Zinātniskās fantastikas stāstu krājums - NEMIRSTĪGAIS

Здесь есть возможность читать онлайн «Zinātniskās fantastikas stāstu krājums - NEMIRSTĪGAIS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RīGA, Год выпуска: 1993, Издательство: «VAGA», Жанр: Социально-психологическая фантастика, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

NEMIRSTĪGAIS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «NEMIRSTĪGAIS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

NEMIRSTĪGAIS
Zinātniskās fantastikas stāstu krājums
RīGA «VAGA» 1993
Sastādītājs,.priekšvārdu un komentāru autors — I. Belogrīvs No angļu valodas tulkojuši Z. Rozenberga un G. Groza Mākslinieks E. Zariņš
HUGO godalga
Luksemburgietis Hugo Gcrnsbcks (Hugo Gcrnsback, 1884 — 1967) ieradās Amerikas Savienotajās Valstis 1904. gadā un, jaunās zinātnes — elektronikas — perspektīvu savaldzināts, nolēma dot arī savu ieguldījumu tās attīstībā, izdodot zinātniski populāru žurnālu. Tā «Modern Electronics», kuru laida klajā 1908. gadā, kļuva par pasaulē pirmo radiožurnālu. Nākošajā gadā Gernsbcks uzrakstīja arī pirmo populārzinātnisko grāmatu par radiotranslāciju.
Izdevēja darbība Gernsbekam iepatikās, jo ļāva būt zinātnes attīstības avangardā. Gernsbcks izveidoja savu izdevniecības impēriju, kuru nosauca par «Eksperimentētāja izdevniecības kompāniju». Viņš izdeva gandrīz duci dažādu populārzinātnisku žurnālu, vairākus gadskārtējus krājumus un grāmatas. Plašo interešu urdīts, viņš kādu laiku pat vadīja radiostaciju Ņujorkā un pirmo reizi Amerikas vēsturē izveidoja dažus komcrcraidījumus televīzijā.
Tomēr jauno un nemierīgo entuziastu neapmierināja situācija, ka viņš ir spiests soli pa solītim atspoguļot zinātnes virzību uz priekšu. Likās, ka tas ir pārāk lēns process. Atrisinājums tika rasts, pašam ķeroties pie spalvas. Gcrnsbcks sāka rakstīt fantastisku romānu. Kosmiskās operas garā uzrakstītais romāns Ralf 124 C 41+ par fantastikas žanra lielmeistaru Gernsbcku tomēr nepadarīja. Tiesa gan, savā romānā viņš spēja paredzēt un aprakstīt daudzas lietas: trīsdimensiju krāsu televīziju, orbitālo staciju —pilsētu, sintētiskos materiālus, radiolokāciju, hipnopēdiju un vēl daudz ko citu.
1926. gada aprīlī Gernsbcks izdeva žurnāla «Amazing Storics» pirmo numuru — atkal pasaulē pirmo periodisko izdevumu, kurā tika publicēti stāsti tikai fantastikas žanrā. Gernsbeks kā zinātnes popularizētājs, iespējams, drīz vien būtu aizmirsts, bet žurnāls «Ajnazing Stories» viņa vārdu ir padarījis nemirstīgu. Šajā izdevumā viņš pieteica fantastiku kā atsevišķu un patstāvīgu literatūras žanru. Gernsbcks deva tam arī definējjumu — «seientifietion», burtiski «zinātniskā beletristika», kuru drīz vien pats pārveidoja jēdzienā, kas tagad ir pazīstams miljoniem cilvēku: «science fiction» — zinātniskā fantastika.
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši žurnāla parādīšanās izraisīja ķčdes reakciju, kā rezultātā radās rakstniekiem fantastiem tik ļoti prestižā Hugo godalga. Dažu gadu laikā «Amazing Stories» un tam līdzīgie jaunizveidotie žurnāli, piemēram, «Wonder Stories» un «Astounding Stories», pulcēja ap sevi jauniešus, galvenokārt padsmitniekus, kas kļuva par pirmajiem zinātniskās fantastikas pielūdzējiem. Viņi neapmierinājās ar kritisku vai pateicības vēstuļu rakstīšanu saviem iemīļotajiem izdevumiem. Drīz vien jaunie fani pilsētās sāka apvienoties klubos. Klubi kļuva arvien lielāki un to darbība aktīvāka, pamazām to starpā veidojās kontakti, līdz 1939. gadā tika nolemts sasaukt Pasaules Zinātniskās Fantastikas Konventu (World Science Fiction Convention).
