ALANS PĪZS: ĶERMEŅA VALODA

6. Liftā jums pienākas vērot stāvu numurus virs galvas.

Mēs bieži dzirdam vārdus «nelaimīgs», «bezcerīgs» un «no­slēgts», kuri tiek lietoti, lai raksturotu cilvēkus, kas sastrēgum- stundās dodas uz darbu ar autobusu. Šo apzīmējumu lietošanu izraisa braucēju bālās, neizteiksmīgās sejas, taču šādi secināju­mi no vērotāja puses ir kļūdaini. Patiesībā vērotājs redz cilvēku grupu, kura pakļaujas likumiem, kas attiecināmi uz neizbēgamo ielaušanos viņu intīmajās zonās pārpildītā sabiedriskā vietā.

Ja jūs to apšaubāt, piegrieziet vērību savai uzvedībai, kad jūs nākamo reizi viens pats apmeklēsit pilnu kinoteātra zāli. Kad vietu ierādītājs pavadīs jūs līdz jūsu vietai, kurai visapkārt ir nepazīsta­mas sejas, pievērsiet uzmanību tam, kā jūs līdzīgi iepriekš iepro­grammētam robotam sāksiet pakļauties nerakstītajiem uzvedī­bas likumiem pārpildītās sabiedriskās vietās. Kad jūs sākat cīnī­ties par teritoriālajām tiesībām uz krēsla roku balstu ar nepazīstamu cilvēku jums blakus, jūs sākat saprast, kāpēc cilvē­ki, kuriem vieniem pašiem gadās nonākt pilnā kinoteātrī, bieži vien neieņem savu vietu līdz brīdim, kad nodziest gaisma un sākas filma. Vienmēr, kad mēs atrodamies pārpildītā liftā, kinote­ātrī vai autobusā, cilvēki mums apkārt pārstāj būt personības — tas ir, viņi neeksistē attiecībā pret mums, un tādēļ arī mūsu atbildes reakcija, ja kāds netīšām ielaužas mūsu intīmajā terito­rijā, nav tāda, kāda tā būtu, ja mums kāds uzbruktu.

Sadusmots pūlis vai protestētāju grupa, kura cīnās par kopīgu mērķi, nereaģē tāpat kā atsevišķs indivīds, ja tiek aizskarta tā teritorija; te patiesībā notiek kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Palielinoties pūļa blīvumam, katram indivīdam paliek mazāk personīgās telpas un tas ieņem naidīgu pozīciju; šāda iemesla dēļ, palielinoties pūlim, tas kļūst niknāks un nejēdzīgāks, un tad arī var sākties kautiņš. Šo informāciju ņem vērā policija, kura mēģina sašķelt pūli, lai katra persona varētu atgūt savu personīgo telpu un iīdz ar to kļūt rāmāka.

1 Tikai pēdējo gadu laikā valdības, kā arī pilsētu plānotāji sāk apzināties apmērus, kādos augsta apdzīvotības blīvuma dzīvok­ļu būves projekti atņem atsevišķam indivīdam viņa personīgo teritoriju. Augsta apdzīvotības blīvuma un pārapdzīvotības sekas atklājās nesen veiktajā briežu populācijas pētījumā Džeimsa salā netālu no Merilendas piekrastes. Pastāvēja liela briežu mirstība, lai gan šajā laikā barības salā bija pietiekami, uz tās nebija plēsēju un netika arī konstatēta nekāda infekcija. Agrākie pētījumi ar žurkām un trušiem rādija tādu pašu tendenci, un turpmākie pētījumi apliecināja, ka briežu nāves cēlonis bija paaugstināta adrenalīna dziedzeru aktivitāte stresa dēļ, ko radija katra.atseviš- ķa brieža personīgās teritorijas zudums, palielinoties briežu skai­tam. Adrenalīna dziedzeriem ir svarīga nozīme augšanas un vairošapās regulēšanā un ķermeņa aizsardzības spēju uzturēša­nā. Tādējādi pārapdzīvotība, nevis citi faktori, tādi kā bads, infek­cija vai ārēja agresija, izraisīja fizioloģisku reakciju uz stresu.

Ņemot vērā iepriekš teikto, nav grūti izprast, kāpēc apgabalos ar augstu iedzīvotāju bīrvumu ir vērojams arī augsts noziedzības un vardarbības līmenis.

Policijā nopratinātāji lieto teritoriālā iebrukuma paņēmienus, lai salauztu aizdomās turēto noziedznieku pretestību. Viņi nosēdina nopratināmo atklātā telpas zonā uz nostiprināta krēsla bez roku balstiem un, uzdodami jautājumus, ieiet viņa intīmajā un tuvajā Intīmajā zonā, palikdami tur līdz atbildes saņemšanai. Nereti ir nepieciešams tikai neliels laika sprīdis, lai ar šādas teritoriālas vardarbības palīdzību salauztu pratināmā pretestību.

Vadošais personāls vēl varētu lietot šādu paņēmienu, lai izdabūtu no padotajiem informāciju, kuru tie varbūt mēģina slēpt, taču tirgotājs, kurš šādi apietos ar klientiem, nerīkotos visai gudri.

