Zinātniskās fantastikas stāstu krājums - NEMIRSTĪGAIS

Здесь есть возможность читать онлайн «Zinātniskās fantastikas stāstu krājums - NEMIRSTĪGAIS» весь текст электронной книги совершенно бесплатно (целиком полную версию без сокращений). В некоторых случаях можно слушать аудио, скачать через торрент в формате fb2 и присутствует краткое содержание. Город: RīGA, Год выпуска: 1993, Издательство: «VAGA», Жанр: Социально-психологическая фантастика, на латышском языке. Описание произведения, (предисловие) а так же отзывы посетителей доступны на портале библиотеки ЛибКат.

NEMIRSTĪGAIS: краткое содержание, описание и аннотация

Предлагаем к чтению аннотацию, описание, краткое содержание или предисловие (зависит от того, что написал сам автор книги «NEMIRSTĪGAIS»). Если вы не нашли необходимую информацию о книге — напишите в комментариях, мы постараемся отыскать её.

NEMIRSTĪGAIS
Zinātniskās fantastikas stāstu krājums
RīGA «VAGA» 1993
Sastādītājs,.priekšvārdu un komentāru autors — I. Belogrīvs No angļu valodas tulkojuši Z. Rozenberga un G. Groza Mākslinieks E. Zariņš
HUGO godalga
Luksemburgietis Hugo Gcrnsbcks (Hugo Gcrnsback, 1884 — 1967) ieradās Amerikas Savienotajās Valstis 1904. gadā un, jaunās zinātnes — elektronikas — perspektīvu savaldzināts, nolēma dot arī savu ieguldījumu tās attīstībā, izdodot zinātniski populāru žurnālu. Tā «Modern Electronics», kuru laida klajā 1908. gadā, kļuva par pasaulē pirmo radiožurnālu. Nākošajā gadā Gernsbcks uzrakstīja arī pirmo populārzinātnisko grāmatu par radiotranslāciju.
Izdevēja darbība Gernsbekam iepatikās, jo ļāva būt zinātnes attīstības avangardā. Gernsbcks izveidoja savu izdevniecības impēriju, kuru nosauca par «Eksperimentētāja izdevniecības kompāniju». Viņš izdeva gandrīz duci dažādu populārzinātnisku žurnālu, vairākus gadskārtējus krājumus un grāmatas. Plašo interešu urdīts, viņš kādu laiku pat vadīja radiostaciju Ņujorkā un pirmo reizi Amerikas vēsturē izveidoja dažus komcrcraidījumus televīzijā.
Tomēr jauno un nemierīgo entuziastu neapmierināja situācija, ka viņš ir spiests soli pa solītim atspoguļot zinātnes virzību uz priekšu. Likās, ka tas ir pārāk lēns process. Atrisinājums tika rasts, pašam ķeroties pie spalvas. Gcrnsbcks sāka rakstīt fantastisku romānu. Kosmiskās operas garā uzrakstītais romāns Ralf 124 C 41+ par fantastikas žanra lielmeistaru Gernsbcku tomēr nepadarīja. Tiesa gan, savā romānā viņš spēja paredzēt un aprakstīt daudzas lietas: trīsdimensiju krāsu televīziju, orbitālo staciju —pilsētu, sintētiskos materiālus, radiolokāciju, hipnopēdiju un vēl daudz ko citu.
1926. gada aprīlī Gernsbcks izdeva žurnāla «Amazing Storics» pirmo numuru — atkal pasaulē pirmo periodisko izdevumu, kurā tika publicēti stāsti tikai fantastikas žanrā. Gernsbeks kā zinātnes popularizētājs, iespējams, drīz vien būtu aizmirsts, bet žurnāls «Ajnazing Stories» viņa vārdu ir padarījis nemirstīgu. Šajā izdevumā viņš pieteica fantastiku kā atsevišķu un patstāvīgu literatūras žanru. Gernsbcks deva tam arī definējjumu — «seientifietion», burtiski «zinātniskā beletristika», kuru drīz vien pats pārveidoja jēdzienā, kas tagad ir pazīstams miljoniem cilvēku: «science fiction» — zinātniskā fantastika.