Konvents sanāca Ņujorkā un sapulcēja ap 200 zinātniskās fantastikas cienītāju no visām Savienotajām Valstīm. Uz pasākumu ieradās arī šajā žanrā specializēto izdevumu redaktori, kas jutās pārsteigti, ieraugot tādu degsmi un entuziasmu. Par goda viesi tika aicināts ilustrators Franks R. Pauls, kurš Gernsbeka zinātniskās fantastikas žurnālu vākus pārvērta aizraujošās fantasmagorijas, attēlodams supertehnologiskas civilizācijas un cīņas ar šaušalīgiem citu pasauļu monstriem.
Aizeks Azimovs, kurš jau desmit gadus pirms Konventa sasaukšanas bija ne tikai kvēls žanra apjūsmotājs, bet arī triju stāstu autors, šo notikumu vēlāk atceras šādi:
«Šīs lielās sanākšanas panākumi bija milzīgi. Mēs skatījāmies vecu vācu fantastisko filmu «Metropolis», faniem bija iespēja paspiest roku daudziem redaktoriem un rakstniekiem, kuri, viņiem par izbrīnu, bija tikai septiņas un astoņas, nevis desmit pēdas gari, kā tika iedomāts. Mēs klausījāmies sarunas par zinātnisko fantastiku, bet galvenais, — varējām runāt paši un mēs ar katru, kurš pagadījās ceļā, runājām, runājām par zinātnisko fantastiku un tikai par zinātnisko fantastiku. Vienu īsu zelta dienu mēs nodzīvojām mazā savā pasaulē…
Likās, ka paradīze ir tikai vāja šī pasākuma atblāzma.»
Tradīcija bija aizsākta, un turpmāk Konventi notika katru gadu ar vienīgo trīs gadu pauzi Otrā pasaules kara laikā.
1953. gads bija zīmīgs ar to, ka, skatoties televīzijā Kino Akadēmijas balvu pasniegšanu, kādam vīram ienāca prātā ieteikt 11. Konventa organizētājiem līdzīgu balvu j>asniegt arī izcilākajām personībām fantastiskās literatūras jomā. īsā laikā, bet ar mīlestību un izdomu, pensilvānietis Džeks Maknaits no Lensdeilas projektēja un pats izgatavoja balvas — nelielus kosmisko kuģu modeļus no nerūsējoša metāla uz cilindriskām koka pamatnēm, pie kurām piestiprinātas dekoratīvas metāla plāksnītes ar atbilstošu gravējumu.
Nākošajā gadā par balvām neviens nebija parūpējies, bet, sākot ar 1955. gadu tika nolemts, ka balvas kosmiskā kuģa modeļa veidā turpmāk tiks pasniegtas katru gadu. Par godu Gernsbekam balvas neoficiāli sāka saukt par Hugo balvām, bet ar 1958. gadu šis nosaukums kļuva oficiāls.
Jaunās balvas modeli projektēja un izgatavoja Bens Džesons no Klīvlendas. Tā bija līdzīga iepriekšējai balvai, tikai nedaudz lielāka.
Jaunās balvas priekšrocība bija tā, ka to varēja izgatavot masveidā, saglabājot oriģinālo veidni. Tādējādi modelis kļuva par pamatu turpmākajām balvām.
Pasaules Zinātniskās Fantastikas Konventa (World Science Fiction Convention) un Hugo godalgas rašanās nu jau ir leģendām apvīta vēsture, kas ieiet mūsdienās, lai gan būtībā tā sevi slēpj unikālu socioloģisku fenomenu. Proti, zinātniskās fantastikas entuziasti, ASV saukti par faniem, ir tik ciešā, pastāvīgā saistībā ar savu iemīļoto žanru, ka liela daļa profesionālo zinātniskās fantastikas autoru, redaktoru, izdevēju, mākslinieku un literāro aģentu ir nākuši no viņu pašu vides. Konventa apzīmējums «pasaules» skaidrojams ar dalībnieku vēlēšanos maksimāli aptvert ASV publicētos, bet dažādās valstīs dzīvojošos angļu valodā rakstošos autorus. Un galvenā' Konventa īpatnība ir tā, ka gada labākos darbus un ievērojamākos cilvēkus, kas strādājuši šai literatūras žanrā, nosaka paši lasītāji, nevis literatūrkritiķi.
