožestus tikšanās laikā.

Acīmredzot, lai spētu sekmīgi melot, jūsu ķermenim jābūt ne­redzamam vai ārpus ierastās redzamības joslas. Tāpēc arī poli­cijas pratināšanas laikā aizdomās turētais tiek nosēdināts krēslā istabas vidū vai spilgti apgaismots tā, lai viss ķermenis būtu pilnīgi redzams pratinātājiem; šādos apstākļos pratināmā meli būs daudz vieglāk saskatāmi. Protams, melot ir daudz vieglāk, sēžot aiz galda, kur ķermenis ir daļēji apslēpts, lūkojoties pār žogu vai atrodoties aiz aizvērtām durvīm. Vislabākais melošanas veids ir pa telefonu!

Vismaz piecpadsmit minūtes dienā veltiet citu cilvēku žestu pētīšanai un lasīšanai, tāpat arī tam, lai apzinātos pats savus žestus. Tam piemērota ir jebkura vieta, kur cilvēki satiekas un izveidojas savstarpējas attiecības. Ļoti laba vieta visa cilvēku žestu spektra novērošanai ir lidosta, jo tur cilvēki ar žestiem bieži pauž nepacietību, dusmas, bēdas, prieku un daudzas citas emo­cijas. Tāpat lieliskas ir sociālo funkciju pildīšanas vietas, biznesa tikšanās un viesības. Sācis pētīt ķermeņa valodu, jūs varat aiziet uz viesībām un visu vakaru nosēdēt viens pats stūrī kā tāds istabas augs un lieliski pavadīt laiku, vienkārši vērojot citu cilvēku ķermeņa valodas rituālus! Arī televīzija sniedz ļoti labas bezvārdu kontaktu mācīšanās iespējas. Izslēdziet skaņu un mēģiniet izprast to, kas notiek, tikai vērojot attēlu. Ieslēdzot skaņu ik pa piecām minūtēm, jūs varat pārbaudīt savu neverbālo nolasījumu pareizību, un drīz vien jūs spēsit noskatīties veselu programmu bez skaņas, saprotot visu, kas notiek, gluži tāpat, kā to dara nedzirdīgi cilvēki.