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka tieši žurnāla parādīšanās izraisīja ķčdes reakciju, kā rezultātā radās rakstniekiem fantastiem tik ļoti prestižā Hugo godalga. Dažu gadu laikā «Amazing Stories» un tam līdzīgie jaunizveidotie žurnāli, piemēram, «Wonder Stories» un «Astounding Stories», pulcēja ap sevi jauniešus, galvenokārt padsmitniekus, kas kļuva par pirmajiem zinātniskās fantastikas pielūdzējiem. Viņi neapmierinājās ar kritisku vai pateicības vēstuļu rakstīšanu saviem iemīļotajiem izdevumiem. Drīz vien jaunie fani pilsētās sāka apvienoties klubos. Klubi kļuva arvien lielāki un to darbība aktīvāka, pamazām to starpā veidojās kontakti, līdz 1939. gadā tika nolemts sasaukt Pasaules Zinātniskās Fantastikas Konventu (World Science Fiction Convention).
Konvents sanāca Ņujorkā un sapulcēja ap 200 zinātniskās fantastikas cienītāju no visām Savienotajām Valstīm. Uz pasākumu ieradās arī šajā žanrā specializēto izdevumu redaktori, kas jutās pārsteigti, ieraugot tādu degsmi un entuziasmu. Par goda viesi tika aicināts ilustrators Franks R. Pauls, kurš Gernsbeka zinātniskās fantastikas žurnālu vākus pārvērta aizraujošās fantasmagorijas, attēlodams supertehnologiskas civilizācijas un cīņas ar šaušalīgiem citu pasauļu monstriem.
Aizeks Azimovs, kurš jau desmit gadus pirms Konventa sasaukšanas bija ne tikai kvēls žanra apjūsmotājs, bet arī triju stāstu autors, šo notikumu vēlāk atceras šādi:
«Šīs lielās sanākšanas panākumi bija milzīgi. Mēs skatījāmies vecu vācu fantastisko filmu «Metropolis», faniem bija iespēja paspiest roku daudziem redaktoriem un rakstniekiem, kuri, viņiem par izbrīnu, bija tikai septiņas un astoņas, nevis desmit pēdas gari, kā tika iedomāts. Mēs klausījāmies sarunas par zinātnisko fantastiku, bet galvenais, — varējām runāt paši un mēs ar katru, kurš pagadījās ceļā, runājām, runājām par zinātnisko fantastiku un tikai par zinātnisko fantastiku. Vienu īsu zelta dienu mēs nodzīvojām mazā savā pasaulē…
Likās, ka paradīze ir tikai vāja šī pasākuma atblāzma.»
Tradīcija bija aizsākta, un turpmāk Konventi notika katru gadu ar vienīgo trīs gadu pauzi Otrā pasaules kara laikā.
1953. gads bija zīmīgs ar to, ka, skatoties televīzijā Kino Akadēmijas balvu pasniegšanu, kādam vīram ienāca prātā ieteikt 11. Konventa organizētājiem līdzīgu balvu j>asniegt arī izcilākajām personībām fantastiskās literatūras jomā. īsā laikā, bet ar mīlestību un izdomu, pensilvānietis Džeks Maknaits no Lensdeilas projektēja un pats izgatavoja balvas — nelielus kosmisko kuģu modeļus no nerūsējoša metāla uz cilindriskām koka pamatnēm, pie kurām piestiprinātas dekoratīvas metāla plāksnītes ar atbilstošu gravējumu.
Nākošajā gadā par balvām neviens nebija parūpējies, bet, sākot ar 1955. gadu tika nolemts, ka balvas kosmiskā kuģa modeļa veidā turpmāk tiks pasniegtas katru gadu. Par godu Gernsbekam balvas neoficiāli sāka saukt par Hugo balvām, bet ar 1958. gadu šis nosaukums kļuva oficiāls.
Jaunās balvas modeli projektēja un izgatavoja Bens Džesons no Klīvlendas. Tā bija līdzīga iepriekšējai balvai, tikai nedaudz lielāka.
Jaunās balvas priekšrocība bija tā, ka to varēja izgatavot masveidā, saglabājot oriģinālo veidni. Tādējādi modelis kļuva par pamatu turpmākajām balvām.
Pasaules Zinātniskās Fantastikas Konventa (World Science Fiction Convention) un Hugo godalgas rašanās nu jau ir leģendām apvīta vēsture, kas ieiet mūsdienās, lai gan būtībā tā sevi slēpj unikālu socioloģisku fenomenu. Proti, zinātniskās fantastikas entuziasti, ASV saukti par faniem, ir tik ciešā, pastāvīgā saistībā ar savu iemīļoto žanru, ka liela daļa profesionālo zinātniskās fantastikas autoru, redaktoru, izdevēju, mākslinieku un literāro aģentu ir nākuši no viņu pašu vides. Konventa apzīmējums «pasaules» skaidrojams ar dalībnieku vēlēšanos maksimāli aptvert ASV publicētos, bet dažādās valstīs dzīvojošos angļu valodā rakstošos autorus. Un galvenā' Konventa īpatnība ir tā, ka gada labākos darbus un ievērojamākos cilvēkus, kas strādājuši šai literatūras žanrā, nosaka paši lasītāji, nevis literatūrkritiķi.