Konventa rīcības komiteja ZF izdevumos jau iepriekš paziņo Konventa sanākšanas vietu un laiku. Konventā pulcējušies ZF cienītāji balsojot piešķir godalgas dažādās kategorijās — profesionālajiem un neprofesionālajiem autoriem, populārākajiem izdevējiem, māksliniekiem, izdevumiem utt. Balsu skaitīšanā tiek ņemti vērā arī biļeteni, kas iesūtīti pa pastu. Šos biļetenus var aizpildīt katrs, kurš par noteiktu samaksu ir iegādājies Konventa biedrakarti. Tādējādi ikvienam žanra cienītājam tiek dota iespēja izteikt savu vērtējumu par labāko devumu zinātniskās fantastikas jomā konkrētajā gadā.
Dažreiz rīcības komiteja pasniedz speciālas godalgas tiem cilvēkiem, kuri īstenojuši fantastu paredzējumus un sapņus. 1969. gada Konventā Hugo balvas tika pasniegtas Nilam Armstrongam, Edvinam Oldrinam un Maiklam Kolinzam — «Par jelkad vislabāk veikto nosēšanos uz Mēness».
Tādējādi īstenojas Hugo Gernsbeka devīze: «Pēcteči norādīs uz mūsu stāstiem kā jaunu ceļu iezīmētājiem — ne tikai literatūrā, bet arī progresā».
HUGO GODALGAS SAŅĒMUŠAS GRĀMATAS World Science Fiction Conventions Hugo Awards, 1953-1975
1 lth Convention - Philadelphia, 1953
Novel — The Demolished Man by Alfred Bester No.l Fan Personality — Forrest J. Ackerman Interior Illustrator — Virgil Finlay Cover Artist — Ed Emshvviller and Hannes Bok Excellence in Fact Articles — Willy Ley New Science Fiction Author or Artist — Philip Jose Farmer Professional Magazine — Galaxy and Astounding Science Fiction 12th Convention — San Francisco,1954
No awards 13th Convention - Cleveland, 1955
Novel - They'd Rather Be Right by Mark Clifton and Frank Rilcy Novelette — «The Darfstellcr» by Walter M. Miller, Jr. Short Story — «Allamagoosa» by Eric Frank Russell Professional Magazine — Astounding Science Fiction Illustrator — Frank Kelly Freas Amateur Publication — Fantasy Times 14th Convention - Ncw York, 1956
Novel — Double Star by Robert A Heinlein Novelette — «Exploration Team» by Murray Leinster Short Story - «The Star» by Arthur C. Clarke Feature Writer — Willy Ley
Professional Magazine — Astounding Science Fiction Illustrator — Frank Kelly Freas Most Promising New Author — Robert Silverberg Amateur Publication -+- Inside & Science Fiction Advertiser Critic — Damon Knight 15th Convention — London, 1957
Professional Magazine, American — Astounding Science Fiction Professional Magazine, British — New Worlds Science Fiction Amateur Publication — Science Fiction Times 16th Convention — Los Angeles, 1958 Novel - The Big Time by Fritz Leiber
Short Story — «Or All the Seas with Oysters» by Avram Davidson Professional Magazine — Magazine of Fantasy and Science Fiction Illustrator — Frank Kelly Freas
Motion Picture — The Incredible Shrinking Man by Richard Matheson Most Outstanding Actifan — Walter A Willis 17th Convention - Detroit, 1959
Novel — A Case of Conscience by James Blish Novelette - «The Big Front Yard» by Clifford D. Simak Illustrator — Frank Kelly Freas
Professional Magazine — Magazine of Fantasy and Science Fiction
Amateur Publication — Fanac Most Promising New Author — Brian W. Aldiss 18th Convention - Pittsburgh, 1960
Novel — Starship Troopers by Robert A. Heinlein Short Fiction — «Flowers for Algernon» by Daniel Keyes Professional Magazine — Magazine of Fantasy and Science Fiction Amateur Publication — Cry of the Nameless Illustrator — Ed Emshwiller
