ALANS PĪZS - ĶERMEŅA VALODA

Šim žestam ir divas versijas — paceltais «jumtiņš» (40. attēls), pozai, kāda tiek ieņemta, kad tās lietotājs dara zināmu savu viedokli un idejas un līdz ar to vada sarunu. Nolaistā «jumtiņa»

40. attēls. Paceltais «jumtiņš».

41. attēls. Nolaistais «jumtiņš».

žests (41. attēls) parasti tiek lietots klausoties, nevis runājot. Nīrenbergs un Kalero atzīmē, ka sievietēm ir paradums biežāk lietot nolaistā, nevis paceltā «jumtiņa» žestu. Ja paceltais «jum­tiņš» tiek lietots kopā ar atpakaļ atgāztu galvu, tiek radīts augst­prātīgs vai pretenciozs iespaids.

Kaut ari «jumtiņš» ir pozitīvs signāls, to lieto gan pozitīvos, gan negatīvos apstākļos un to bieži var pārprast. Piemēram, pārde­vējs, piedāvājot preci potenciālajam pircējam, sarunas gaitā no­vēro vairākus pozitīvus žestus. Tie varētu būt atklātas plaukstas, paliekšanās uz priekšu, pacelta galva un tamlīdzīgi. Pieņemsim, ka preces piedāvāšanas beigās klients lieto vienu no «jumtiņa» roku stāvokļierrt.

Ja «jumtiņš» seko citu pozitīvu žestu sērijai un parādās tad, kad pārdevējs piedāvā risinājumu pircēja problēmām, tas ir mājiens pārdevējam, ka laiks beigt piedāvāt preci un jāierosina noformēt pasūtījumu, un ir cerības, ka tas arī tiks izdarīts. No otras puses, ja «jumtiņš» seko virknei negatīvu žestu, tādiem kā roku un kāju sakrustošana, projām vērsts skatiens un daudzkārtēja roku pie likšana pie sejas, un ja pircējs «jumtiņu» lieto preces piedāvāša­nas beigās, pircējs ar to var paust, ka pirkums nenotiks vai viņš vēlas atbrīvoties no pārdevēja. Abos šajos gadījumos «jumtiņa» žests pauž pārliecību, taču vienā gadījumā tā pārdevējam ir labvēlīga, bet otrā tai ir negatīvas sekas. Rezultātu nosaka žesti, kādi lietoti pirms «jumtiņa».

Ir novērots, ka dažiem britu karaliskās ģimenes pārstāvjiem piemīt paradums staigāt ar paceltu galvu, izstieptu zodu un turēt rokas aiz muguras, vienai plaukstai aptverot otru roku. Šo žestu lieto ne tikai britu karaliskajā ģimenē, tas piemīt daudzu valstu valdošo slāņu pārstāvjiem. Zemākās sfērās šo žestu lieto poli­cists, patrulēdams savā apgabalā, vietējās skolas direktors, stai­gādams pa skolas pagalmu, vecākie armijas virsnieki un citi, kuru rokās ir kaut kāda vara.

Šis tātad ir varas un pārākuma žests. Tāpat tas šī žesta lieto­tājam ļauj atklāt citiem savas viegli ievainojamās vēdera, sirds un

43. attēls.

Žests, kad plauksta satver rokas locītavu.

42. attēls.

Pārākuma un paš­pārliecinātības žests.

44. attēls.

Augšdelma satveršana.

Pēc mūsu novērojumiem, ar šaujamieročiem bruņoti policisti reti lieto šo žestu, to aizstājot ar agresīvo roku atbalstīšanu gurnos (95. attēls). Šķiet, ka pats šaujamierocis piešķirtā nēsā­tājam tik lielu pārākumu, ka plaukstu saņemšanas žests kā auto­ritātes paudējs kļūst nevajadzīgs.

Plaukstu saņemšanas žestu nevajadzētu jaukt ar žestu, kad plauksta apņem otras rokas locītavu (43. attēls), kas ir aiztures un paškontroles atgūšanas mēģinājuma žests. Šajā gadījumā viena roka ļoti cieši satver otru roku vai plaukstas locītavu, it kā mēģinot atturēt otru roku no sitiena

Jo tālāk roka aiz muguras pacelta uz augšu, jo cilvēks ir dusmīgāks. Piemēram, 44. attēlā redzamais vīrietis uzrāda spē-

rīkles zonas, kas ir neapzināts bezbaifīguma žests. Mūsu piere­dze rāda, ka, ieņemot šādu pozu situācijā ar augstu stresa pakāpi, piemēram, sniedzot interviju žurnālistiem vai vienkārši gaidot rindā pie zobārsta, ir iespējams izjust atbrīvotību, pašpār­liecinātību un pat pārākumu.

cīgāku paškontroles mēģinājumu nekā 43. attēlā, jo 44. attēlā roka satver augšdelmu, nevis plaukstas locītavu. Šāda tipa žesti radijuši tādus izteicienus kā «saņemt sevi rokās». Šādu žestu bieži lieto pārdevēji, kuri pienākuši klāt potenciālajam pircējam un saņēmuši pretī lūgumu uzgaidīt pircēju pieņemšanas zonā. Tas ir neizdevies pārdevēja mēģinājums noslēpt savu nervozitāti, un šķiet, ka pircēji ar labām uztveres spējām to jūt. Ja paškontro­les žests tiek aizstāts ar plaukstu sakļaušanu, rodas nomierinoša un pašpaļāvīga sajūta.