Konventa rīcības komiteja ZF izdevumos jau iepriekš paziņo Konventa sanākšanas vietu un laiku. Konventā pulcējušies ZF cienītāji balsojot piešķir godalgas dažādās kategorijās — profesionālajiem un neprofesionālajiem autoriem, populārākajiem izdevējiem, māksliniekiem, izdevumiem utt. Balsu skaitīšanā tiek ņemti vērā arī biļeteni, kas iesūtīti pa pastu. Šos biļetenus var aizpildīt katrs, kurš par noteiktu samaksu ir iegādājies Konventa biedrakarti. Tādējādi ikvienam žanra cienītājam tiek dota iespēja izteikt savu vērtējumu par labāko devumu zinātniskās fantastikas jomā konkrētajā gadā.
Dažreiz rīcības komiteja pasniedz speciālas godalgas tiem cilvēkiem, kuri īstenojuši fantastu paredzējumus un sapņus. 1969. gada Konventā Hugo balvas tika pasniegtas Nilam Armstrongam, Edvinam Oldrinam un Maiklam Kolinzam — «Par jelkad vislabāk veikto nosēšanos uz Mēness».
Tādējādi īstenojas Hugo Gernsbeka devīze: «Pēcteči norādīs uz mūsu stāstiem kā jaunu ceļu iezīmētājiem — ne tikai literatūrā, bet arī progresā».
HUGO GODALGAS SAŅĒMUŠAS GRĀMATAS World Science Fiction Conventions Hugo Awards, 1953-1975
1 lth Convention - Philadelphia, 1953
Novel — The Demolished Man by Alfred Bester No.l Fan Personality — Forrest J. Ackerman Interior Illustrator — Virgil Finlay Cover Artist — Ed Emshvviller and Hannes Bok Excellence in Fact Articles — Willy Ley New Science Fiction Author or Artist — Philip Jose Farmer Professional Magazine — Galaxy and Astounding Science Fiction 12th Convention — San Francisco,1954
No awards 13th Convention - Cleveland, 1955
Novel - They'd Rather Be Right by Mark Clifton and Frank Rilcy Novelette — «The Darfstellcr» by Walter M. Miller, Jr. Short Story — «Allamagoosa» by Eric Frank Russell Professional Magazine — Astounding Science Fiction Illustrator — Frank Kelly Freas Amateur Publication — Fantasy Times 14th Convention - Ncw York, 1956
Novel — Double Star by Robert A Heinlein Novelette — «Exploration Team» by Murray Leinster Short Story - «The Star» by Arthur C. Clarke Feature Writer — Willy Ley
Professional Magazine — Astounding Science Fiction Illustrator — Frank Kelly Freas Most Promising New Author — Robert Silverberg Amateur Publication -+- Inside & Science Fiction Advertiser Critic — Damon Knight 15th Convention — London, 1957
Professional Magazine, American — Astounding Science Fiction Professional Magazine, British — New Worlds Science Fiction Amateur Publication — Science Fiction Times 16th Convention — Los Angeles, 1958 Novel - The Big Time by Fritz Leiber
Short Story — «Or All the Seas with Oysters» by Avram Davidson Professional Magazine — Magazine of Fantasy and Science Fiction Illustrator — Frank Kelly Freas
Motion Picture — The Incredible Shrinking Man by Richard Matheson Most Outstanding Actifan — Walter A Willis 17th Convention - Detroit, 1959
Novel — A Case of Conscience by James Blish Novelette - «The Big Front Yard» by Clifford D. Simak Illustrator — Frank Kelly Freas
Professional Magazine — Magazine of Fantasy and Science Fiction
Amateur Publication — Fanac Most Promising New Author — Brian W. Aldiss 18th Convention - Pittsburgh, 1960