Dramatic Presentation — The Tvvilight Zone by Rod Serling Special Award — Hugo Gernsback as «The Father of Magazine of Science Fiction» 19th Convention - Seatle, 1961
Novel — A Canticle for Leibovvitz by Walter M. Miller, Jr. Short Story — «The Longest Voyage» by Poul Anderson Professional Magazine — Analog Science Fact and Fiction Amateur Publication - Who Killed Science Fiction by Earl Kemp Illustrator — Ed Emshvviller
Dramatic Presentation — The Tvvilight Zone by Rod Serling 20th Convention - Chicago, 1962
Novel — Stranger In a Strange Land by Robert A. Heinlein Short Fiction — «The Hothause Series» by Brian W. Aldiss (five stories which, taken together, are virtually a novel) Professional Magazine — Analog Amateur Magazine — Warhoon, Richard Bergeron, ed. Professional Artist — Ed Emshwiller
Dramatic Presentation — «The Twilight Zone» by Rod Serling 21st Convention - Washington, D.C., 1963
Novel - The Man In the Iligh Castle by Philip K. Dick Short Fiction — The Dragon Masters by Jack Vance Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science Fiction Amateur Magazine — Zero, Dick Lupoff, ed. Professional Artist — Roy Krenkel
Special Avvards - P. Schuyler Miller (For Best Book Rewiews) Isaac Asimov (For Distinguished Contributions to the Field) 22nd Convention — Oakland, 1964
Novel - Way Station by Clifford Simak Short Fiction — No Truce With Kings by Poul Anderson Professional Magazine — Analog Professional Artist — Ed Emshwiller Book Publisher — Ace Books Amateur Publication — Amra, George Scithers, ed. 23rd Convention — London, 1965
Novel — The Wanderer by Fritz Leiber
Short Fiction — «Soldier, Ask Not» by Gordon R.Dickson
Professional Magazine— Analog
Book Publisher — Ballatine Books
Amateur Publication — Yandro, Robert and Juanita Coulson, eds. Dramatic Presentation — «Dr. Strangelove»
24th Convention - Cleveland, 1966
Novel — And Call Me Conrad by Roger Zelazny Dune by Frank Herbert
Short Fiction — «Repent, Harlequin!» Said the Ticktockman» by Harlan Ellison
Professional Artist — Frank Frazetta Professional Magazine — If
Amateur Magazine — Erb — dom, Camille Cazeddessus, Jr., ed. Best All — time Series — Foundation Series by Isaac Asimov 25th Convention - New York, 1967
Novel — The Moon Is a Harsh Mistress by Robert A. Heinlein Novelette — «The Last Castle» by Jack Vance Short Story — «Neutron Star» by Larry Niven Professional Magazine — If Professional Artist — Jack Gaughan Dramatic Presentation — «The Menagerie» (Star Trek) Amateur Publication — Niekas, Ed. Meskys and Felice Rolfe, eds. Fan Artist — Jack Gaughan Fan Writer — Alexei Panshin 26th Convention - Oakland, 1968
Novel — Lord of Light by Roger Zelazny
Novella — «Weyr Search» by Anne McCaffrey»
Riders of the Purple Wage» by Philip Jose Farmer
Novelette — «Gonna Roll the Bones» by Fritz Leiber
Short Story — «I Have No Mouth, and I Must Scream» by Harlan
Ellison
Dramatic Presentation — «City on the Edge of Forever» by Harlan Ellison (Star Trek) Professional Magazine — If Professional Artist — Jack Gaughan Amateur Publication — Amra, George Scithers, ed. Fan Artist — George Barr Fan Writer - Ted White 27th Convention - St. Louis, 1969
Novel — Stand on Zanzibar by John Brunner
Novella — «Nightwings» by Robert Silverberg
Novelette — «The Sharing of Flesh» by Poul Anderson
Short Story - «The Beast That Shouted Love at the Heart of the
World» by Harlan Ellison
