EDGARS IMANTS SILINŠ - Lielo patiesību meklējumi

uztverē nepārtrauktā svītra (jan) tradi­cionāli nozīmē kalna dienvidu nogāzi, ko apspīd saule, bet pārtrauktā svītra (iņ) — kalna ēnaino ziemeļu nogāzi. Kombinē­jot šīs divas zīmes trigrammās, iegūstam (12. att.). Šīs trigrammas ir komplemen- gan ar matemātiski simetrisko jēgu, jo apmainot katru jan zīmi ar atbilstošo iņ

zīmi. \2.a attēlā simboliski atveidots, kā jan un iņ divējādība veido tre-

jadibu (trigrammas) «ldzv («Pārvērtību grāmatas») vis­

pārināto jēdzienu pamat simbolus [50], Fo Hi

sakārtojumā {«primal arrangement») trigram­

mas izvietotas pa apli {\2.b att.). Uz svarī­gākās N—S (ziemeļu— dienvidu) ass novietotas trigrammas, kas simbolizē

jan \Lh ieri) un iņ (Kun). Atbilstošās simboliskās pret­metu nozīmes mēs jau nosau­

cām (debesis — zeme; auksts silts; gaisma — tumsa; stiprs

stings — pakļāvīgs). Uz Ј-W(austrumu ļļ. a tt. «Idzin» («Pārvērtību gramatas»)

un rietumu) ass atrodas Li un K'an tri- 64 heksagrammas, kas iegūtas, trīs

grammas. Li simbolizē uguni, sauli, reizes sadalot trigrammas. Zīmējumā

zibeni, vasaru, skaistu, atkarīgu; K'an — attčlots viens no kanoniskās «Idzin» grā-

ūdeni, mēnesi, ziemu, bīstamu, grūtu, matas tckstiem divu vcidu sakārtojumā

r r civ/ a tc •/-"■/ o — kvadrātā un aplī.

attistosu. Uz vS w—Nt ass ir Lhen un Sun r

trigrammas: Chen simbolizē pērkonu,

pavasari, aktivitāti, kustīgumu; Sun — vēju, koku, maigumu, lokanību. U11, bei­dzot, uz SE—NWass atrodas Ken un Tui trigrammas: Ken simbolizē kalnu, atpū­tu, stūrgalvību, nekustīgumu; Tui — ezeru, lietu, rudeni, dzīvesprieku, pakalpību, apmierinājumu.

Kā redzams, šie simboli ir pietiekami vispārināti, tie apraksta gan nozīmī­gākos dabas objektus un parādības, gan cilvēka attiecības ar dabu un līdz­cilvēkiem.

Nozīmīgākais šajā filozofiski simboliskajā izklāstā ir tas, ka ar šādu abstraktu pierakstu var izteikt un parādīt svarīgākos savstarpēji korelējošos un papildi­nošos jēdzienus un īpašību pārus.

Līniju kombināciju tālāku attīstību piedēvē pusmītiskajam Ķīnas valdnie­kam Venam Vangam (ap 1150. g. pr. Kr.). Vens Vangs izmantoja Fo Hi bināro dalīšanas metodi, ar kuru sākotnējo Universa stāvokli — bez formas un tukšu, ko mūsdienu fizikā izprotam kā idealizētu haosa stāvokli (T'AICHI «without form, and void»), — sadala divos pretmetos jan un iņ. Vēl divreiz dalot katru jan un iņ, iegūst 8 trigrammas (8 = 2 3 ). Savukārt, trīs reizes dalot šīs tri­grammas, iegūst 64 heksagrammas (64 = 2 6 ).

Pazīstami divi trigrammu un heksagrammu sakārtojumi: Fo Hi («primal arrangement») un Vena Vanga {«inner-tvorld arrangement») [50].

Fo Hi trigrammas redzamas 12. Ј attēlā (44. lpp.). Vēl trīs reizes tās sadalot, iegūst 64 heksagrammas (13. att. 45. lpp.). Šajā zīmējumā attēlots viens no kanoniskās «Idzin» grāmatas tekstiem divos sakārtojuma veidos — kvadrāta un apļa formā. Fo Hi tekstos jan un iņ atrodas diametrāli pretējos polos — kvadrātā kā labējā apakšējā un kreisā augšējā stūra heksagrammas. Ari apļa sakārtojumā jan un iņ zīmes atrodas pretpolos. Turpretim Vena Vanga sakārtojumā jan un iņ atrodas blakus pozīcijās [50].

«Idzin» pamatteksts tad arī uzrakstīts heksagrammās, un, kā norādījis amerikāņu matemātiķis Martins Gārdners, ar 64 heksagrammu palīdzību var praktiski aprakstīt itin visu virs Zemes un Debesīs [50, 51]. Turklāt nozīmīga ir jēdzienu pakārtotība: jan un iņ ir visaptverošākie jēdzieni, trigrammās — tiem pakārtotie (12. att. 44. lpp.) un, beidzot, heksagrammās jau konkrēti pakārtotie jēdzieni, vārdi un aforismi.