Novel — Starship Troopers by Robert A. Heinlein Short Fiction — «Flowers for Algernon» by Daniel Keyes Professional Magazine — Magazine of Fantasy and Science Fiction Amateur Publication — Cry of the Nameless Illustrator — Ed Emshwiller
Dramatic Presentation — The Tvvilight Zone by Rod Serling Special Award — Hugo Gernsback as «The Father of Magazine of Science Fiction» 19th Convention - Seatle, 1961
Novel — A Canticle for Leibovvitz by Walter M. Miller, Jr. Short Story — «The Longest Voyage» by Poul Anderson Professional Magazine — Analog Science Fact and Fiction Amateur Publication - Who Killed Science Fiction by Earl Kemp Illustrator — Ed Emshvviller
Dramatic Presentation — The Tvvilight Zone by Rod Serling 20th Convention - Chicago, 1962
Novel — Stranger In a Strange Land by Robert A. Heinlein Short Fiction — «The Hothause Series» by Brian W. Aldiss (five stories which, taken together, are virtually a novel) Professional Magazine — Analog Amateur Magazine — Warhoon, Richard Bergeron, ed. Professional Artist — Ed Emshwiller
Dramatic Presentation — «The Twilight Zone» by Rod Serling 21st Convention - Washington, D.C., 1963
Novel - The Man In the Iligh Castle by Philip K. Dick Short Fiction — The Dragon Masters by Jack Vance Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science Fiction Amateur Magazine — Zero, Dick Lupoff, ed. Professional Artist — Roy Krenkel
Special Avvards - P. Schuyler Miller (For Best Book Rewiews) Isaac Asimov (For Distinguished Contributions to the Field) 22nd Convention — Oakland, 1964
Novel - Way Station by Clifford Simak Short Fiction — No Truce With Kings by Poul Anderson Professional Magazine — Analog Professional Artist — Ed Emshwiller Book Publisher — Ace Books Amateur Publication — Amra, George Scithers, ed. 23rd Convention — London, 1965
Novel — The Wanderer by Fritz Leiber
Short Fiction — «Soldier, Ask Not» by Gordon R.Dickson
Professional Magazine— Analog
Book Publisher — Ballatine Books
Amateur Publication — Yandro, Robert and Juanita Coulson, eds. Dramatic Presentation — «Dr. Strangelove»
24th Convention - Cleveland, 1966
Novel — And Call Me Conrad by Roger Zelazny Dune by Frank Herbert
Short Fiction — «Repent, Harlequin!» Said the Ticktockman» by Harlan Ellison
Professional Artist — Frank Frazetta Professional Magazine — If
Amateur Magazine — Erb — dom, Camille Cazeddessus, Jr., ed. Best All — time Series — Foundation Series by Isaac Asimov 25th Convention - New York, 1967
Novel — The Moon Is a Harsh Mistress by Robert A. Heinlein Novelette — «The Last Castle» by Jack Vance Short Story — «Neutron Star» by Larry Niven Professional Magazine — If Professional Artist — Jack Gaughan Dramatic Presentation — «The Menagerie» (Star Trek) Amateur Publication — Niekas, Ed. Meskys and Felice Rolfe, eds. Fan Artist — Jack Gaughan Fan Writer — Alexei Panshin 26th Convention - Oakland, 1968
Novel — Lord of Light by Roger Zelazny
Novella — «Weyr Search» by Anne McCaffrey»
Riders of the Purple Wage» by Philip Jose Farmer
Novelette — «Gonna Roll the Bones» by Fritz Leiber
Short Story — «I Have No Mouth, and I Must Scream» by Harlan
Ellison
Dramatic Presentation — «City on the Edge of Forever» by Harlan Ellison (Star Trek) Professional Magazine — If Professional Artist — Jack Gaughan Amateur Publication — Amra, George Scithers, ed. Fan Artist — George Barr Fan Writer - Ted White 27th Convention - St. Louis, 1969
Novel — Stand on Zanzibar by John Brunner
Novella — «Nightwings» by Robert Silverberg
Novelette — «The Sharing of Flesh» by Poul Anderson