Professional Artist — Jack Gaughan
Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science Fiction
Dramatic — «200L» Fanzine — SF Revievv, Dick Geis, ed. Fan Writer — Harry Warner, Jr. Fan Artist — Vaughn Bode
Special Hugo — to Armstrong, Aldrin, and Collins for the best moonlanding ever
28th Convention - Heidelberg, 1970
Novel — Left Hand of Darkness by Ursula K. Le Guin Novella — «Ship of Shadows» by Fritz Leiber Short Story — «Time Considered as a Helix of Semi-Precious Stones» by Samuel R. Delany
Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science Fiction
Professional Artist — Kelly Freas Fanzine — SF Review, Dick Geis, ed. Fan Writer — Bob Tucker Fan Artist - Tim Kirk 29th Convention - Boston, 1971
Novel — Ringworld by Larry Niven
Novella — «III Met In Lankhmar» by Fritz Leiber
Short Story — «Slow Sculpture» by Theodore Sturgeon
Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science
Fiction
Professional Artist — Leo and Diane Dillon Fan Magazine — Ločus, Charles and Dena Brown, eds. Fan Artist — Alicia Austin Fan VVriter — Richard Geis 30th Convention - Los Angeles, 1972
Novel — To Your Scattered Bodies Go by Philip Jose Farmer Novella — «The Oueen of Air and Darkness» by Poul Anderson Short Story — «Inconstant Moon» by Larry Niven Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science Fiction
Professional Artist — Frank Kelly Freas Dramatic Presentation — «A Clockwork Orange» Fan Magazine — Ločus, Charles and Dena Brown, eds. Fan Artist - Tim Kirk Fan Writer — Harry Warner, Jr. 31st Convention - Toronto, 1973
Novel — The Gods Themselves by Isaac Asimov Novella — «The Word for World Is Forest» by Ursula K. LeGuin Novelette — «Goat Song» by Poul Anderson Short Story - «The Meeting» by Frederik Pohl and C. M. Kornbluth «Eurema's Dam» by R. A. Lafferty Professional Editor — Ben Bova Professional Artist — Frank Kelly Freas Dramatic Presentation — «Sloughterhouse Five» Fan Magazine — Energumen, Michael and Susan Glicksohn, eds. Fan Artist — Tim Kirk Fan VVriter - Terry Carr 32nd Convention — Washington, 1974
Novel — Rendezvous With Rania by Arthur C. Clarke Novella — «The Girl Who Was Plugged In» by James Tiptree, Jr. Novelette — «The Deathbird» by Harlan Ellison
Short Story — «The Ones Who Walk Away From Omeias» hy Ursula ICLegu, by Ursula K. LeGuin Professional Editor — Ben Bova Professional Artist — Frank Kelly Freas Dramatic Presentation — «Slecper» Fan Artist — Tim Kirk Fan Writer — Susan Wood Special Hugo Avvard — Chesley Bonestell 33rd Convention — Melbourne, 1975
Novel — The Dispossessed by Ursula K. LeGuin
Novella — «A Song For Lya» by George R. Martin
Novelette — «Adrift Just Off the Islets of Langerhans:Latitude 38
54'N, Longitude 77 00'13"W» by Harlan Ellison
Short Story — «The Hole Man» by Uirry Niven
Dramatic Presentation — «Young Frankenstein»
Professional Artist — Frank Kelly Freas
Professional Editor — Ben Bova
Fan Magazine — The Alien Critic, Richard Geis, ed.
Fan VVriter — Richard Geis
Fan Artist - Bili Rotsler
Special Hugo Awards — Donald A. VVollheim
VValt Lee
Saraksts no izdevumiem:
The Hugo Winners, Volume 1. * Ed. by Isaac Asimov — April 1973,
A Favvcett Crest Book, USA; Stories From the Hugo Winners, Volume 2. Ed. by Isaac Asimov —
August 1973, A Favvcett Ciest Books, USA; The Hugo Winners, Volume 3. Ed. by Isaac Asimov. — 1977. Doubleday & Company, Inc., Garden City.

