ALANS PĪZS: ĶERMEŅA VALODA

Drošākais likums, kuru varētu ieteikt ņemt vērā ceļotājiem, ir: «Būdams Romā, uzvedies kā romieši». Tas var palīdzēt izvairīties no iespējamiem nepatīkamiem starpgadījumiem.

paceltā īkška žests

ASV, Lielbritānijā, Austrālijā un Jaunzēlandē paceltam īkšķim ir trīs nozīmes; parasti to lieto ceļotāji ar autostopiem, lai apturētu automašīnu, tas ir ari «OK» signāls, un, jaīkšķis tiek strauji parauts uz augšu, tas kļūst par apvainojošu signālu, kas nozīmē ne vairāk, ne mazāk kā «sēdies uz šitā». Dažās zemēs, piemēram, Grieķijā, tā pamatnozīme ir stāšanās dzimumattiecībās, tā ka viegli iedomāties problēmas, kādas varētu piemeklēt amerikāņu ceļotāju, kurš iedomātos apturēt mašīnu ar šī žesta palīdzību šajā zemē! Kad itālieši skaita no viens līdz pieci, šis žests tiek lietots nozīmē «viens», un rādītājpirksts tad kļūst par «divi», turpretī lielākā daļa angļu un amerikāņu sāk skaitīšanu ar rādītājpirkstu, un «divi» ir vidējais pirksts. Šajā gadījumā īkšķis attēlo skaitli «pieci».

3.attēls. «Viss kārtībā!»

īkšķis tiek lietots arī kombinācijā ar citiem žestiem kā spēka un pārākuma zīme vai ari situācijās, kad kāds mēģina dabūt mūs «zem sava īkšķa». Vienā no turpmākajām nodaļām tiks sīkāk iztirzāts īkšķa lietojums šajos konkrētajos gadījumos.

«V» ZĪME

Šī zīme ir populāra Lielbritānijā un Austrālijā, un tā ari izsaka apvainojošu norādi uz dzimumattiecībām. Vinstons Čērčils po­pularizēja V zīmi kā victory (uzvara) Otrā pasaules kara laikā, taču viņa divpirkstu versija tika izpildīta ar plaukstu uz āru, turpretī uz runātāju vērsta plauksta nozīmē rupji apvainojošo versiju. Tomēr Eiropas lielākajā daļā arī uz iekšu vērsta plauksta nozīmē «uzva­ra», tā ka anglis, kurš ar šādu žestu vēlētos apvainot eiropieti, droši vien atstātu nabaga eiropieti dziļā neizpratnē par to, kāda gan uzvara bijusi padomā anglim. Daudzās Eiropas daļās šī zīme nozīmē ari skaitli «divi».

Šie piemēri rāda, ka žestu nepareiza interpretācija dažādās kultūrās var izraisīt nevēlamus rezultātus un vienmēr pirms pār­steidzīgiem secinājumiem par kāda cilvēka ķermeņa valodu vai žestiem jāņem vērā attiecīgās personas kultūras saknes. Tādē­jādi, ja vien nepastāv atsevišķas norādes, mūsu saruna turpmāk uzskatāma par ierobežotu vides kultūras ziņā, tas ir, tā pārsvarā attiecināma uz pieaugušiem vidusšķiras baltās rases pār­stāvjiem, kuri uzauguši Ziemeļamerikā, Lielbritānijā, Austrālijā un citās vietās, kur pamatvaloda ir angļu valoda.

Viena no nopietnākajām kļūdām, kādu var pieļaut iesācējs ķermeņa valodā, ir atsevišķa žesta skaidrošana atrauti no citiem žestiem vai apstākļiem. Piemēram, galvas kasīšana var nozīmēt veselu virkni apstākļu — blaugznas, blusas, svīšanu, nedrošību, aizmāršību vai melus—atkarībā no citiem žestiem, kuri tiek lietoti tai pašā brīdī, tā ka mums vienmēr jāņem vērā žestu kombināci­jas, lai spētu tulkot žestus pareizi.

Kā jau jebkura cita valoda, ari ķermeņa valoda sastāv no vārdiem, teikumiem un pieturas zīmēm. Katrs žests ir kā atsevišķs vārds, un vārdam var būt vairākas atšķirīgas nozīmes. Tikai savienojot vārdu teikumā kopā ar citiem vārdiem, ir iespējams pilnīgi izprast tā nozīmi. Žesti apvienojas «teikumos» un nepār­protami pauž patiesību par cilvēka jūtām vai attieksmi. Jutīgs ir tas cilvēks, kurš spēj lasīt bezvārdu teikumus un precīzi salīdzināt tos ar attiecīgās personas vārdiskajiem teikumiem.

4. attēlā parādīta izplatīta kritiska vērtējuma žestu kombinācija. Galvenais ir pie sejas pieliktās rokas žests, kad rādītājpirksts vērsts pa vaigu uz augšu, bet lielais pirksts nosedz muti un īkšķis balsta zodu. Vēl viens pierādījums tam, ka klausītāja attieksme pret runātāju ir kritiska, ir tas, ka viņa kājas ir cieši sakrustotas un roka šķērso ķermeni (aizsardzība), kamēr zods un galva vērsti uz leju (naidīgums). Vārdos izteikts, šis neverbālais teikums varētu skanēt apmēram šādi: «Man nepatīk tas, ko tu saki, un es tev nepiekrītu.»