Short Story - «The Beast That Shouted Love at the Heart of the
World» by Harlan Ellison
Professional Artist — Jack Gaughan
Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science Fiction
Dramatic — «200L» Fanzine — SF Revievv, Dick Geis, ed. Fan Writer — Harry Warner, Jr. Fan Artist — Vaughn Bode
Special Hugo — to Armstrong, Aldrin, and Collins for the best moonlanding ever
28th Convention - Heidelberg, 1970
Novel — Left Hand of Darkness by Ursula K. Le Guin Novella — «Ship of Shadows» by Fritz Leiber Short Story — «Time Considered as a Helix of Semi-Precious Stones» by Samuel R. Delany
Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science Fiction
Professional Artist — Kelly Freas Fanzine — SF Review, Dick Geis, ed. Fan Writer — Bob Tucker Fan Artist - Tim Kirk 29th Convention - Boston, 1971
Novel — Ringworld by Larry Niven
Novella — «III Met In Lankhmar» by Fritz Leiber
Short Story — «Slow Sculpture» by Theodore Sturgeon
Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science
Fiction
Professional Artist — Leo and Diane Dillon Fan Magazine — Ločus, Charles and Dena Brown, eds. Fan Artist — Alicia Austin Fan VVriter — Richard Geis 30th Convention - Los Angeles, 1972
Novel — To Your Scattered Bodies Go by Philip Jose Farmer Novella — «The Oueen of Air and Darkness» by Poul Anderson Short Story — «Inconstant Moon» by Larry Niven Professional Magazine — The Magazine of Fantasy and Science Fiction
Professional Artist — Frank Kelly Freas Dramatic Presentation — «A Clockwork Orange» Fan Magazine — Ločus, Charles and Dena Brown, eds. Fan Artist - Tim Kirk Fan Writer — Harry Warner, Jr. 31st Convention - Toronto, 1973
Novel — The Gods Themselves by Isaac Asimov Novella — «The Word for World Is Forest» by Ursula K. LeGuin Novelette — «Goat Song» by Poul Anderson Short Story - «The Meeting» by Frederik Pohl and C. M. Kornbluth «Eurema's Dam» by R. A. Lafferty Professional Editor — Ben Bova Professional Artist — Frank Kelly Freas Dramatic Presentation — «Sloughterhouse Five» Fan Magazine — Energumen, Michael and Susan Glicksohn, eds. Fan Artist — Tim Kirk Fan VVriter - Terry Carr 32nd Convention — Washington, 1974
Novel — Rendezvous With Rania by Arthur C. Clarke Novella — «The Girl Who Was Plugged In» by James Tiptree, Jr. Novelette — «The Deathbird» by Harlan Ellison
Short Story — «The Ones Who Walk Away From Omeias» hy Ursula ICLegu, by Ursula K. LeGuin Professional Editor — Ben Bova Professional Artist — Frank Kelly Freas Dramatic Presentation — «Slecper» Fan Artist — Tim Kirk Fan Writer — Susan Wood Special Hugo Avvard — Chesley Bonestell 33rd Convention — Melbourne, 1975
Novel — The Dispossessed by Ursula K. LeGuin
Novella — «A Song For Lya» by George R. Martin
Novelette — «Adrift Just Off the Islets of Langerhans:Latitude 38
54'N, Longitude 77 00'13"W» by Harlan Ellison
Short Story — «The Hole Man» by Uirry Niven
Dramatic Presentation — «Young Frankenstein»
Professional Artist — Frank Kelly Freas
Professional Editor — Ben Bova
Fan Magazine — The Alien Critic, Richard Geis, ed.
Fan VVriter — Richard Geis
Fan Artist - Bili Rotsler
Special Hugo Awards — Donald A. VVollheim
VValt Lee
Saraksts no izdevumiem:
The Hugo Winners, Volume 1. * Ed. by Isaac Asimov — April 1973,
A Favvcett Crest Book, USA; Stories From the Hugo Winners, Volume 2. Ed. by Isaac Asimov —
August 1973, A Favvcett Ciest Books, USA; The Hugo Winners, Volume 3. Ed. by Isaac Asimov. — 1977. Doubleday & Company, Inc., Garden City.