NEMIRSTĪGAIS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «NEMIRSTĪGAIS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Ksantens apturēja furgonu. — Nekur tālāk nevedīšu. Es tikai gribēju aizbraukt no tavas apmetnes ar cieņu, nevairīdamies un nebēgdams no bultu krusas. Vari kāpt ārā. Cik saprotu, tu joprojām atsakies sūtīt savus vīrus Hedždornas pils dienestā?

Hetmanis vēlreiz skaļi nospļāvās starp zobiem. — Kad meki būs iznīcinājuši pilis, mēs iznīcināsim mekus. Tad Zeme uz visiem laikiem būs brīva no citzvaigžņu icklldeņiem!

— Jūs esat nevadāmu mežoņu bars. Labi, kāp ārā un ej atpakaļ uz savu apmetni! Un labi apdomā, iekams vēlreiz izrādi necieņu pret Hedždornas cilts vecāko!

— Phē! — izmeta hetmanis. Izlēcis no furgona, viņš devās pa ceļu uz apmetnes pusi. Ne reizes viņš nepaskatījās atpakaļ.

VI

Ap pusdienlaiku Ksantens ieradās Tālajā Ielejā, Hedždornu īpašumu attālākajā malā.

Seit atradās Atkritēju ciemats, kur mājoja neapmierinātie un neirastēniķi — vismaz par tādiem tos uzlūkoja pils aristokrātija, un savdabīgi Īpatņi tie šķita arī jebkuram citam. Daži no šejieniešiem bija cēlušies no apskaužami augstas kārtas, citi bija zinātnieki ar izcilu erudīciju, bet daudz bija arī tādu, kas nevarēja lepoties nedz ar augstu kārtu, nedz reputāciju, toties atbalstīja dažādus ekscentriskus

un ekstrēmus filozofijas novirzienus. Visi tie tagad strādāja fizisku darbu gluži tāpat kā zemnieki un šķita gūstam slimTgu gandarījumu dzīvesveidā, kas pils aristokrātu vērtējumā nozīmēja netīrību, nabadzību un pagrimumu.

Kā viegli nojaušams, šī ciemata iemītnieki nebija viendabīga masa. Daļu no tiem varēja dēvēt par nekonformistiem, savukārt citi, kas bija mazākumā, cīnījās par dinamisku programmu.