Ja kāds mēģina atrast telpu vai vietu starp svešiniekiem, pie­mēram, vietu teātrī, pie konferenču galda, vai dvieļa pakaramo tenisa kortā, viņš dara to jau iepriekš paredzamā veidā. Parasti viņš meklē visplatāko telpu starp divām citām vietām un ieņem teritoriju tās vidū. Teātri viņš izvēlēsies sēdekli, kurš atrodas vidū starp rindas galu un tuvāko aizņemto vietu. Tenisa kortā viņš izvēlēsies dvieļa āķi, kurš atrodas vislielākajā brīvajā vietā, pa vidu starp diviem citiem dvieļiem vai starp tuvāko dvieli un rindas galu. Šī rituāla mērķis ir neapvainot citus cilvēkus, ieņemot vietu pārāk tuvu vai pārāk tālu no tiem.

Ja jūs teātri izvēlēsities sēdekli tālāk par vidu starp rindas galu un tuvāko personu, šī persona varētu apvainoties, ja jūs būsit pārāk tālu no tās, vai justies traucēta, ja jūs nosēcfīsities par tuvu, tā ka galvenais šī rituāla mērķis ir harmonijas saglabāšana.

Šī likuma izņēmums ir attālumi, kādi tiek izvēlēti publiskajās tualetēs. Pētījumi rāda, ka apmēram 90 procentos gadijumu cilvēki izvēlas gala tualetes, bet, ja tās aizņemtas, tiek lietots vidus princips.

kultūras faktori, kuri iespaido distances zonas

Jauns pāris, kurš nesen bija pārcēlies no Dānijas uz dzīvi Čikāgā, tika uzaicināts iestāties vietējā jauniešu organizācijā. Dažas nodoļas pēc viņu uzņemšanas klubā vairākas organizācij­as sievietes sāka sūdzēties, ka dāņu vīrietis viņām uzmācoties un viņas tā klātbūtnē jūtoties neērti, bet savukārt kluba vīrieši likās sajūtam, ka dāniete ar mājieniem liek nojaust, ka varētu būt viņiem seksuāli pieejama.

9.attēls. Pieņemamais sarunas attālums lielākajai daļai pilsētas iedzīvotāju.

Šī situācija ilustrē taktu, ka daudziem eiropiešiem intīmā dis­tance ir tikai 23—25 cm un dažās kultūrās tā ir pat mazāka. Dāņu pāris jutās visnotaļ viegli un nepiespiesti, stāvot no amerikāņiem 25 cm attālumā un nepavisam neapzinoties, ka ielaužas viņu 18 collu intīmajā zonā. Dāņi arī lietoja acu skatienu daudz biežāk nekā amerikāņi, un tas kalpoja par iemeslu nepareizajiem seci­nājumiem par viņiem.

Ieiešana pretējā dzimuma pārstāvja intīmajā teritorijā ir paņē­miens, kuru cilvēki lieto, lai izrādītu interesi par šo personu, un kuru parasti sauc par uzmākšanos. Ja šī ielaušanās intīmajā zonā tiek atraidīta, otra persona atkāpjas, lai saglabātu distances zonu. Ja ieiešana zonā tiek pieņemta, otra persona saglabā savu pozīciju un atļauj ienācējam palikt intīmajā zonā. To, ko dāņu pāris uzskatīja par normālu sociālu kontaktu, amerikāņi tulkoja kā seksuālu uzmākšanos. Dāņi savukārt uzskatīja, ka amerikāņi ir vēsi un nedraudzīgi, jo tie vienmēr atkāpās, lai saglabātu attālumu, kurā tie jutās ērti.

10. attēls. Sievietes negatīvā reakcija uz vīrieti, kurš ielaužas viņas teritorijā. Viņa atgāzusies atpakaļ, mēģinot saglabāt pieņemamu attālumu. Tomēr šajā gadījumā problēmas pamatā var būt tas, ka vīrietis var nākt no valsts, kurā ir mazāka pieņemtā personīgā zona, un kāpjas uz priekšu, lai stāvētu sev ērtā attālumā. Sieviete var to izprast kā seksuālu kustību. ,

Kādā no pēdējā laika konferencēm es ievēroju, ka tad, kad satikās un sarunājās amerikāņi, viņi stāvēja pieņemamā 90 cm attālumā viens no otra un palika tā stāvam visā sarunas gaitā. Taču, kad japānis runāja ar amerikāni, abi sāka lēni pārvietoties pa telpu; amerikānis atmuguriski atkāpās no japāņa, bet japānis pakāpeniski centās tuvoties amerikānim. Tas bija kā japāņa, tā amerikāņa mēģinājums ievērot katram savas kultūras noteiktu <">rtu distanci vienam no otra. Japānis ar savu mazāko 25 cm intīmo zonu nemitīgi devās uz priekšu, lai pielāgotos savām telpas prasībām, bet, tā darot, viņš ielauzās amerikāņa intīmajā zonā, liekot tam atkāpties, lai ievērotu savas telpas vajadzības. Šīs parādības videoieraksts, kurš tika demonstrēts ar palielinātu ātrumu, radija iespaidu, ka abi vīrieši dejo pa konferenču zāli, pie