NEMIRSTĪGAIS — читать онлайн бесплатно полную книгу (весь текст) целиком

Ниже представлен текст книги, разбитый по страницам. Система сохранения места последней прочитанной страницы, позволяет с удобством читать онлайн бесплатно книгу «NEMIRSTĪGAIS», без необходимости каждый раз заново искать на чём Вы остановились. Поставьте закладку, и сможете в любой момент перейти на страницу, на которой закончили чтение.

Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

— Vai ir vēl kādi jaunumi? — Ksantens vaicāja.

B. F. Robarts sāji pasmīnēja. — Šķiet, ka tie tur viņā galā kaut ko vairāk saprot no visiem šiem mudžekļiem nekā es. Reizēm izdodas uztvert pa kādai balsij. Cik saprotu, meki sākuši uzbrukumu Dcloras pilij.

Ksantenam aiz muguras parādījās Kleghorns.

— Vai es pareizi dzirdēju? Deloras pils pagalam?

— Pagalam vēl ne, Kleghorn. Bet daudz vairs netrūkst. Deloras mūri ir tikpat kā skaista dekorācija, kas knapi turas kopā.

— Satriecošs stāvoklis! — nomurmināja Ksantens. — Kā gan būtnes, kas apveltītas ar jušanas spējām, var nodarīt tādu ļaunumu? Cik maz mēs pēc visiem šiem garajiem gadsimtiem zinām par viņiem! — To sacīdams, viņš apjauta, ka bijis netaktisks: Kleghorns taču meku pētījumiem veltījis krietnu tiesu laika.

— Pats par sevi tas nav nekas pārsteidzošs, — strupi piemetināja Kleghorns. — Tādas lietas cilvēces vēsturē notikušas neskaitāmas reizes.

Mazliet izbrīnījies par to, ka notikumu, kas attiecināms uz zemākas kārtas būtnēm, Kleghorns saista ar cilvēces vēsturi, Ksantens pajautāja: — Vai tev agrāk nebija nekādas nojautas par šo ļaunprātīgo noslieci meku dabā ?

— Nē. Nemaz. Patiešām nebija.

Šķiet, ka Kleghorns to uzņem pārlieku jūtīgi, nodomāja Ksantens. Galu galā tas ir pilnīgi saprotami. Kleghorna pamatdoktrīna, ko viņš izklāstīja Hedždorna vēlēšanu priekšposmā, nebūt nebija vienkārša un Ksantens to nedz lāgā izprata, nedz atbalstīja tās neskaidros mērķus, tomēr bija skaidrs, ka meku dumpis ir izsitis pamatus zem Kleghorna kājām. Droši vien tas sagādājis rūgtu gandarījumu O. Z. Gāram, kura tradicionālās doktrīnas šobrīd šķita apstiprinājušās.

— Tāda dzīve, kādu mēs dzīvojām, nevarēja turpināties mūžīgi, — Kleghorns strupi noteica. — Brīnums, ka tā vilkās pat tik ilgi.