Starp pili un ciematu sakaru bija maz. Reizēm atkritēji iemainīja augļus vai pulētu koku pret darbarīkiem, naglām, medikamentiem, reizēm aristokrāti sarīkoja svētkus, lai paskatītos un paklausītos atkritēju dziesmas un dejas. Ksantens daudz reižu bija nācis uz šādiem svētkiem, un viņu allaž bija aizrāvis ciemata ļaužu dabiskais, nepiespiestais spēles prieks. Tagad, braukdams gar ciematu, Ksantens pagriezās sānis un devās uz priekšu pa taku starp augstiem kazenāju dzīvžogiem, līdz nonāca nelielā klajumā, kur ganījās kazas un govis. Ksantens apturēja furgonu koku paēnā un pārliecinājās, ka tā sīrupa pūslis ir pilns. Tad viņš pameta skatienu atpakaļ uz gūstekni. — Un kā tev? Ja vajag sīrupu, vari uzpildīties. Bet nē, tev taču nav pūšļa. Ar ko tad tu barojies? Ar dūņām? Nav gan nekāds garšīgais ēdiens. Diemžēl šeit laikam neatradīsies nekas īsti tavā gaumē. Labi, dari kā vēlies — dzer sīrupu, grauz zāli, tikai neej tālu prom no furgona, jo es tevi cītīgi turēšu acīs.

Furgona stūrī sakņupušais meks neizrādīja nekādas zīmes, ka būtu teikto dzirdējis vai sapratis. Arī kustēties un izmantot Ksantena piedāvājumu tas nemēģināja.

Ksantens piegāja pie ūdens siles. Pabāzis rokas zem strūkliņas, kas tecēja no caurules, viņš noskaloja seju, tad padzērās pāris malku no kopā saliktām plaukstām.

Pagriezies viņš ieraudzīja, ka tuvumā sanākuši desmit vai divpadsmit ciemata ļaužu. Vienu no tiem viņš labi pazina — tas bija cilvēks, kas būtu varējis kļūt par Godalmingu dzimtas vai pat visas Oru cilts vecāko, ja vien nebūtu saindējies ar atkritēju idejām.

Ksantens sveicinādams laipni palocīja galvu. — A. G. Filidors? Tas esmu es, Ksantens.

— Pazīstu, Ksanten. Taču šeit es vairs neesmu A G. Filidors, bet vienkārši Filidors.

Ksantens paklanījās. — Atvainojos! Nebiju pietiekami ielāgojis jūsu stingro nostāju pret oficiālām formām.

— Aiztaupi savas asprātības, — atteica Filidors. — Kādēļ tu ved mums šo apcirpto meku? Varbūt gribi, lai mēs to adoptējam? — Šī piezīme attiecās uz aristokrātu paradumu atdot cieminiekiem savus virsnormas jaundzimušos.

— Kurš tad te cenšas būt asprātīgs? Labāk saki — vai esat dzirdējuši jaunumus? J u

— Līdz šejienei jaunumi ceļo visilgāk. Nomadi parasti zina vairāk nekā mēs.

— Tad sagatavojies pārsteigumam! Meki ir sadumpojušies pret pilīm. Halsiona un Delora ir nopostītas un iemītnieki nogalināti, un šobrīd varbūt ir sagrauta vēl kāda pils.

Filidors pakratīja galvu. - Par to es nebrīnos.

— Un vai tas tevi neuztrauc?

Filidors brīdi domāja. — Savā ziņā uztrauc gan. Mūsu ieceres, kas tāpat grūti īstenojamas, tagad kļūst pavisam nereālas.

— Man šķiet, ka jums draud nopietnas un visai drīzas briesmas, — Ksantens teica. — Meki ir nepārprotami nolēmuši iznīcināt visu cilvēku dzimumu līdz pēdējam. Arī jūs neizspruksiet.

Filidors paraustīja plecus. — Briesmas acīmredzot pastāv.., Vajadzēs sasaukt padomi un apsvērt, kas darāms.

— Man ir priekšlikums, kas jums varētu būt pa prātam, — sacīja Ksantens. — Mūsu pirmā rūpe, bez šaubām, ir apspiest dumpi. Atkritēji apdzīvo apmēram duci ciematu, un to kopskaits ir divi vai trīs tūkstoši, varbūt pat vairāk. Es ierosinu nodibināt un apmācīt kaujas korpusu no augsti disciplinētām vienībām, kuras >ik> Hedždornas pils ieroču noliktavām saņemtu apbruņojumu un kuras komandētu Hedždornas labākie militārās teorijas speciālisti.

