ALANS PĪZS: ĶERMEŅA VALODA

tam deju vada japānis. Tas ari izskaidro to, kāpēc biznesa saru­nās Āzijas iedzīvotāji un amerikāņi vēro viens otru ar zināmām aizdomām, pie tam amerikāņi aziātus uzskata par uzmācīgiem un familiāriem, bet aziāti amerikāņus par vēsiem un izvairīgiem. Dažādu kultūru intīmo distanču zonu atšķirību neapzināšanās viegli var novest pie nepareiziem spriedumiem un nekorektiem pieņēmumiem šo kultūru starpā.

Kā jau iepriekš minēts, katrai personai nepieciešamais tel­pas daudzums atkarīgs no iedzīvotāju blīvuma tajā apgabalā, kurā tā uzaugusi. Tiem, kuri uzauguši reti apdzīvotos lauku rajonos, nepieciešams vairāk personīgās telpas nekā tiem, kuri auguši biezi apdzīvotās galvaspilsētās.(Vērojot, cik tālu cilvēks izstiepj roku, lai sasveicinātos, var noteikt, vai viņš ir no lielas pilsētas vai attāla lauku apgabala. Pilsētas iedzīvotājiem

11. attēls. Sasveicinās divi vīrieši no pilsētas.

12. attēls. Divi vīrieši no mazpilsētas.

ir 46 cm «gaisa burbulis»; tāds pats ir arī attālums starp plauk­stu un ķermeni, izstiepjot roku sveicienam (11. attēls). Tas dod iespēju satvert otra cilvēka roku neitrālā teritorijā. Cilvēkiem, kuri auguši mazpilsētās ar daudz mazāku iedzīvotāju blīvumu, teritorijas — «gaisa burbuļa» — diametrs var sasniegt 1,2 metrus un vairāk, un tas arī ir vidējais attālums starp plaukstu un ķermeni, lauku cilvēkiem sniedzot roku sveicienam (12. attēls).

Lauku cilvēkiem ir tendence, spiežot roku, stāvēt, ar kājām stingri atsperoties zemē, un noliekties pēc iespējas tālu uz priek­šu, kamēr pilsētas iedzīvotājs pakāpsies tuvāk, lai sasveicinātos. Cilvēkiem, kuri auguši attālos vai reti apdzīvotos rajonos, parasti ir prasība pēc lielas personīgās telpas, kuras diametrs var sa­sniegt 9 metrus. Šie cilvēki dod priekšroku nevis rokasspiedie­nam, bet mājienam ar roku, stāvot tālu vienam no otra.

13. attēls. Cilvēki no reti apdzīvota apgabala.

Pilsētas tirgotājiem šāda veida informācija noder sarunās ar lauku apgabalu fermeriem, pārdodot lauksaimniecības inventā­ru. Pieņemot, ka fermera «gaisa burbulis» var būt 92 cm—1,8 m liels vai vēl lielāks, rokasspiediens varētu tikt uzskatīts par ielau­šanos teritorijā, kas noskaņotu fermeri negatīvi un liktu tam aizsargāties. Veiksmīgi lauku tirgotāji gandrīz vienbalsīgi apgal­vo, ka vislabākie sarunu apstākļi tiek nodrošināti tad, kad viņi sveicina mazpilsētas iedzīvotāju ar izstieptu roku un lauku iedzī­votāju ar mājienu no attāluma.

Kāda cilvēka īpašums vai vieta, kurā tas regulāri uzturas, veido privātu teritoriju, un viņš cīnīsies, lai to aizstāvētu, gluži tāpat kā personīgo gaisa telpu. Tādas vietas kā māja, darba vieta un automašīna ir teritorijas, un katrai no tām ir stingri noteiktas robežas sienu, vārtu, žogu un durvju veidā. Katra teritorija var sastāvēt no atsevišķām apakšteritorijām. Piemēram, mājā sievie­tes privātā teritorija var būt virtuve un veļas mazgātava, un viņa iebilst, ja kāds ielaužas šajā teritorijā laikā, kad viņa to lieto; biznesmenim ir. iemīļotā vieta pie konferenču galda; kafejnīcu apmeklētājiem ir iemīļotās vietas pie galdiņiem, un namatēvam ir iemīļotais krēsls mājās. Šīs vietas parasti tiek iezīmētas, vai nu atstājot uz tām personīgus priekšmetus, vai arī tās bieži lietojot. Kafejnīcas pastāvīgais apmeklētājs var pat nonākt tik tālu, ka iegrebj savus iniciāļus «savā» vietā pie galdiņa, un biznesmenis iezīmē savu teritoriju pie konferenču galda ar tādiem priekšme­tiem kā pelnu trauks, pildspalvas, grāmatas un apģērbs, kuri izmētāti ap viņa 46 cm intīmās zonas robežāmf Dr. Desmonda Morisa pētījumi bibliotēku lasītavās rāda, ka grāmatas vai perso­nīga priekšmeta atstāšana uz lasītavas galda rezervē šo vietu vidēji uz septiņdesmit septiņām minūtēm; žaketes atstāšana uz krēsla atzveltnes rezervē to uz divām stundām. Mājās ģimenes loceklis var iezīmēt savu iemīļoto krēslu, atstājot liz tā vai tā tuvumā kādu personīgu lietu, piemēram, pīpi vai žurnālu, lai demonstrētu savas pretenzijas un īpašuma tiesības uz šo terito­riju.