— Var jau būt, — mierinošā balsī atbildēja Ksantens. — Nu, tas nav svarīgi. Viss mainās. Ko var zināt? Varbūt zemnieki nākotnē iecerējuši saindēt mūsu pārtiku?… Man jāiet. — Viņš paklanījās pret Klcghornu, kurš atbildēja ar īsu galvas mājienu, tad pret B. F. Robartu un izgāja no istabas.

Pa spirālveidīgajām kāpnēm, kas gandrīz vai atgādināja spraišļu kāpnes, Ksantens uzkāpa augšup līdz aizgaldiem, kuros dzīvoja putni. Te allaž valdīja nenovēršama nekārtība; spārnotie radījumi pavadīja laiku azartspēlēs, lielākoties izklaidēdamies ar tādu kā šaha paveidu, kura noteikumus nevienam aristokrātam nebija izdevies saprast.

Hedždornas pilī tika turēti simt šādu putnu, un tos kopa pulciņš nelaimīgu zemnieku, pret kuriem putni izturējās ļoti necienīgi. Spilgtie, pļāpīgie radījumi ar sarkanām, dzeltenām un zilām spalvām un gariem kakliem nemitīgi grozīja ziņkārās galvas un visādi apliecināja savu iedzimto bijības trūkumu, ko nespēja labot nekāda disciplīna vai audzināšana. Ieraudzījuši Ksantenu, tie cits caur citu sāka izsmējīgi klaigāt: — Te kāds grib lidot! Kāds varen smags! Kāpēc tie paškronētie divkājaini paši neizaudzē sev spārnus? Draugs, neuzticies putniem! Mēs pacelsim tevi gaisā un tad nosviedīsim taisni uz cietās zemes!

— Klusu! — Ksantens uzsauca. — Man vajadzīgi seši ātri, klusi putni svarīgam uzdevumam. Vai kāds nojums ir uz to spējīgs?

— Vai kāds esot spējīgs, viņš prasa! — Krā, krā, krā! Kad mēs veselu nedēļu neesam lidojuši! Ak viņam vajag klusumu? Gan tu redzēsi klusumu, dzeltenmelnais kundziņ!

— Nu tad nāciet! Tu! Tu! Tu ar savu visgudro skatienu. Un tu arī. Un tu ar uzrauto plecu! Tu ar zaļo pušķi! Surp uz grozu!

Putni devās, kurp norādīts, nemitīgi irgodamies, pukodamies, apsaukādami zemniekus; ļāvuši piepildīt savus sīrupa pūšļus, tie sapulcējās ap pītajā sēdeklī iekārtojušos Ksantenu. — Uz Vensānas kosmosa depo! — viņš tiem pavēlēja. — Lidojiet augstu un klusi! Apkārt ir ienaidnieks. Mums jānoskaidro, vai kosmosa kuģiem ir nodarīts kāds ļaunums un kāds tas ir.

Katrs putns satvēra pa virves gabalam, kas bija piesieti pie rāmja virs braucēja sēdekļa. — Tātad uz depo! — Krēsls pacēlās gaisā ar tik spēju rāvienu, ka ksantenam sacirtās zobi, un putni devās ceļā — smiedamies, lamādami cits citu (jo katram likās, ka pārējie cenšas turēt pēc iespējas mazāku svara daļu), bet galu galā ciešami pielāgodamies savam uzdevumam un itin saskaņoti vēzēdami savus trīsdesmit sešus spārnu pārus. Ksantenam par apmierinājumu pļāpas drīz pierima, un putni klusēdami laidās uz dienvidiem ar ātrumu apmēram piecdesmit vai sešdesmit jūdzes stundā.

Pēcpusdiena jau slīdēja uz vakara pusi. Senatnīgo apkaimes ainavu, kas bija redzējusi tik daudz nācēju un gājēju, tik daudz triumfa un tik daudz posta, šķērsoja garas, melnas ēnas. Paskatījies lejup, Ksantens nodomāja: kaut gan cilvēku dzimums ir sākotnēji radies uz šīs zemes un kaut gan viņa tiešie priekšteči jau septiņsimt gadu dzīvojuši tagadējās mājvietās, Zeme viņam joprojām šķiet sveša pasaule.