Filidors raudzījās Ksantenā pārsteigtu, neticīgu skatienu. — Tu gribi, lai mēs, atkritēji, kļūtu par jūsu kareivjiem?

— Kāpēc ne? — Ksantens neapmulsis atjautāja. — Jūsu dzīvības ir tikpat apdraudētas kā mūsējās.

— Vairāk par vienu reizi nomirt nevar.

Tagad bija Ksantena kārta paust pārsteigumu. — Ko es dzirdu? Vai tiešām to saka kādreizējais Hedždornas aristokrāts? Vai tā izturas lepns un drosmīgs virs briesmu brīdī? Vai tāda ir vēstures mācība? Protams, nē! Man nav tev tas jāskaidro — tavas zināšanas neatpaliek no manējām.

Filidors pamāja ar galvu. — Es zinu, ka cilvēces vēsture nav tās tehniskais triumfs, tās nogalinātie, tās uzvaras. Tā sastāv no neskaitāmām daļiņām kā mozaīka — tā ir katra atsevišķa cilvēka vienošanās ar savu sirdsapziņu. Tāda ir cilvēku dzimuma īstenā vēsture.

Ksantens nevērīgi atmeta ar roku. — A. G. Filidor, tu gribi visu nožēlojami vienkāršot. Vai tu domā, ka es esmu kāds tumsonis? Pastāv dažāda veida vēsture. Visi šie veidi ir mijiedarbībā cits ar citu. Tu uzsver morālo aspektu. Taču morāles pamatu pamats ir pašsaglabāšanās. Tas, kas veicina pašsaglabāšanos, ir labs, un tas, kas virza pretī bojāejai, ir ļauns.

— Labi teikts! — Filidors iesaucās. — Taču ļauj man minēt kādu līdzību. Vai miljons cilvēku drīkst iznīcināt kādu būtni, kas pretējā gadījumā draud aplipināt tos visus ar nāvējošu slimību? Tu teiksi — jā. Un vēl viena līdzība. Tev pakaļ dzenas desmit izsalkušu zvēru, kas grib

tevi apēst. Vai tu tos nogalināsi, lai glābtu savu dzMbu? Tu atkal teiksi — jā, kaut ar! šai gadījumā tu nogalini vairāk nekā izglāb. Un vēl: kāds cilvēks dzīvo būdiņā neapdzīvotas ielejas vidū. No debesīm nolaižas simts kosmosa kuģu un grib viņu nogalināt Vai viņš drīkst pašaizsardzības nolūkos tos visus iznīcināt, kaut arī viņš ir viens, bet atbraucēju — simt tūkstoši? Varbūt tu atkal teiksi — jā. Un ja nu pret šo vienu cilvēku vēršas vesela pasaule, vesela rase? Vai viņš drīkst nogalināt tos visus? Un ja nu uzbrucēji ir tādi paši cilvēki kā viņš? Un ja nu viņš būtu tas pirmajā piemērā minētais radījums, kas citādi inficētu visu pasauli ar savu slimību? Redzi, nav nevienas jomas, kas izturētu pavisam vienkārša kritērija pārbaudi. Mēs esam meklējuši, bet neesam atraduši. Tāpēc, riskējot ar savu pašsaglabāšanos, mēs — vai vismaz es, jo runāt varu tikai par sevi, — esmu izraudzījies morāli, kas ļauj saglabāt mieru. Es nenogalinu nevienu. Es neiznīcinu neko.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «NEMIRSTĪGAIS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «NEMIRSTĪGAIS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «NEMIRSTĪGAIS»

Обсуждение, отзывы о книге «NEMIRSTĪGAIS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x