Ja mājas īpašnieks piedāvā tirgotājam apsēsties un tas netī­šām apsēžas uz «viņa» krēsla, iespējamais pircējs var neglābjami sadusmoties par šādu ielaušanos viņa teritorijā un tādējādi ie­ņemt aizsardzības pozīciju. Vienkāršs jautājums: «Kurš ir jūsu krēsls?» — var palīdzēt izvairīties no šādas teritoriāla rakstura kļūdas izraisītiem negatīviem rezultātiem.

Psihologi novērojuši, ka automašīnu vadītāji attiecībā uz savām teritorijām var reaģēt savai parastajai sociālajai uzvedībai ab­solūti neatbilstošā veidā. Šķiet, ka automašīna pastiprina cil­vēka prasības pēc personīgās telpas. Atsevišķos gadījumos šī teritorija palielinās pat līdz desmit reizēm, salīdzinot ar normā­lo, tā ka vadītājam šķiet, ka viņam ir tiesības uz 3,7 līdz 4,6 metru telpu savas automašīnas priekšpusē un aizmugurē. Ja viņam priekšā iespraucas cits braucējs, ar vadītāju var notikt psiholoģiskas izmaiņas, pat nepastāvot sadursmes briesmām, viņš var sadusmoties un pat uzbrukt otram vadītājam. Salīdzi­niet to ar situāciju, kad šis pats cilvēks kāptu liftā un kāds cits kāptu tajā pirms viņa, līdz ar to ieiedams viņa personīgajā teritorijā. Šajos apstākļos viņa reakcija būtu normāli pieklājīga un viņš atļautu otram cilvēkam iekāpt pirmajam. Šāda rīcība ievērojami atšķiras no tā, kas notiek, kad cits braucējs ielaužas viņam priekšā uz šosejas.

Dažiem cilvēkiem automašīna kļūst par aizsargčaulu, kurā tie var noslēpties no apkārtējās pasaules. Lēni braucot gar pašu ceļa malu, viņi i apdraud satiksmi gandrīz tikpat lielā mērā kā braucēji ar paplašinātu personīgo telpu.

Apkopojot iepriekš teikto, citi jūs pieņems vai atraidīs atkarībā no tā, kā jūs ievērosit viņu personīgās telpas robežas. Šī iemesla dēļ gandrīz nevienam iekšēji nepatīk «brašuļi», kuri sit uz pleca katram sastaptajam cilvēkam vai nemitīgi pieskaras citiem saru­nas gaitā. Tā kā telpas attālumu, kādu cilvēks ievēro attiecībās ar citiem, nosaka virkne faktoru, pirms spriežat par to, kāpēc konkrētais cilvēks ietur zināmu distanci, ir vērts apsvērt visus apstākļus.

Tagad ir arī iespējams izvēlēties kādu no pieņēmumiem attie­cībā uz 14. attēlā redzamo situāciju:

1. Gan vīrietis, gan sieviete ir pilsētnieki, un vīrietis mēģina intīmi tuvoties sievietei.

2. Vīrietim ir šaurāka intīmā zona nekā sievietei, un viņš neap­zināti ielauzies sievietes zonā.

3. Vīrietis pārstāv kultūru ar šaurāku intīmo zonu, bet sieviete augusi lauku apvidū.

Daži vienkārši jautājumi un šī pāra uzmanīgāks vērojums sniegs pareizo atbildi un palīdzēs jums izvairīties no nepatīkamas situācijas, kura varētu rasties no nepareiza pieņēmuma.

14. attēls. Kas ir kurš un no kurienes?

Visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē atklātas plaukstas saistās ar patiesumu, godīgumu, atklātību un padevību. Daudzreiz ir ticis zvērēts, turot plaukstu uz sirds; plauksta tiek turēta pacelta, dodot liecību tiesā: tad Bībele tiek turēta kreisajā rokā, kamēr labā plauksta ir pacelta pret tiesnešiem.

Ikdienas kontaktos cilvēki lieto divas plaukstas pamatpozīcijas. Pirmā — plauksta vērsta uz augšu, tā raksturīga ubagiem, kuri lūdz naudu vai barību. Otrajā pozīcijā plauksta vērsta uz leju, it kā kaut ko apturot vai atraidot.