ALANS PĪZS: ĶERMEŅA VALODA

Saņēmēja ievilkšana rokas sniedzēja teritorijā var nozīmēt to, ka rokas sniedzējs ir nedrošais tips, kurš jūtas droši vienīgi savā personīgajā teritorijā, vai ari viņš pārstāv citu kultūru ar nelielu intīmo zonu un šādā gadījumā uzvedas normāli.

31. attēls. Rokas vilkšana.

32. attēls. Plaukstas satveršana.

Ar abām rokām izpildāmā spiediena mērķis ir paust nopietnī­bu, uzticību vai jūtu dziļumu pret tā saņēmēju. Seit jāņem vērā divas zīmīgas nianses. Pirmkārt, kreisā roka tiek lietota, lai de­monstrētu īpašās jūtas, kuras rokas spiedējs vēlas pārraidīt, un jūtu apmērs ir ciešā saistībā ar attālumu, kādā rokas spiedēja kreisā plauksta virzās uz augšu pa spiediena saņēmēja labo roku. Piemēram, elkoņa satveršana (33. attēls) pauž vairāk jūtu nekā plaukstas locītavas turēšana (32. attēls), un roka uz pleca (35. attēls) liecina par dziļākām jūtām nekā augšdelma satverša­na (34. attēls). Otrkārt, rokas sniedzēja kreisā roka ielaužas saņēmēja intīmajā un tuvajā intīmajā zonā. Vispār plaukstas locītavas un elkoņa turēšana pieļaujama tikai starp tuviem drau­giem vai radiniekiem, un šajos gadijumos ierosinātāja kreisā roka ielaužas tikai saņēmēja intīmajā zonā, neskarot tuvo intīmo zonu.

32. attēls. Plaukstas satveršana. 33. attēls. Elkoņa satveršana.

35. attēls. Plecu turēšana.

Roka uz pleca (35. attēls) un augšdelma turēšana ietver sevī ieiešanu rokasspiediena saņēmēja tuvajā intīmajā zonā un īsti fizisku kontaktu. To vajadzētu lietot tikai cilvēkiem, kuri rokasspie­diena brīdī izjūt ciešas emocionālas saites. Visos gadījumos, kad jūtu pārpilnība nav abpusēja vai rokas spiedējam tiešām nav nopietna iemesla lietot abu roku spiedienu, saņēmējam radīsies aizdomas par ierosinātāja nolūkiem. Samērā bieži var redzēt, ka politiķi, sveicot savus vēlētājus, un tirgotāji, sasveicinoties ar klientiem, izmanto abu roku spiedienu, pat nenojaušot, ka tas var būt pielīdzināms sociālai pašnāvībai, radot antipātijas spiediena saņēmējā.

34. attēls. Augšdelma satveršana.

roku žesti

plaukstu berzēšana

Nesen kāda no ģimenes draudzenēm apmeklēja mūs mājās, lai apspriestu gaidāmo kopējo izbraukumu ar slēpēm. Sarunas gaitā mūsu draudzene pēkšņi atgāzās krēslā, plati pasmaidīja, saberzēja plaukstas un iesaucās: «Es nevaru vien sagaidīt, kad mēs beidzot brauksim!» Ari bez vārdiem viņa mums paziņoja, ka sagaida no šī brauciena daudz laba.

Plaukstu berzēšana ir viens no paņēmieniem, ar kuru cilvēki pauž savas pozitīvās cerības. Azarta spēlmanis pirms metiena saberzē rokās metamo kauliņu: viņš gatavojas laimēt, tāpat arī ceremonij- meistars saberzē plaukstas, uzrunādams savu auditoriju: «Mēs visi degam nepacietībā uzklausīt nākamo runātāju», un uztrauktais pārdevējs iedrāžas veikala vadītāja birojā, berzēdams plaukstas un «ajūsrnā saukdams: «šef, nupat mēs dabūjām tādu pasūtījumu!» Turpretī oficiants, berzējot plaukstas, pienākdams pie jūsu galdiņa vakara noslēgumā un vaicādams: «Vai kungs vēl kaut ko vēlas?» — pauž savu cerību uz dzeramnaudu.