»

45. attēls. īkšķi ārā no vestes kabatām.

Hiromantijā īkšķi norāda uz cilvēka rakstura stiprību un pašap­ziņu, un tas saskan arī ar īkšķu neverbālā lietojuma pētījumu rezultātiem. īkšķi tiek lietoti, lai parādītu vadošo lomu, pārākumu vai pat agresivitāti; īkšķu žesti ir sekundāri, tie ir žestu virknes palīgelements. īkšķu atklāšana ir pozitīvs signāls, kas tiek bieži lietots tipiskajā «foršā priekšnieka» pozā padoto klātbūtnē. Vīrie­tis, kurš pievērš kādas sievietes uzmanību, lieto tos savas poten­ciālās partneres klātbūtnē, un tos bieži lieto ari cilvēki, kuri valkā augsta stāvokļa vai prestiža apģērbu. Cilvēki, kuri valkā jaunas, elegantas drēbes, lieto īkšķu žestus biežāk nekā tie, kuri tērpti vecā un nemodernā apģērbā.

īkšķu žesti, kas norāda uz pārākumu, kļūst īpaši uzkrītoši tad, ja cilvēks sniedz pretrunīgu vārdisko ziņojumu. Iedomājieties, piemēram, advokātu, kurš vēršas pie tiesas un pazemīgā balsī saka: «Godājamā tiesa, pēc manām necilajām domām…» — tai pašā laikā demonstrēdams dominējošus īkšķu žestus un atgāzis galvu, lūkodamies no augšas (46. attēls). Tas liktu tiesai nojaust, ka advokāts nav patiess un pat ņirgājas. Ja advokāts vēlētos 1 izlikties pazemīgs, viņš grieztos pie tiesas, paspēris vienu kāju tās virzienā, atpogātu žaketi, atklātām plaukstām un nedaudz

46. attēls. «Pēc manām necilajām domām…»

48. attēls. Dominējošā sieviete.

noliekdamies uz priekšu, lai parādītu savu pazemību vai pat pakļaušanos tiesai.

Visbiežāk īkšķi parādās no kabatām, dažkārt arī slēptā veidā no aizmugures kabatām (47. attēls), lai palīdzētu noslēpt cilvēka pārākuma pilno attieksmi. Šo žestu lieto arī sievietes (48. attēls). Papildus tam viņas bieži šūpojas uz papēžiem, lai radītu lielāka auguma iespaidu.

47. attēls. īkšķi rēgojas no aizmugures kabatām.

Cita izplatīta īkšku žestu poza ir sakrustotas rokas ar augšup vērstiem īkšķiem. Šis ir dubults signāls, kurš norāda uz aizsar­dzību vai negatīvu attieksmi (sakrustotās rokas), kuru papildina pārākuma sajūta (uz to norāda īkšķi). Persona, kura lieto šo dubultžestu, parasti žestikulē ar īkšķiem un stāvot šūpojas uz papēžiem.

49. attēls. īkšķi uz augšu.

īkšķi var lietot arī kā izsmiekla vai cieņas trūkuma signālu, ja ar īkšķi norāda uz citu personu. Piemēram, vīrs, kurš, paliecoties uz sava drauga pusi, norāda uz savu sievu ar dūrē savilktas rokas īkšķi, teikdams: «Tu taču zini, ka visas sievietes ir vienādas,riskē izsaukt ģimenes strīdu, šajā gadījumā kratītais īkšķis tiek lietots ļ kā rādītājs, lai izsmietu nelaimīgo sievieti. Starp citu, norādišana ar īkšķi sadusmo lielāko daļu sieviešu, it īpaši, ja to dara vīrietis īkšķa kratīšana mazāk izplatīta starp sievietēm, lai gan arī viņas dažkārt lieto šo žestu, lai norādītu uz cilvēkiem, kuri viņām nepatīk.

50. attēls. «Sievietes… viņas taču visas ir vienādas!»

Kā iespējams noteikt, vai cilvēks melo? Neverbālo krāpšanas žestu atpazīšana var izrādīties par vienu no svarīgākajiem novē­rošanas spēju veidiem, kādu cilvēks var apgūt. Tātad, kādi signāli var nodot cilvēku, kurš melo?