Tur nebija nekāda noslēpuma vai paradoksa. Pēc Sešu Zvaigžņu kara Zeme trīstūkstoš gadu bija palikusi nekopta un neapdzīvota, ja neņem vērā saujiņu nelaimīgu klaidoņu, kuri kaut kā bija pārcietuši šo kataklizmu un kļuvuši par pusmežonīgiem nomadiem. Tad pirms septiņiem gadu simteņiem daži bagāti aristokrāti no Altēra planētas, zināmā mērā politisku nesaskaņu mudināti, bet ne mazāk paši savas kaprīzes iespaidā bija nolēmuši atgriezties uz Zemes. Tā radās deviņi lielie cietokšņi ar to dižciltīgajiem iemītniekiem un specializēto andromorfu apkalpi.

Ksantens lidoja pāri apvidum, kurā viens no senatnes pētniekiem bija vadījis izrakumus; atraktajā vietā baltoja akmens plāksnēm izlikts laukums ar salauztu obelisku un apgāztu statuju. Šī aina kaut kādu dīvainu asociāciju ceļā Ksantena iztēlē modināja neparastu vīziju, kas bija pavisam vienkārša un tomēr tik dižena, ka viņš paskatījās visapkārt itin kā citādām acīm. Viņš redzēja, ka Zemi atkal apdzīvo cilvēki, ka lauki un tīrumi ir sakopti un apstrādāti, bet nomadi atspiesti tālu prom tuksnešos.

Tobrīd šī iztēles aina nelikās tuva īstenībai. Un Ksantens, vērodams, kā lejā garām slīd vecās Zemes neskaidrās kontūras, domās atgriezās pie meku dumpja, kurš bija tik piepeši un negaidīti pārvērtis viņa dzīvi.

Kleghorns jau sen bija apgalvojis, ka nekādi cilvēku dzīves apstākļi nav mūžīgi, piebilzdams loģiski izrietošu secinājumu: jo šie apstākli sarežģītāki, jo drīzāka ir pārmaiņas iespēja.

Tādā gadījumā septiņsimt gadu ilgā dzīve Hedždornas pilī — tik mākslīgi veidota, ekstravaganta un sarežģīta, cik vien dzīve var būt, — pati par sevi jau bija brīnums. Kleghorns bija attīstījis savu tēzi vēl tālāk. Tā kā pārmaiņa ir neizbēgama, dižciltīgajiem vajadzētu laikus mīkstināt tās iespaidu, jau iepriekš paredzot visus pavērsienus un cenšoties tos vadīt un regulēt; šai doktrīnai pretinieki bija uzbrukuši ar negantu sparu. Tradicionālisti centās pierādīt, ka visas Kleghorna idejas ir acīm redzami maldīgas, un uzskatīja, ka stabilā pils dzīve pati par sevi ir apliecinājums tās mūžīgai pastāvēšanas iespējai. Ksantens vispirms bija nosliecies par labu vienam uzskatam, pēc tam otram, taču emocionāli viņu neaizrāva ne viena, ne otra ideja. Varbūt vienīgi tas apstāklis, ka O. Z. Gārs ir tradicionālists, bija tuvinājis viņu Kleghorna nostājai.

Tagad izskatījās, ka notikumu norise apliecina Kleghorna uzskatu pareizību. Pārmaiņa bija notikusi, turklāt galēji nesaudzīga un skarba.

Читать дальше
Тёмная тема
Сбросить

Интервал:

Закладка:

Сделать

Похожие книги на «NEMIRSTĪGAIS»

Представляем Вашему вниманию похожие книги на «NEMIRSTĪGAIS» списком для выбора. Мы отобрали схожую по названию и смыслу литературу в надежде предоставить читателям больше вариантов отыскать новые, интересные, ещё непрочитанные произведения.


Отзывы о книге «NEMIRSTĪGAIS»

Обсуждение, отзывы о книге «NEMIRSTĪGAIS» и просто собственные мнения читателей. Оставьте ваши комментарии, напишите, что Вы думаете о произведении, его смысле или главных героях. Укажите что конкретно понравилось, а что нет, и почему Вы так считаете.

x