«Idzin» neapšaubāmi ir viens no visvecākajiem Austrumu literāri filozo­fiskajiem traktātiem. Pēc formas un satura tas ar savu simboliku ir visabstrak­tākais un kabalistiskākais sacerējums. Tas atstājis dziļas un paliekošas pēdas gan daoismā, gan konfucionismā. Būtībā iņ un jan vispārināto komplemen­tāro pāru simbolikas pirmsākumi meklējumi tieši «Idzin» Ch'ien un K'un trigrammās. Austrumos «Idzin» heksagrammas skaidrojošie aforismi daudzus gadsimtus izmantoti orākuliskiem nākotnes zīlējumiem [50].

Pravietiskās heksagrammas skaidrojošās vārdiskās formulas un aforismus sameklē īpašā sakrālā rituālā, kas pēc būtības balstās uz stohastiskiem, gadī­juma virzītiem principiem. Tos realizē ar 49 īpašām nūjiņām, tās grupējot un sadalot reglamentētu formulu ietvaros. Rezultātā iegūst rituālos skaitļus 6, 7, 8 vai 9. Pāra skaitli (6 vai 8) norāda iņ (pārtraukto), bet nepāra (7 vai 9) — jan (nepārtraukto) heksagrammas līniju. Savukārt 6 vai 9 norāda virzību uz citu — nākotni vēstošo heksagrammu. Kā jau līdzīgos orākula zīlējumos, atrastie aforismi var būt ar diezgan aizplīvurotu saturu, palaikam divdomīgi un tāpēc diezgan brīvi interpretējami.

«Idzin» angliskā tulkojuma priekšvārdā ievērojamais šveiciešu psihoana­lītiķis Karls Gustavs Jungs skaidro šā traktāta orakulāro iedabu ar minēto 64 heksagrammu arhetipisko raksturu, kas ļauj pieslēgties cilvēces kolektīvajai bezapziņai [50], Šāds skaidrojums sakņojas Junga teorijā par psihisko un fizikālo notikumu «sinhronismu» [50, 82, 135]. Šādu sinhronismu nevar interpretēt kā kauzāli saistītus notikumus Rietumu deterministiskās paradigmas izpratnē. Tie ir «necēloniski» saistīti kā daļa no kosmosa vispārīgā mērķvirzītā «dizaina», kas atrodas aiz racionāli analītiskās izziņas robežas, bet var tikt uztverts un fiksēts pa cilvēces kolektīvās bezapziņas iracionālajiem arhetipu kanāliem.

Nav grūti saskatīt «Idzin» principu tuvību Hermana Heses «Stikla pērlīšu

Dezoksiribozes -

14. att. Ģenētiska koda nesējas dczoksiribonukleīnskābes (DNS) makromolekulas she­matisks attēls. Ģenētiskā informācija ierakstīta DNS bāzu (A, T, G, C) četrburtu alfabētā (sk. 61. att. 154. lpp.). G c »čtiskā koda pamatelementu kodonu — veido 3 DNS bāzu triplets. DNS «alfabētā» ir 64 tripletu «burti», kur katrs triplets kodē noteiktu aminoskābi un nosaka to secību proteīnu (olbaltumu) makromolekulu sintēzē.

spēlei» — kastāliskā garīguma augstākajai izpausmei, kurā Hese ietvēris priekšstatus par universālu zīmju valodu un to lomu augstākās patiesības mek­lējumos [71].

Interesanti, ka 17. gs. dzīvojušais vācu filozofs un matemātiķis Gotfrīds Vilhelms Leibnics bija pārliecināts, ka viņš pirmais izgudrojis bināro skaitī­šanas metodi. Liels bija Leibnica pārsteigums, kad jezuītu misionārs Tēvs Joahims Būvē pēc atgriešanās no Ķīnas viņam pavēstīja, ka binārā skaitīšanas sistēma Fo I ii bijusi pazīstama 3000 gadus pr. Kr. [50]!

Patiesi dzi(u apbrīnu un pietāti izraisa Austrumu viedīgo prātnieku spēja ar intuitīvu, iekšēji vērstu skatījumu apjaust un izgaismot Lielo Patiesību arheti­pus. Šo intraverto, iracionālo skatījumu, intuitīvo, racionāli analītiskam prā­tam grūti sasniedzamo apgaismību, ko dažkārt nosauc par mistiski dievišķo skatījumu, bet dzenbudisti — par augstāko, tikai meditācijā sasniedzamo apskaidrību satori, modernās arhetipiskās dzīļu psiholoģijas pamatlicējs Karls

Gustavs Jungs [79, 80, 81, 82] skaidro kā cilvēces kolektīvās bezapziņas arhetipisko atklāsmi. Gārdners konstatē, ka binārā skaitīšanas sistēma un skaitļa 2 pakāpes funkcijas (2 n ) dominē daudzās matemātiskās un fizikālās struktūrās [50]. Vēl jāpiebilst, ka ari mūsdienu datoru, tāpat kā digitālo tele­komunikāciju un kompaktdisku «valoda» ir bināra.