Ātrums, kādā cilvēks berzē rokas, norāda, kurš, pēc viņa domām, saņems paredzamos labumus. Pieņemsim, ka jūs vēla­ties pirkt māju un esat ieradies pie nekustamā īpašuma aģenta. Pēc tam, kad esat aprakstījis meklēto zemes gabalu, aģents ātri •aberzē rokas un saka: «Man ir padomā tieši īstā vieta jums!» Aģents ar to vēlas paziņot, ka gaidāmais rezultāts nāks par labu |ums. Bet kā gan jūs justos, ja viņš berzētu rokas ļoti lēni, pazi­ņodams jums, ka viņam ir pieejams īstais zemes gabals? Šajā Ijadijumā šķistu, ka viņš ir blēdis un viltnieks, un jums rastos sajūta, ka paredzamās darbības rezultāts drīzāk nāks par labu

36. attēls. «Vai tas nav lieliski!»

viņam, nevis jums. Tirdzniecības darbiniekiem tiek mācīts, ka, lietojot plaukstu berzēšanas žestu, ja raksturo preces vai pakal­pojumus potenciālajiem pircējiem, roku kustībām noteikti jābū ātrām, lai neliktu pircējiem ieņemt aizsardzības pozīcijas. Ja pircējs berzē rokas, teikdams pārdevējam: «Nu tad paskatīsi mies, ko jūs varat piedāvāt!» — tas nozīmē, ka pircējs cer: viņam tiks parādīts kaut kas īpaši labs, un droši vien izdarīs pirkumu.

Brīdinājums: cilvēks, kurš aukstā ziemas dienā stāv pie auto­busa pieturas un aši berzē rokas, droši vien nedara to tāpēc, ka gaida drīzumā parādāmies autobusu. Viņš dara to tāpēc, ka viņa rokas ir nosalušas!

īkšķa berzēšana pret pārējo pirkstu galiem vai pat rāditājpirt stu parasti tiek izprasta kā naudu sagaidošs žests. To bieži lieto pārdevēji, berzējot īkšķi pret pirkstiem un apgalvojot klientiem: «Es varu palīdzēt jums ietaupīt 40 procentus,» — vai ari cilvēki, kuri berzē rādītājpirkstu un īkšķi, lūdzot kādam no saviem drau­giem: «Lūdzu, aizdod man desmit dolārus.» Acīmredzot tas ir žests, no kura lietošanas allaž vajadzētu izvairīties visiem profe­sionālajiem tirgotājiem saskarsmē ar klientiem.

Pirmais iespaids par šo žestu ir tāds, ka tas pauž uzticību, jo ļaudis, kuri to lieto, bieži smaida un šķiet priecīgi. Tomēr kādā reizē mēs redzējām tirgotāju, kurš raksturoja kādu zaudētu darī­jumu. Turpinādams savu stāstu, viņš ne tikai ieņēma salikto roku

37. attēls. Rokas saliktas paceltā stāvoklī.

38. attēls. Rokas saliktas vidējā stāvoklī.

39. attēls. Rokas saliktas nolaistā stāvoklī.

pozu, bet viņa pirksti sakrustojuma vietās kļuva balti, un izskatījās, ka tie ir sametināti kopā. Šāds žests drīzāk pauda samulsumu vai naidīgu attieksmi.

Nīrenberga un Kalero pētījumi par roku salikšanas žestu ir ļāvuši izdarīt secinājumu, ka tas drīzāk ir samulsuma žests, kurš parāda, ka personas attieksme ir negatīva, šim žestam ir trīs galvenie stāvokļi: rokas saņemtas sejas priekšā (37. attēls), rokas atbalstās uz galda (38. attēls) vai klēpī sēdus pozīcijā, vai arī saņemtas priekšā stāvus pozīcijā (39. attēls).

Tāpat arī pastāv sakarība starp roku saņemšanas augstumu un attiecīgās personas negatīvā noskaņojuma pakāpi; tas nozī­mē, ka ar kādu personu ir grūtāk vienoties, ja rokas tiek turētas tiugstu, kā 37. attēlā, nevis tā, kā parādits 38. attēlā. Tāpat kā attiecībā uz visiem negatīvajiem žestiem, ari šeit jāveic kāda darbība, lai liktu šai personai atbrīvot roku pirkstus un atklāt plaukstas un ķermeņa priekšdaļu, vai ari negatīvā attieksme paliks.

Šīs grāmatas sākumā es teicu, ka žesti, gluži tāpat kā vārdi toikumā, parādās grupās un skaidrojami to parādīšanās kontek­stā. Roku «jumtiņš», kā to nosauca Bērdvistels, varētu tikt uzska­tīts par šī likuma izņēmumu, jo tas bieži tiek lietots atsevišķi no citiem žestiem. Patiesi, cilvēki, kuri pieder pie pašpārliecinātā un par sevi drošā tipa, vai arī tie, kuriem raksturīgi minimāli vai lorobežoti žesti, bieži lieto šo žestu, tādējādi paužot pārliecību par sevi.

Mani novērojumi un šī saistošā žesta pētījumi liecina, ka tas bieži tiek lietots priekšnieku un padoto attiecībās. Tas var būt atsevišķs žests, kas norāda uz pašpārliecinātu attieksmi — «es visu to labi zinu». Vadošie darbinieki bieži lieto šo žestu, sniedzot rikojumusvai padomus saviem padotajiem, un tas ir plaši izplatīts starp revidentiem, juristiem, vadītājiem un līdzīgu profesiju pār­stāvjiem.