Ja jūs, būdams runātājs, pavaicātu 4. attēlā redzamajam klau­sītājam, kādas ir viņa domas par to, ko jūs nupat teicāt, un viņš teiktu, ka nepiekrīt jums, tad viņa neverbālie signāli būtu kongru- enti (atbilstu) vārdiskajiem teikumiem, tas ir, tie sakristu jeb būtu vienādi. Ja, turpretī, viņš apgalvotu, ka viņam patīk tas, ko jūs sakāt, viņš melotu, jo viņa vārdi un žesti nesakristu. Pētījumi rāda, ka neverbālajam signālam iespaids ir apmēram piecas reizes lielāks nekā vārdiskajam ziņojumam un tad, kad šīs abas izpaus­mes nesakrīt, cilvēki uzticas neverbālajam ziņojumam, vārdu saturs vienkārši netiek ņemts vērā.

Mēs bieži redzam politiķi stāvam tribīnē uz krūtīm cieši sakrus­totām rokām (aizsardzība) un nolaistu zodu (kritika vai naidī­gums), tai pašā laikā stāstot publikai, cik atsaucīgs un atklāts viņš ir pret jauniešu idejām. Runātājs dažkārt mēģina pārliecināt pub­liku par savu silto un cilvēcīgo pieeju, tai pašā laikā apveltīdams tribīnes malu ar īsiem un asiem karatē sitieniem. Zigmunds Freids reiz ievēroja, ka paciente, vārdos stāstīdama par savu laulības dzīves laimi, neapzināti slidināja laulības gredzenu šurp un turp pa pirkstu. Freids izprata šī neapzinātā žesta nozīmīgumu un nemaz nebrīnījās, kad sarunas virspusē sāka uzpeldēt laulības problēmas.

Žestu kombināciju vērošana un vārdisko un neverbālo ziņo­jumu sakritība ir pareizas ķermeņa valodas tulkošanas atslē­gas.

Papildu žestu kombināciju meklēšanai un runas un ķermeņu kustību sakritības pārbaudei visi žesti jāaplūko kontekstā ar attiecīgo situāciju. Ja, piemēram, kāds aukstā ziemas dienā sēž autoostā ar cieši sakrustotām rokām un kājām un nolaistu zodu, tas visticamāk nozīmē, ka šis cilvēks ir nosalis, nevis ieņēmis aizsardzības pozu. Ja turpretī cilvēks lieto tos pašus žestus, kad jūs sēžat viņam pretī pie galda, mēģinot pārdot kādu ideju, izstrādājumu vai pakalpojumu, šāda poza pareizi jāskaidro kā šī cilvēka negatīva vai aizsardzības attieksme pret situāciju.

Šajā grāmatā visi žesti tiks aplūkoti kontekstā un, kur tas iespējams, tiks ņemtas vērā žestu kombinācijas.

4.attēls. Parasts kritiska vērtējuma žestu komplekss

Vīrietim ar «beigtās zivs» rokasspiedienu, visticamāk, ir vājš raksturs, un šīs populārās teorijas iemesli tiks izskaidroti nodaļā par rokasspiediena tehniku. Tomēr, ja cilvēks slimo ar roku locītavu iekaisumu, viņš noteikti lietos «beigtās zivs» rokasspie­dienu, lai izvairītos no sāpēm, ko sagādātu spēcīgs spiediens. Ah mākslinieki, mūziķi, ķirurgi un citu profesiju pārstāvji, kuru darbs ir smalks un darāms ar rokām, parasti vispār cenšas izvairīties no rokasspiedieniem, bet, ja viņi tomēr spiesti to darīt, iespējams, ka viņi lietos «beigto zivi», lai aizsargātu rokas.

Cilvēks, kuram ir slikti piegulošs vai apspīlēts apģērbs, nav vienkārši spējīgs lietot atsevišķus žestus, un tas arī ietekmēs ķermeņa valodas lietojumu. Tas gan attiecas uz nelielu daļu cilvēku, taču ir svarīgi apzināties, kādu iespaidu cilvēka fiziskie ierobežojumi vai trūkumi var atstāt uz viņa ķermeņa kustībām.

Pētījumi lingvistikā liecina, ka pastāv tieša sakarība starp kādai personai piemītošo sabiedrisko stāvokli, ietekmi un prestižu un šīs personas vārdu krājumu. Citiem vārdiem sakot, jo augstāks ir sociālais vai karjeras pakāpiens, uz kura atrodas šī persona, jo spējīgāka tā ir saprasties gan ar vārdu, gan frāžu palīdzību. Neverbālie pētījumi atklājuši saistību starp cilvēka vārdu krājumu un žestu daudzumu, kurus šis cilvēks lieto, lai nodotu savu vēstījumu. Tas nozīmē, ka sabiedriskais stāvoklis, ietekme un prestižs atrodas arī tiešā sakarībā ar attiecīgās personas lietoto žestu un ķermeņa kustību skaitu. Persona, kura atrodas sociālo vai karjeras kāpņu augšgalā, parasti lietos sev pieejamo vārdu krājumu, lai pārraidītu savu domu, turpretī persona ar zemāku izglītības vai profesionālo līmeni savstarpējos kontaktos vairāk paļausies uz žestiem nekā uz vārdiem.